es kaut kā ar laiku pats apguvu, ka runāt par iesāktiem vai arī tikai iedomātiem rakstu projektiem ir dumji un tikai nogalina domu un ideju un spēju to vēlāk realizēt. Tāpat arī visādu skeletu rakstīšanu, sižeta detalizēta izdomāšana un nedod dievs nodaļu nosaukumu uzrakstīšana. Es kaut kā sapratu, ka tas nav priekš manis, pietrūkst man gribasspēka pēc tam apaudzēt skeletus ar miesu, dabas skatiem un dialogiem. Nevedas un viss. Tā nu sanāk, ka tagad nerakstu neko, jo rakstīt vienkārši no nulles dikti dikti pietrūkst 1) iedvesmas 2) gribasspēka 3) apstākļu.
Par apstākļiem es rakstiju