|
|
Sun, Apr. 10th, 2005, 03:07 pm
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee: priekšdarbi
Ja jūs rakstāt (nu, šad un tad tad lielākā daļa no mums raksta), tad - vai ir kādi priekšdarbi, metodika, kā tam sagatavoties? Vai eksistē tas, ko skolās sauc par "iedvesmas smelšanos" (un ko es laikam neesmu piedzīvojusi citādi kā vien nejauši)? Man palīdz (vismaz garākiem, nopietnākiem tekstiem, īsi teksti un dzejoļi rodas lielā mērā nejauši) - sarunas ar cilvēkiem par attiecīgo problemātiku (bet tas ir pirms tam, ne rakstīšanas laikā), daudz daudz vērošanas, blociņš, kurā pierakstīt garāmslīdošas idejas (bet, tikko es sāku rakstīt nopietnus "raksturu dosjē" vai "sižeta uzmetumus", vai, nedoddies, "pasaules aprakstus", tā spēja uzrakstīt pašu tekstu strauji samazinās), un vēl es cenšos katru dienu uzrakstīt kaut vai vienu teikumu (bet gadās, ka uzlieku sev "normu" - sākot ar vienu rindkopu un beidzot ar 10 000 zīmēm dienā), lai nepazaudētu "fīlingu". Vai ir kādas (khm) vielas, kas būtu jāuzņem vai kuru uzņemšana traucē? (Man tēja ir pluss, alkohols mīnuss, pīpēšana laikam nāk par labu, smaržkociņi arī.) Un jā - kad es biju maza, mamma man aizliedza runāt par iesāktiem, bet nepabeigtiem darbiem, jo tad tie tā arī netiks pabeigti. Jocīgi, bet man tieši tā ir. Vai tā ir pašsuģestija vai likumsakarība? Sun, Apr. 10th, 2005, 03:17 pm
susure
a vot man ar to runaashanu par nepabeigtiem darbiem ir identiski.
man ljoti paliidz vientuliiba un teikshu kaair- taadas banalitaates kaa paseedeeshana dabaa. Vienkaarshi kur nav nekaa, kas noveersh tavu uzmaniibu. Sun, Apr. 10th, 2005, 03:52 pm
honeybee
a man daba traucē. tāpat kā sveces un pārējais romantiskais stuff. bet, tieši otrādi, krogā es varu rakstīt pavisam mierīgi, t.i., ja nav neviena paziņas, kas mēģinātu ar mani runāt. faktiski man pat uz balkona ir grūti rakstīt. atradusi "dabu", haha - pāris kociņus pagalmā un gabaliņu Daugavas - bet tik un tā traucē. tieši tāpēc, ka novērš uzmanību. cilvēki ir fons, traucē, ja kāds atrodas manā istabā vai mēģina kontaktēties, bet tā - ne pārāk. Sun, Apr. 10th, 2005, 03:54 pm
susure
nee nu... uz balkona jaa- taapeec ka ir uz ko skatiities.
man piemeeram visideaalaakaa vieta ir uz ab-dambja. Sun, Apr. 10th, 2005, 03:57 pm
honeybee
ahhh, es ar vārdu "daba", protams, sapratu meža noriņu, kurā susure apsēdusies pie mūžveca ozola, tērpusies garā, zaļā tērpā, ar sudrabotu lenti matos (tfu, nē, tas laikam no cita sižeta), klausās putnu dziesmās, un raksta ar ādu apvilktā blociņā, laiku pa laikam ieelpojot maigo vizbulīšu smaržu... vai ekvivalenta aina ar susuri, kas raksta vētras laikā pie jūras, tas jau nekas, ka papīrs samirkst ;D AB dambis varētu būt ok vieta, pietiekami neitrāla... khm. daba. :) Sun, Apr. 10th, 2005, 04:00 pm
susure
nu veel man ir mezhs apkaart imantai. tur aizeju uz vienu vietu un diezgan ideaali.
bet ab-dambis, tas taads kompromiss, jo tur 1) neviens netraucee 2) svaigs gaiss 3) untomeer, ja aptruukstas vaardi tad ir kur paluureet apkaart un pasmelties kaadu iedvesmu no cilveekiem Sun, Apr. 10th, 2005, 04:07 pm
orissa
ar rakstiishanu man ir taapat kaa ar kakaashanu - redz, ja vajag, tad ir jaadara un nedriikst nedariit, ja navajag, tad i nedriikst meegjinaat, taapat nekas nesanaaks... un iedvesma - nakad jau neesmu rakstiijusi neko garu, nu vispaar es vispaar neesmu rakstiijusi, bet nu, patreiz man pietiek ar "vai nu ir, vai nu nav" iedvesmu...bet tas taa uz doto mirkli, kas zin, kaa buus veelaak... Sun, Apr. 10th, 2005, 04:11 pm
honeybee
nez, mana pieredze liecina, ka bez sevis piespiešanas un vilināšanas neko garāku par īso stāstu vai viencēlienu uzrakstīt nevar. vismaz man tā nav gadījies. bet ok, tad uzdosim jautājumu otrādi - kādi ir tie apstākļi/vide/whatever, kuros tu NESPĒJ rakstīt, lai cik ļoti arī nevajadzētu? nu, tāpat kā ar kakāšanu, neba nu kurā katrā vietā tu to darīsi ;) Sun, Apr. 10th, 2005, 04:17 pm
orissa
hehe, jaa, arii mana pieredze liecina, ka neko garaaku par iiso staastu taa uzrakstiit nevar... bet patiesiibaa, nemaz nenaak praataa taa vieta, kuraa es NESPEETU rakstiit, lai arii cik ljoti nevajadzeetu... laikam man taadaas vietaas, kur nespeetu - arii nemaz neprasaas. nu nez... laikam veel jaapadziivo un jaapadomaa par sho lietu... Sun, Apr. 10th, 2005, 04:09 pm
barvins
Hmm. Šķiet, ka man galvenais priekšnoteikums rakstīšanai ir rakstīšanas sākšana - pēc tam jau idejas rodas. Vislabāk, ja acu priekšā nav nekā, kas novērš uzmanību. Balta siena - ideāli. Un mūzika, kas labi regulē elpošanu ir papildus bonuss (Pink Floyd vai Radiohead, piemēram). Un pīppauzes ir lieliskas, jo sniedz iespēju aplūkot lietas no cita skatu punkta. Sun, Apr. 10th, 2005, 04:13 pm
honeybee
pilnīgi iztēlojos, kā tu raksti uz baltas sienas :D nu, zini, ar krītu vai, vēl labāk, ar krāsas baloniņu ;))) t.i., tev ir tā, ka pie tevis atnāk pirmais teikums vai viena ideja, un tad pārējais rodas rakstīšanas gaitā? par mūziku - man, šķiet, katram tekstam ir sava mūzika. piemēram, vienu lugu es rakstīju, klausoties gandrīz tikai (jau iepriekš atvainojos, laikam šokēšu) Linkin Park un System of a Down :) Sun, Apr. 10th, 2005, 04:31 pm
barvins
Uz baltas sienas ar baltu krītu;) Bet nē, baltā siena īstenībā ir aiz baltā datorekrāna. Jā - viena ideja rada neierobežotu daudzumu citu ideju. Nesašokējos gan:) Šīs grupas ir arī manā playlistā, kaut, man, nez kāpēc, šķiet, ka tās labāk der programmēšanai nevis rakstīšanai. Bet tas var būt stipri individuāli. Sun, Apr. 10th, 2005, 04:37 pm
honeybee
gh. nu, lugas rakstīšana prasa stipri lielu intelekta iesaistīšanu, tas tev nav "neierobežots daudzums ideju". nez, es vairāk koncentrējos uz ideju savākšanu kaut kādā kārtībā un apveidā, formas piešķiršanu tām daudzajām domām, kas ar vienu jautājumu saistās. tāpēc arī nepieciešama disciplīna. lai arī pirmais teikums, viena ideja, protams, ir būtiska - bet tas nav vienīgais, kas nepieciešams. Sun, Apr. 10th, 2005, 04:50 pm
barvins
Mhmm. Formas piešķiršana prasa diezgan pamatīgu pasvīšanu, tik tiešām, varētu teikt - disciplīnu. Kas attiecas uz idejām, tad nav jau svarīgi, vai tās rodas no nekā, vai tās rodas no iepriekšējās idejas, jeb vai tās tiek vienkārši izzvejotas no atmiņas; bet viens ir skaidrs - ir vajadzīgs kaut kāds stimuls, lai sāktu šo ideju apkopošanas/ģenerēšanas procesu. Starp citu, gribēju pajautāt: vai tev sākot kaut ko rakstīt ir skaidrs, ar ko tas beigsies? Man, parasti, nav. Sun, Apr. 10th, 2005, 05:28 pm
honeybee
gandrīz nekad. man ir aptuveni zināms, kas notiks, bet tas var mainīties. beigas parasti ir pārsteigums arī man pašai (un, iespējams, tieši tāpēc es rakstu - lai uzzinātu, ar ko tas beigsies ;)) Sun, Apr. 10th, 2005, 04:20 pm
orissa
atcereejos - man parasti viss rodaas (nu vismaz ideja) kad viena pati dodos maajaas... nevis prom no maajaa, bet tieshi atpakalj uz maajaam... un veel pirms laishanaas miegaa... no taa vareetu izrieteet (vai arii uzaust) secinaajums, ka iedvesma man atnaak, kad es atslaabinos... vai kaut kaa taa... Wed, Apr. 13th, 2005, 04:00 pm
jozefs_k
Vislabāk izdodas rakstīt galēji spaidīgā atmosfērā, kad piemēram, atbrauc ciemiņi, vai arī kaut kas šausmīgi steidzams jādara, tad es vienmēr kļūstu ārkārtīgi produktīvs un arī sakarīgs, tāpēc vienkārši "aizbēgu" no ciemiņiem, lai uzrakstītu kādu rindiņu, varbūt pat lapu. Ar garākiem stāstiem (kas ir garāki par ~1500 vārdiem), nereti mēdz būt problēmas, jo vienkārši nepietiek spēka uzrakstīt visu uzreiz, un tad stāsts kaut kur iekonservējas. Lai arī es zinu, kas man tur jāraksta un kā jāraksta, ir ļoti grūti pieķerties vēlreiz un nesabojāt to, kas jau ir uzrakstīts. Tas, ko Ieva teica par sarunām ar cilvēkiem par tēmām, parasti ir manu stāstu izraisītājs. No sarunām es smeļos tematiku, no pašiem cilvēkiem - izteiksmi, jo es dievinu tiešās runas un arī tādus "starp citu" notikumu pārstāstījumus, tāpēc, ka tie vislabāk raksturo stāstīja vispārējo noskaņu, attieksmi un (piedodiet) "dvēseli". Tiešās runas vai pārstāstījuma saturiskā līnija bieži vien ir sekundāra. Fri, May. 13th, 2005, 03:29 pm
markizs
es kaut kā ar laiku pats apguvu, ka runāt par iesāktiem vai arī tikai iedomātiem rakstu projektiem ir dumji un tikai nogalina domu un ideju un spēju to vēlāk realizēt. Tāpat arī visādu skeletu rakstīšanu, sižeta detalizēta izdomāšana un nedod dievs nodaļu nosaukumu uzrakstīšana. Es kaut kā sapratu, ka tas nav priekš manis, pietrūkst man gribasspēka pēc tam apaudzēt skeletus ar miesu, dabas skatiem un dialogiem. Nevedas un viss. Tā nu sanāk, ka tagad nerakstu neko, jo rakstīt vienkārši no nulles dikti dikti pietrūkst 1) iedvesmas 2) gribasspēka 3) apstākļu. Par apstākļiem es rakstiju Thu, Nov. 9th, 2006, 01:11 pm
aarpraac
var gadīties, ka palīdz filips glāss. vai ļeņingrad. vai podigy. vai čigāni. bet vispār es nezinu - varbūt var iet staigāt (nu, tā kā Vācietis pastaigāties pa pārdaugavu), vai pīpēt, vai griezt kājām nagus - es visādi daru. un kad vaigi ir beidzot sarkani un rokas trīc, zinu, ka tūlīt būs. |