teksta radīšana

Vislabāk izdodas rakstīt galēji spaidīgā atmosfērā, kad piemēram, atbrauc ciemiņi, vai arī kaut kas šausmīgi steidzams jādara, tad es vienmēr kļūstu ārkārtīgi produktīvs un arī sakarīgs, tāpēc vienkārši "aizbēgu" no ciemiņiem, lai uzrakstītu kādu rindiņu, varbūt pat lapu.
Ar garākiem stāstiem (kas ir garāki par ~1500 vārdiem), nereti mēdz būt problēmas, jo vienkārši nepietiek spēka uzrakstīt visu uzreiz, un tad stāsts kaut kur iekonservējas. Lai arī es zinu, kas man tur jāraksta un kā jāraksta, ir ļoti grūti pieķerties vēlreiz un nesabojāt to, kas jau ir uzrakstīts.

Tas, ko Ieva teica par sarunām ar cilvēkiem par tēmām, parasti ir manu stāstu izraisītājs. No sarunām es smeļos tematiku, no pašiem cilvēkiem - izteiksmi, jo es dievinu tiešās runas un arī tādus "starp citu" notikumu pārstāstījumus, tāpēc, ka tie vislabāk raksturo stāstīja vispārējo noskaņu, attieksmi un (piedodiet) "dvēseli". Tiešās runas vai pārstāstījuma saturiskā līnija bieži vien ir sekundāra.