ahhh, es ar vārdu "daba", protams, sapratu meža noriņu, kurā susure apsēdusies pie mūžveca ozola, tērpusies garā, zaļā tērpā, ar sudrabotu lenti matos (tfu, nē, tas laikam no cita sižeta), klausās putnu dziesmās, un raksta ar ādu apvilktā blociņā, laiku pa laikam ieelpojot maigo vizbulīšu smaržu... vai ekvivalenta aina ar susuri, kas raksta vētras laikā pie jūras, tas jau nekas, ka papīrs samirkst ;D
AB dambis varētu būt ok vieta, pietiekami neitrāla... khm. daba.
:)