Sun, Apr. 10th, 2005, 03:07 pm
[info]honeybee: priekšdarbi

Ja jūs rakstāt (nu, šad un tad tad lielākā daļa no mums raksta), tad - vai ir kādi priekšdarbi, metodika, kā tam sagatavoties?
Vai eksistē tas, ko skolās sauc par "iedvesmas smelšanos" (un ko es laikam neesmu piedzīvojusi citādi kā vien nejauši)?

Man palīdz (vismaz garākiem, nopietnākiem tekstiem, īsi teksti un dzejoļi rodas lielā mērā nejauši) - sarunas ar cilvēkiem par attiecīgo problemātiku (bet tas ir pirms tam, ne rakstīšanas laikā), daudz daudz vērošanas, blociņš, kurā pierakstīt garāmslīdošas idejas (bet, tikko es sāku rakstīt nopietnus "raksturu dosjē" vai "sižeta uzmetumus", vai, nedoddies, "pasaules aprakstus", tā spēja uzrakstīt pašu tekstu strauji samazinās), un vēl es cenšos katru dienu uzrakstīt kaut vai vienu teikumu (bet gadās, ka uzlieku sev "normu" - sākot ar vienu rindkopu un beidzot ar 10 000 zīmēm dienā), lai nepazaudētu "fīlingu".
Vai ir kādas (khm) vielas, kas būtu jāuzņem vai kuru uzņemšana traucē? (Man tēja ir pluss, alkohols mīnuss, pīpēšana laikam nāk par labu, smaržkociņi arī.)
Un jā - kad es biju maza, mamma man aizliedza runāt par iesāktiem, bet nepabeigtiem darbiem, jo tad tie tā arī netiks pabeigti. Jocīgi, bet man tieši tā ir. Vai tā ir pašsuģestija vai likumsakarība?
 Leave a comment | 18 comments

Fri, May. 13th, 2005, 03:29 pm
[info]markizs

es kaut kā ar laiku pats apguvu, ka runāt par iesāktiem vai arī tikai iedomātiem rakstu projektiem ir dumji un tikai nogalina domu un ideju un spēju to vēlāk realizēt. Tāpat arī visādu skeletu rakstīšanu, sižeta detalizēta izdomāšana un nedod dievs nodaļu nosaukumu uzrakstīšana. Es kaut kā sapratu, ka tas nav priekš manis, pietrūkst man gribasspēka pēc tam apaudzēt skeletus ar miesu, dabas skatiem un dialogiem. Nevedas un viss. Tā nu sanāk, ka tagad nerakstu neko, jo rakstīt vienkārši no nulles dikti dikti pietrūkst 1) iedvesmas 2) gribasspēka 3) apstākļu.
Par apstākļiem es rakstiju
Reply