Sun, Apr. 10th, 2005, 03:07 pm
[info]honeybee: priekšdarbi

Ja jūs rakstāt (nu, šad un tad tad lielākā daļa no mums raksta), tad - vai ir kādi priekšdarbi, metodika, kā tam sagatavoties?
Vai eksistē tas, ko skolās sauc par "iedvesmas smelšanos" (un ko es laikam neesmu piedzīvojusi citādi kā vien nejauši)?

Man palīdz (vismaz garākiem, nopietnākiem tekstiem, īsi teksti un dzejoļi rodas lielā mērā nejauši) - sarunas ar cilvēkiem par attiecīgo problemātiku (bet tas ir pirms tam, ne rakstīšanas laikā), daudz daudz vērošanas, blociņš, kurā pierakstīt garāmslīdošas idejas (bet, tikko es sāku rakstīt nopietnus "raksturu dosjē" vai "sižeta uzmetumus", vai, nedoddies, "pasaules aprakstus", tā spēja uzrakstīt pašu tekstu strauji samazinās), un vēl es cenšos katru dienu uzrakstīt kaut vai vienu teikumu (bet gadās, ka uzlieku sev "normu" - sākot ar vienu rindkopu un beidzot ar 10 000 zīmēm dienā), lai nepazaudētu "fīlingu".
Vai ir kādas (khm) vielas, kas būtu jāuzņem vai kuru uzņemšana traucē? (Man tēja ir pluss, alkohols mīnuss, pīpēšana laikam nāk par labu, smaržkociņi arī.)
Un jā - kad es biju maza, mamma man aizliedza runāt par iesāktiem, bet nepabeigtiem darbiem, jo tad tie tā arī netiks pabeigti. Jocīgi, bet man tieši tā ir. Vai tā ir pašsuģestija vai likumsakarība?
 Leave a comment | 18 comments

Wed, Apr. 13th, 2005, 04:00 pm
[info]jozefs_k

Vislabāk izdodas rakstīt galēji spaidīgā atmosfērā, kad piemēram, atbrauc ciemiņi, vai arī kaut kas šausmīgi steidzams jādara, tad es vienmēr kļūstu ārkārtīgi produktīvs un arī sakarīgs, tāpēc vienkārši "aizbēgu" no ciemiņiem, lai uzrakstītu kādu rindiņu, varbūt pat lapu.
Ar garākiem stāstiem (kas ir garāki par ~1500 vārdiem), nereti mēdz būt problēmas, jo vienkārši nepietiek spēka uzrakstīt visu uzreiz, un tad stāsts kaut kur iekonservējas. Lai arī es zinu, kas man tur jāraksta un kā jāraksta, ir ļoti grūti pieķerties vēlreiz un nesabojāt to, kas jau ir uzrakstīts.

Tas, ko Ieva teica par sarunām ar cilvēkiem par tēmām, parasti ir manu stāstu izraisītājs. No sarunām es smeļos tematiku, no pašiem cilvēkiem - izteiksmi, jo es dievinu tiešās runas un arī tādus "starp citu" notikumu pārstāstījumus, tāpēc, ka tie vislabāk raksturo stāstīja vispārējo noskaņu, attieksmi un (piedodiet) "dvēseli". Tiešās runas vai pārstāstījuma saturiskā līnija bieži vien ir sekundāra.
Reply