Friday, February 10th, 2012

Time	Event
1:54a	Sniegavīru mafija Iet caur dzīvi nav viegli. Katram jāsaņem savs šļāciens auksta ūdens šalts, savs sitiens pa pakrūti, savs burkāns deguna vietā un ogles ierīvētas acīs. - - - Tas ir vispārzināms zinātniski pierādīts fakts, ka ūdenim ir atmiņa, bet tikai reti kāds saprot ko tas īsti nozīmē. Tas nav tā, ka ūdens lūk atcerās iepriekšējos notikumus, darbības, vidi. Nē, ūdens vienkārši ir vienots ar savu pagātnes formu. Tas ir kā informācijas stars, kas tiecas no tagadnes pagātnē, sadarbojoties un ietekmējot ūdeni pagātnē. Iedarbība protams ir minimāla, varētu pat teikt tangentiāla. Un to izmantot praktiskos nolūkos ir grūti. Pirmkārt, tas ūdens kura klātbūtnē jums ir tas gods atrasties, noteiktā pagātnes brīdī var būt bijis jebkurā vietā pasaulē, jebkurā situācijā, saistīts ar jebkuru cilvēku. Un nolasīt šo informācijas plūsmu ir ārkārtīgi sarežģīti, jo kā jau iepriekš atzīts, ūdens ir kā informācijas stars uz pagātni - vērsts pretēji laika plūsmā, pretēji informācijas nolasīšanas staram. Lai informāciju nolasītu, ir nepieciešams pirmkārt atvērt sevi informācijai no kosmosa. Izdzīvot sevī vismas trīs laika čakru pārvērtības, un tikai tad - tikai tad ūdeni ievietot piramīdā. Pēc tam jau protams informācijas lauks ir sasniegts un ūdens atrašanās vietu konkrētā pagātnes laikpunktā nolasīt ir viegli. Pagātnes ietekmēšana protams ir grūtāks process un tas ne katram ir pa spēkam. Vajag spēt uzraut vismaz 120 uz 80, lai to izdarītu. Ietekmes manipulācijas klasiskās, tīrā šambala, bez meditatīvās psihognostikas. Iespējamie rezultāti gan ir mazliet mazāk impresīvi - iedomājieties, jūs esat beidzot nodevis savu dusmu un naidu caur spļāvienu ūdenī un jūsu apziņas ūdens projekcija trāpa uz Aleksandra Ņevska pieres kā lietus lāse, stipra lietus laikā pie Peipusa ezera, 1246. gada 13tajā maijā, pulksten 14:22. Un? Iespējams viņš sajutās mazliet neērti, mazliet kā saņēmis ar kulaku pa dvesli - bet īstena, trešās pakāpes, ietekme tā tomēr nav... Bet arī šī informācija par ūdens īpašībām nav gluži nekas jauns, ja ne plašām tautas masām, tad katram jogas adeptam-priesterim un ezoterikas interesentam tā tomēr ir zināma. Cita lieta ir sniegs! Sniegs ir maģiska viela, kuras ietekmi uz laiktelpu, astrālu un kosmosu pagaidām reti kurš ir apjautis! Sniegs, kā augstākā ūdens forma, svavā vispārākajā spēkā ir pret ūdeni kā lakstīgalas dziesma pret zaķa dūdām! Bet par visu pēc kārtas. Sniegs, atšķirībā no ūdens, neraida informatīvās ietekmes staru pagātnē. Nē, tas emitē astrālo starojumu visās astoņās dimensijās! Tas raida pagātnē, nākotnē, uz austrumiem, rietumiem, dienvidaustrumiem. Spiež uz astrālu-2, vērpj tārpejas tuvējos lagranža punktos un pat raida kosmisko informāciju uz Jupīteru un Marsu! - - - Kapēc es par to rakstu jūs jautāsiet? Mans stāts ir vienkāršs - tas sastāv no zinātkāres, pētniecības prieka un izziņas baudlaimes. Ar sniega pētniecību es sāku nodarboties jau tālajā 2010. gada ziemā. Sēdēju bilbiotēkās visā valstī, lasīju senus manuskriptus un malkojot ūdeni vēroju sniegpārslas virpuļojam aiz logiem. Idejas man bija daudz, zināšanas arī un netrūka arī eksperimentētāja praktiskās pieredzes. Es gāju pa pļavām, ielām un krastmalām. Visur es pētiju sniegu, izzināju to ar visdažādākajām metodēm. Pielietoju piramīdu spēku. Fokusēju kosmisko enerģiju. Vērpu torsionu laukus. Centos pat kvant-tunelēt. Visas manas pūles bij veltas līdz brīdim, kad es reiz garlaicības mākts ar kādas Balvu lauku sētas bērniem kopā uzcēlu sniegavīru. Es stāvēju atspiedies pret mājas paksi, smaidīju un jautri triecu ar bērniem līdz pēkšņi pār mani nolaidās apgaismība - viss pēkšņi salikās kopā - sfēra kā ideālā virsma, skaitlis trīs, trīs proporcionāli mazākas sfēras viena uz otras - sfēru piramīda! Izeja uz astrālu! Es metos straujā meditācijā, ātri aspvēru bezgalīgās iespējas ko pavēra mana neiespējamā prātula un man bija skaidrs turpmākais pētijumu virziens! Nākamās divas nedēļas es pavadīju veļot sniegavīrus visapkārt tām tālajām lauku mājām, katrā pļavā es uzcēlu vienu sfēru piramīdu, uz katra pakša bij pa jaunai izejai uz astrālu. Es vēlu un vēlu, vienlaikus praktiski neizlienot no kosmiskā informācijas lauka. Lēnām izkristalizējās ideja. Bija nepieciešami tikai astoņi sniegavīri - trīs 1578. gada ziemā, zenītā, divi 1999. gada vasarā, viens tagad, Balvos un trīs aizparīt ap diviem. Visi uz vienas laiktelpas līnijas. Es sapratu, ka izpildoties šiem nosacījumiem es spēšu ietekmēt visu, visaugstākajā līmenī. Jebkur. Jebkurā laikā. Jebkurā dimensijā. - - - Es esmu aizparīt, es esmu sešpadsmitajā gadsimtā, es esmu šeit pie datora, es esmu trakajā 99tajā, Liepājas Dzintarā. Es esmu sniegavīri, es esmu sniegavīru mafija. Es nebiju ierēķinājis tikai vienu ... perfekti aso piramīdu sarkanajā Marsa krāsā. Kara auglības piramīdu kas ieduroties mazākās sfēras viducī spēj sašķelt dalīto dvēseli un aizcirst astrāla durvis ... Es esmu visur, es rakstu šo rakstu, lai jūs nepiemeklētu līdzīgs liktenis. Un vienlaikus es kūstu. Es jūtu, ka mana nākotne pārvēršas lietū. Pagātnes lietū. Neslaciet paši savu seju pirms septiņiem gadiem ar savu dvēseli tagad. Neaizejiet tā! (4 Comments | Comment on this)
10:13a	Sniegavīru mafija: Paziņojums Viņš čurāja podā, turot savu ugunsputnu ar ledainiem pirkstiem. Viņš paskatījās vannā uz sava darba rezultātu. Ūdens: nedaudz un mazliet netīrs. Burkāns: bāli sarkans ar bulbous galotni Divi mazie kartupeļi: mīksti un ar melnām acīm „Vai mūsu sejas tiešam parāda citiem, kādi ir mūsu dzimumorgāni: mūsu slēdzene un atslēgs?“ Viņš veltīja ļoti maz laika šim neprofesionālam jautājumam. Viņš profesionāli skatijās ārā pa logu. Nakts: grūti saskatams no trēša stāva, bet tur pagalmā ir seši sniegvīri: trīs maza auguma klusā, blīvā sarunā un trīs nozīmīgi lieli sniegsargi, kuri ar ledainiem skatieniem kontrolē situāciju (sniega rokām pie sniega kabatām). Visi tiešam sakārtoti, tā kā tas bagātais onkulis no Medemciema bija norādījis vietējiem pagalmu puikām. Drīz saule parādīsies, un metīs sapulcei ēnu uz balto matēriju: Seši sniegvīri: viens mazais bez galvas. (7 Comments | Comment on this)
10:45a	Alkohola terminators Ievads Uzzinot piešķirto tēmu, sapriecājos, jo tā skan visnotaļ izklaidējoši un liela daļa lasītāju tajā spētu atrast ko sev interesantu - vai nu tas būtu alkohols (alhōls), vai terminators (terminātōrs). Diezgan ilgi cīnoties ar vēlmi uzrakstīt kādu stāstiņu ar dziļu vēstījumu (teleportācija, ceļošana laikā, mākslīgais intelekts, evolūcija, cilvēka cīņa par izdzīvošanu un tajā pašā laikā notiekošā pašiznīcība), kas sevī ietvertu ekspozīciju-sarežģījumu-kāpinājumu-kulmināciju-atrisinājumu, un vispār pat nepieminētu filmu The Terminator, diemžēl nolēmu atteikties no šāda varianta, jo šis tomēr ir pirmais raunds un lasīt astoņus filozōfiskus un garus stāstus varētu būt diezgan ķēpīgi, tādēļ es būšu tā persōna, kura izmantos seklāko dziļāko pieeju, kā izrādās. Nenoliegšu, ka man pašai arī būtu interesanti palasīt manis pirmo minēto variantu. Neesmu diez cik tālu tikusi šajā rakstā, bet saprotu, ka iespējams jau esmu zaudējusi daļu lasītāju, jo ievads ir tas brīdis, kad potenciālā publika ir jāpiesaista un jāmēģina noturēt tās uzmanība arī uz pāris nākamajiem paragrāfiem. Centīšos laboties ieliekot relevantas bildītes - terminātōra gifs un manas persōnīgās lietas, kas burtiski saistītas ar doto tēmu - metāla blašķe, kurā var liet alhōlu un manas kājas terminātōrīgi metāliskās zeķēs. Terminātōra daļa Sāra - Iespējams jūs esat pamanījuši (ja neesat, tas nekas, es arī tam diezgan ilgi nepievērsu uzmanību), ka pirmajā filmas daļā Terminātōrs vēlas iznīcināt personāžu vārdā Sāra. Man tas šķiet ļoti interesanti, jo Sāra ir ebreju izcelsmes vārds ( שָׂרָה ), ko mēdz tulkot gan kā princesi, gan augsta ranga sievieti, arī esot skaistule. Lūk, te nu varētu attīstīt visādas konspirācijas teōrijas - terminātōru uzdevums ir iznīcināt ebrejus / cilvēkus, kuri kaut ko dzīvē ir sasnieguši / skaistuļus. Varētu pat iet tālāk un nodēvēt terminātōrus par nacīšiem - terminātori ir sūtīti no 3.reiha slepenās bāzes Jaunajā Švābijā (Antarktīdā) un viņi cīnās pret cionistiem. Skynet - filmā Skynet ir mākslīgā intelekta kopa/sistēma, kuras uzdevums ir iznīcināt tās radītāju - cilvēci. Godīgi sakot, izdzirdot vārdu skynet, pirmais kas iešaujas prātā, ir interneta provaideri. Tādi maziņi interneta provaiderīši, kuru reklāmas lapiņas ir izlīmētas x mikrōrajōnu kāpņu telpās, bīstamos liftos un uz blokmāju sienām. Tad nu šeit atkal varam vilkt paralēles - slikts internets ir spējīgs iznīcināt cilvēku, jo kuram gan patīk tie brīži, kad jūtūbes videō ielādējas tikai līdz pusei un filmas lejupielādēšana prasa trīs dienas. Jāpiebilst gan, ka tādi skynetisti dzīvo pagātnē un ir so 90's (nē, tas nav forši), jo mūsdienīgam cilvēkam ir vismaz optiskais internets. Tas var atstāt nopietnas (negatīvas) pēdas cilvēka psihē - sāk trūkt pacietības un trūkst spēka tolerēt gaidīšanu arī citās ikdienas jomās, arvien vairāk sāk izpausties agresīva uzvedība. Āda - terminātōri ārēji mēdz izskatīties kā parasti (nu, protams, arī neparasti) cilvēki, lai arī dziļi viņu robotiņu sirsniņā - motōriņā, tie ir ļauni ōmeni. Nu te jau nekādu skaidrojumu un hintu nevajag, kurš gan nav sastapies ar būtni, kas ārēji atgādina cilvēku, bet īstenībā izrādās pēdējais velna izdzimums esam. Alhōla daļa Alhōlu es pārāk netirzāšu, jo pieņemu, ka ja ir kādas persōnas, kuras nav neko dzirdējušas par Terminātōru, tad par alhōlu gan visiem jābūt dzirdējušiem. Protams, pat ja persōna nelieto alhōlu, kāds priekšstats par to, kas tad tas tāds ir, noteikti pastāv. Lai šis raksts šķistu nedaudz persōniskāks un Jūs, lasītāji, varētu bišķi identificēties ar mani, atklāšu, ka man ļoti garšo alus un man ļoti garšo rums. Lai kādiem lasītājiem kļūtu manis bišķi žēl, atklāšu, ka pašlaik atrodos Zviedrijā, kur ir briesmīgi (man kā latvietei) alhōla likumi - ja nav vēlmes iet uz bāru un atstāt milzīgu kaudzi naudas par niecīgu alus kausu, alhōlu var nopirkt tikai speciālos alhōla monopōla veikalos (darbadienās līdz plkst. 18/19, sestdienās līdz 15/16, svētdienās un svētku dienās vispār nevar). Lai es būtu objektīva, man nāktos pieminēt arī kādas sliktās alhōla lietas, bet šis temats ir tik ļoti strīdīgs, ka es to atstāšu katra paša lasītāja ziņā - lūk, brīva vieta Jūsu kritikai un persōnīgajiem stāstiem par to kā alhōls samaitā dzīves (jo pats tā vienkārši cilvēkam uzkrīt uz galvas un ar varu ielīst mutē). Alhōla Terminātōrs Kā jau mēs virspusēji noskaidrojām, Terminātōra uzdevums ir atņemt cilvēcei visu labo - ambiciōzus, veiksmīgus, skaistus cilvēkus, kā arī cilvēku dzīves nozīmīgas sastāvdaļas (labus interneta pakalpojumus, piemēram). Domājot par šo tēmu, nācu pie slēdziena, ka Alhōla Terminātōri ir tie cilvēki, kuri nelieto alhōlu. Jā jā, tie, kuri nelieto alhōlu un saka, ka nekad dzīvē nav jutušies laimīgāki un pats galvenais - arī mēģina citiem to uzspiest. [Jāpiebilst, ka es nepieminu tos cilvēkus, kuri nelieto alhōlu un ir tik jauki, ka ar to nelielās, neplātās un nemēģina citiem uzspiest šo dzīves veidu.] Cilvēki, kuri mēģina citiem atņemt to prieku lietot alhōlu, uzplijoties ar saviem nedzeršanas varoņdarbiem un padomiem, neapšaubāmi IR Terminātōri, jo kādēļ gan lai viņi ietērpušies cilvēciskā ādā mēģinātu īstajiem cilvēkiem atņemt labu lietu dzīvē? Kādēļ viņi uzbrūk taj' cilvēces daļai, kas ir gudra un skaista? Viss skaidrs - viņiem sirsniņas vietā ir motōriņš. Mans persōnīgais ieteikums būtu pārāk neapbižot šādus skaidrās dzīves sludinātājus - viņi ir ieprogrammēti tā domāt; un iespējams, ka mēs paši (cilvēki ar īstām sirsniņām) esam šos terminātōrus radījuši un devuši tiem iemeslu vēlēties mūs, alhōla lietotājus, iznīcināt. Tomēr ir jāsaprot, ka ne jau visi terminātōri ir ļauni, ir arī tādi, kas nonāk uz pareizā ceļa - es ieteiktu slavēt un atbalstīt terminātōrus, kuri iznīcina tos cilvēkus, kuri nekaunīgi izvazā vārdu alus to piedēvējot šķidrumiem, kam ar alu nav nekāda sakara (piemēram, cēsu/aldara šķidrumi). Lai šis raksts Jums liktu bišķi padomāt, beigās uzdošu mīklu - tagad, kad esat sapratuši, kas ir Alkohola Terminators, padomājiet, lūdzu, kas varētu būt Gaļas Terminators? Priekā! (24 Comments | Comment on this)
11:37a	Alkohola terminators Sastāvdaļas: Baltais Agdams no plastmasas pudeles, 100 ml Sarkanvīns "Big Fat Llama", 50 ml Kahlua, 20 ml Absints, 50 ml Laima šķēlīte Pagatavošana: sajauc Agdamu un Lielo Resno Lamu, ar salmiņu iepilina Kahlua un uzmin nākotni no izveidotās nesaprotamās figūras. Ar karoti uzmanīgi uzlej virsū absintu. Aizdedzina, iemauc laima šķēlīti acī, izdzer un turpina kapāt Vanagu, jo, kā zinām, Vanags nav alkohols, Vanags ir dzīve. Bon appetit! (11 Comments | Comment on this)
12:02p	Pirmie Tēma: Alkohola Terminators aukstsgaiss darbībā peacemaker darbībā komeeta_naak darbībā dunduks darbībā Balsošana notiek pie šī ieraksta iekomentējot 2 labāko autoru nikus. Ņemti vērā būs tikai tie balsojumi, kuros norādīti 2 niki. Balsošana beigsies pirmdien, 13. februārī, plkst 12:00 Tad arī nākamie 2 četrinieki tiks apgādāti ar tēmām. (Comment on this)
12:10p	Tēma: Sniegavīru mafija spicausis No turpmākās cīņas izstājas darba neiesūtīšanas dēļ. brookings darbībā markizs darbībā tante darbībā Balsošana notiek pie šī ieraksta iekomentējot 2 labāko autoru nikus. Ņemti vērā būs tikai tie balsojumi, kuros norādīti 2 niki. Balsošana beigsies pirmdien, 13. februārī, plkst 12:00 Tad arī nākamie 2 četrinieki tiks apgādāti ar tēmām. (Comment on this)
12:11p	Sneigavīru mafija Sniegavīru mafija 1. Daļa – vēsturiskā. (drīkst nelasīt) Ļarvas pilsēta atradās klimatiskās anomālijas zonā. Visādi klimatologi un citādāki zinātnieki no dzimšanas līdz miršanai lauzīja galvas kā izskaidrot Ļarvas klimatisko anomāliju, bet nekāda skaidrība nevienam neradās. Vasaras Ļarvā bija mērenas – temperatūra nekad nepacēlās augstāk par +30 C, tajās pašās vasarās, rudeņos un pavasaros lietus lija tikai naktīs, kad visi mierīgie Ļarvas pilsoņi gulēja dziļā miegā, ziemās temperatūra nekad nenoslīdēja zem -3 C grādiem un laikā, kad visa pārējā zemeslode cīnījās ar sniegputeņu radītajām problēmām, Ļarvā sniegs uzkrita labi ja pāris trīs reizes sezonā un tik plānā kārtiņā, ka jau ap pusdienlaiku nebija neviena zemes pleķīša, kuru klātu sniegs, jo Ļarvas bērni visu sniegu bija savēluši sniegavīros. Un tā tas notika visus 360 pilsētas pastāvēšanas gadus un nekas neliecināja, ka kādreiz kaut kas varētu mainīties. Ļarvas pilsoņi ar savu klimatisko anomāliju ļoti lepojās un ļoti reti kāds no tiem pameta dzimto pilsētu, lai sāktu jaunu dzīvi citur, kur lietus lija visdažādākajos diennakts laikos, vētras, taifūni un virpuļviesuļi rāva mājām nost jumtus un stindzinoši aukstās ziemās milzīgi sniega kalni pamatīgi apgrūtināja pārvietošanos no punkta A uz punktu B. Ļarvas pilsoņi pa pilsētas pastāvēšanas gadiem bija sakārtojuši savu sociālo vidi tik sabalansētu, ka pilsētas ekonomisko struktūru apskauda pat lielvalstis, kur nu vēl viņu pašu valsts citas pilsētas – bezdarbnieku pilsētā nebija, jo darba vietu skaits bija punkts punktā atbilstošs pilsētas darbaspējīgo iedzīvotāju skaitam. Savā starpā Ļarvas pilsoņi nedaudz apskauda Sniegavedēju asociācijas darbiniekus, jo tiem, kā jūs paši saprotat, pie šādiem klimatiskiem apstākļiem pārāk daudz darba nebija, bet uz darbu Asociācijas biedri gāja punktuāli. Darba laikā sniega vedēji parasti slīpēja savas zoles un pokera spēlēšanas prasmes, tāpēc tie bija pilsētas vislabākie spēlētāji – tik labi, ka tos bieži sūtīja uz zoles vai pokera turnīriem citās pilsētās, kur tie vienmēr ieguva pirmās vietas, līdz ar to vairojot Ļarvas pilsētas labo slavu. Bet tad notika tā, ka kārtējās pilsētas mēra vēlēšanās uzvarēja Damšovs. Jūliuss Damšovs pilsētā bija pazīstams ar savu enerģisko raksturu, daudzajām inovācijas idejām visdažādakajās jomās un tāpēc Ļarvas iedzīvotāji labprāt atdeva savas balsis šajās vēlēšanās par viņu, jo Ļarva varēja atļauties par pilsētas mēru ievēlēt logu mazgātāju. Kļuvis par mēru, Damšovs enerģiski un mērķtiecīgi ķērās pie pilsētas vides un sociālās struktūras pārkārtošanas – visiem veikaliem tika uzlikts par pienākumu iegādāties lielus vitrīnlogus, bez liekiem spraišļiem, nedaudzie telefona automāti mirdzināja saulē savus vienlaidus stiklotos sānus, bet parastie pilsoņi saņēma pilsētas dotācijas, ja savu mitekļu daudzspraišļotos logus nomainīja pret vienlaidus stikla rūtīm. Vēlēšanas notika martā un visu pavasari, vasaru un rudeni pilsēta ņemās ap un par logiem, tāpēc Damšovam neatlika laika padomāt par citām viņaprāt svarīgām pilsētas lietām. Uz oktobra beigām logu jautājums Ļarvā bija atrisināts, pilsētā iebraukušie tūristi labprāt spoguļojās veikalu logos un fotogrāfējās uz savu spoguļattēlu fona. Un tad Damšovam beidzot atradās laiks sākt domāt arī par citām pilsētas problēmām, bet.... Bet to problēmu pilsētai nebija. „Nu ko, ja problēmu nav, tad tās vajag radīt”, - padomāja Damšovs un sākumam restrukturizēja pilsētas Saimniecības un Apkopšanas Pārvaldi, Sniegavedēju asociāciju apvienojot ar Sētnieku Ordeni. Ko tas nozīmēja? Tas nozīmēja, ka sniega vedējiem turpmāk būs jāpilda tie paši pienākumi kas sētniekiem, bet sētniekiem, plus pie saviem agrākajiem pienākumiem, tie paši, kurus agrāk pildīja sniega vedēji. Gan sniega vedēji, gan sētnieki ar jaunajām izmaiņām bija neapmierināti, jo Sētnieku Ordenis pilsētas slavu vairoja ar savām prasmēm veidot visdīvainākās skulptūras ar parastu ūdens strūklu no parastu gumijas šļauku purslām un nemaz negribēja mācīties spēlēt zoli vai pokeru, bet sniega vedēji, savukārt, negribēja „slapināt savas rokas” mācoties sarežģīto ūdens skulptūru veidošanas mākslu. Tā kā Jūliuss Damšovs nekādā veidā nereaģēja ne uz Sniega vedēju Asociācijas, ne Sētnieku Ordeņa oficiālajiem protestiem, ne arī uz šo organizāciju atsevišķu (nebūs pārspīlēts, ja teiksim visu) biedru iesniegtajām sūdzībām un protestiem, tad kādā jaukā novembra piektdienas vakarā tapa Plāns, kā likt Jūliusam Damšovam atrestrukturizēt pilsētas saimniecību atpakaļ tās iepriekšējā veidolā. Kā nākamo Jūliuss Damšovs izdeva Rīkojumu, ka, ja gadījumā līdz 23. decembrim uzsnigs sniegs, Ļarvas pilsoņi un to bērni nedrīkst to savelt sniegavīros un pikās, jo mēraprāt Ļarvai vismaz reizi savas pastāvēšanas gados vajag izjust un izbaudīt klasiskus Baltos Ziemassvētkus. Rīkojums aizliedza Ļarvas pilsoņiem pieskarties sniegam līdz pat 25. decembrim. Mierīgie Ļarvas pilsoņi satraukti sarunājās uz visiem ielu stūriem, kafejnīcās, bāros un restorānos, daži bērni paziņoja, ka aizbēgs no mājām, ja nedrīkstēs velt sniegavīrus un pikoties – vārdu sakot, pilsēta dūca kā satrauktu bišu strops. Vienīgā klusā vieta visā pilsētā bija Saimniecības un Apkopšanas Pārvalde, kuras darbinieki pārvietojās savos maršrutos smaidīgi un apmierināti ar dzīvi. Plāns bija tapis un tagad atlika tikai gaidīt, kad iesāksies oficiālā ziema. 2. Daļa – sniegs. 21. decembra rītā Ļarvas pilsoņi pamodās ne tik daudz no tā, ka bija izgulējušies, kā no tā, ka caur plašajiem logiem mitekļos ieplūda neparasts gaišums. Tādi paši nakstreklos un pidžamās tērpti pilsoņi pieplaka pie saviem plašajiem logiem, lai ieraudzītu, ka visu apkārtni klāja vismaz 20 cm biezs sniegs – vienmērīgs, balts un Ļarvai pilnīgi nepierasts dziļš sniegs. Pat nepaēduši brokastis, Ļarvas pilsoņi apģērbās un izbira ielās, lai paši savām rokām pārliecinātos, ka tas patiešām ir īsts sniegs, kaut arī tā ir neparasti daudz. Termometru stabiņi rādīja pierastos un parastos -3 C grādus, tātad vismaz ar temperatūru nekādas izmaiņas klimatiskajā anomālijā nebija notikušas. Pirmie nekārtības pilsētā sāka bērni, kuri aizmirsuši par visādiem pilsētas mēra Rīkojumiem, jautri ķērās pie pikošanās un sniegavīru velšanas. Un jau dažas minūtes pēc 9 rītā, pilsētas Policijas Pārvaldē sāka krāties Administratīvie Protokoli par tāda vai tāda pilsoņa nepilsonisko uzvedību. Policistiem torīt darba bija pilnas rokas un četri no tiem guva traumas, jo nepieraduši skriet pa tik dziļu sniegu, viņi slīdēja un slīdēšanas rezultātā krita, un krišanas rezultātā lauza sev ko nu kurš – kurš roku, kurš kāju. Bet neskriet nevarēja, jo visapkārt bija ļoti daudz mazgadīgu pilsoņu, kuri pārkāpa pilsētas mēra Rīkojumu nepieskarties sniegam līdz 25. decembrim. Ap 16-iem pilsētā tomēr bija iedibināta nosacīta kārtība, uz katra ielas stūra dežurēja policistu pāris, vecāki bija bērniem paskaidrojuši, ka tie paliks bez kabatas naudas vismaz divus mēnešus, jo sods par administratīvo pārkāpumu būs jāmaksā no kabatas naudai atvēlētās ģimenes budžeta ailītes, bērni bija izraudājušies, izbļāvušies un apsolījuši aizbēgt no mājām, tikko radīsies izdevība, Jūliuss Damšovs ielēja sev 56 ml viskija, jo vairāk pudelē nebija, lai nedaudz atslābtu pēc saspringtās darba dienas un jau cēla glāzi pie lūpām, kad atkal sāka snigt. Tumst sākušās debesis bija skaidras un no tām lielām pārslām biezi un svinīgi virpuļoja sniegs. Sniegs sniga tieši piecpadsmit minūtes un pievienoja jau uzsnigušajiem 20 cm vēl 20 cm sniega kārtas. Tā jau bija problēma! Tā bija problēma, kuru Jūliuss Damšovs nezināja kā risināt, jo nekas tāds Ļarvā visos 360 tās pastāvēšanas gados nekad nebija noticis. Tāpat, ar neizdzertu glāzi rokās sagaidījis kad beigs snigt, Jūliuss Damšovs nolika neizdzerto glāzi uz galda, uzvilka mēteli, paņēma lietussargu un devās uz mērijas garāžu, lai iesēstos savā mašīnā un brauktu mājās – viņš zināja, ka mājās ir vismaz divas pudeles viskija. Mašīna jautri ierūcās un Ļarvas mērs nospiedis garāžas vārtu pacelšanas pulti sāka braukt ārā no garāžas. Mašīna izbrauca no garāžas līdz pusei un apstājās. Riteņi griezās, motors rūca, bet uz priekšu mašīna ne par ko nebrauca. Jūliuss izslēdza motoru un pamēģināja atvērt durvis, lai izkāptu ārā un ievērtētu situāciju. Durvis mēģināja atvērties, bet, pat pielietojot visu savu spēku, mēram neizdevās tās atvērt vaļā līdz galam – tikai tik vien, lai pa pavērušos spraugu saskatītu, ka sniegs mašīnas vadītāja durvju pusē bija 40 cm augsts un te Jūliuss Damšovs saprata, ka sniegs tikai krītot izskatas viegls un maigs, patiesībā tas ir blīvi smags, ja tā ir daudz. Un sniega bija daudz. Daudz vairāk, nekā visā Ļarvas pastāvēšanas vēsturē kopā. Uz blakus sēdekļa glīti ielaminēts mirdzināja zeltītos virsraksta burtus Jūliusa Damšova Rīkojums, kurš aizliedza pieskarties sniegam līdz 25. decembrim ieskaitot. 3. Daļa – sniegavīru mafija. Sniegs Ļarvā tajās dienās sniga ar apskaužamu regularitāti ik pēc divpadsmit stundām, katru reizi pievienojot vēl 20 cm sniega kārtas jau uzsnigušajam. Ļarvas iedzīvotāji sēdēja mājās, jo iziet vienkārši nespēja – māju durvīm priekšā bija metru bieza sniega kārta. Mērs arī sēdēja mājās, dzēra viskiju un skatījās televizorā ziņu raidījumus, saspringstot kad pārraidīja laika ziņas – visā pārējā pasaulē sniegs uzvedās normāli, kur sniga, kur bija jau sasnidzis un tika tīrīts, tikai Ļarvā neviens netīrīja sniegu. Sniegu, kurš sniga ar apskaužamu regularitāti ik pēc divpadsmit stundām. Vienīgie, kuri šajās dienās neatradās mājās, bija Ļarvas Saimniecības un Apkopšanas Pārvaldes darbinieki - tie visi atradās savā darba vietā. Daži sita zoli vai spēlēja pokeru ēdnīcā, daži baseinā izklaidējās ar ūdens skulptūru veidošanu. Ik pa brīdim kāds no Sniega vedēju Asociācijas aizgāja līdz garāžai pārliecināties, ka tehnika vēl joprojām ir kārtībā, ik pa brīdim kāds no Sētnieku Ordeņa ēdnīcā pārbaudīja mērskalu rādījumus kādam dīvainam mehānismam, kurš atgādināja gāzētā ūdens automātu, tikai tam nebija pierastās ailītes glāzes ievietošanai – tās vietā no aparāta uz griestiem stiepās divas izturīgas gumijas šļūtenes. - Nu, kā? – pajautāja Kāsis, kad Ērvils kārtējo reizi bija apskatījis mērskalu rādītājus. - Vēl vienai reizei pietiks, - sētnieks viltīgi piemiedza labo aci. - Tavs puika ir un paliek malacis! – vairāki sniega vedēji un ēdnīcā esošie sētnieki iesaucās vienā balsī. - Izrādās, ka viņa aizraušanās ar tehniku patiešām ir ļoti noderīga, - piekrita Ērvils. Ēdnīcā atkal nograndēja smieklu vētra. - Kad viss šis beigsies, mums vismaz nedēļu būs jāstrādā tā pa īstam, - kad smiešanās norima, nopietni ierunājās Kāsis: - Nokopt visu šo klimatisko katastrofu, ko paši radījām, nebūs viegli. - Nokopsim! ... Mēs taču esam trennējušies citās pilsētās! ... Atkal ieiesim klimatoloģijas vēsturē ar savu anomāliju!... – skanēja no visiem ēdnīcas stūriem. Vīri bija enerģiskas apņēmības pilni, pārliecināti par savām spējām un Sniegavedēju Asociācijas priekšsēdētājam Kāsim atlika vien piekrist tam, ka viss izdosies. Katrā gadījumā Plāna pirmā daļa jau ir izdevusies veiksmīgi – pateicoties Ērvila jaunākā dēla aizrautībai ar tehnisko jaunradi, tapa šis Sniega automāts (Kāsis pašķielēja uz gāzētā ūdens automātam līdzīgo mehānismu ēdnīcas stūrī), kurš sasaldēja dabisko gaisa mitrumu puskilometra augstumā stingri lokalizētā platībā – vajadzēja tikai norādīt aparātam kādā platībā, ar kādu intensitāti un biežumu jārada snigšana. Gan jau izdosies arī otrā daļa – visi sniega vedēji ir īpaši apmācīti un katru gadu divas nedēļas trennējas sniega izvešanā citās pilsētās, kurās sniegs snieg normāli un dabiski. Un gan jau izdosies arī trešā Plāna daļa – pārvērst Ļarvu par normālu pilsētu, kurā sniegs ziemā snieg biežāk un vairāk kā visus iepriekšējos 360 pilsētas pastāvēšanas gadus, jo galu galā – visi pasaules bērni mīl sniegu, visi pasaules bērni ar sajūsmu pikojas un veļ sniegavīrus. Un tagad, kad Ļarvas Saimniecības un Apkopšanas Pārvaldes rīcībā ir sniega automāts, pilsētas bērni varēs velt sniegavīrus kaut vai katru dienu. Arī vasarā, ja pratīs sarunāt ar Sniegavīru mafiju, kā klusībā pie sevis Kāsis pēdējās dienas sauca Ļarvas Saimniecības un Apkopšanas Pārvaldi. (13 Comments | Comment on this)

<< Previous Day

2012/02/10 [Calendar]

Next Day >>