Maksājumu karšu maksa

« previous entry | next entry »
Apr. 2., 2016 | 12:19 pm
posted by: spic in pajautaa

Cik apmēram/tipiski naudas mūsdienās no pirkuma summas uzņēmējs zaudē, kad es veikalā norēķinos ar karti?

Vai visu paņem banka, vai tur ir vēl kāds veikls procesētājs-termināļu apkalpotājs pa vidu?

Piemēram, cik varētu palikt pāri komersantam, man iepērkoties nelielā veikaliņā ar swedbank masterkarti par 50 eur?
Tags: ,

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {15}

Nikolass A. Dērsingtons

from: [info]kisswithafist
date: Apr. 2., 2016 - 12:36 pm
#

apmēram 3%. Par to, cik ņem lasītāju apkalpotāji, nezinu, bet visticamākais, tā ir fiksēta maksa pēc līguma, nevis par transakciju daudzumu.

Atbildēt | Diskusija


from: [info]zale
date: Apr. 2., 2016 - 01:24 pm
#

0.2% debetkartēm un 0.3% kredītkartēm. Tais ir maksimums, kas noteikts ES regulā. Agrāk bija 0.2-5%, bet tagad vairs nav izvēles. 3% nekad nav maksājuši lielveikali, tikai mazāki. Lielveikalu ķēdēm arī agrāk varēja ievērojami zem 1% būt.

Atbildēt | Iepriekšējais


judging the mice

from: [info]rasbainieks
date: Apr. 2., 2016 - 12:54 pm
#

termināļus neapkalpo pašas bankas? es miglaini atceros man kā komersantam atsūtītu toksisko ezīšu bankas piedāvājuma standartpaketi – ir mēneša nemainīgā summa un tad ir cipars par katru transakciju, bet tā nebij procente, bet gan cietā summa. ne velti šur tur joprojām ir politika "karšu maksājumi, sākot no 5 eiro", jo mazākas summas taisa zaudējumus.

Atbildēt | Diskusija


MaKo

from: [info]mako
date: Apr. 2., 2016 - 01:04 pm
#

Termināļus apkalpo firmas, kuras sadarbojas ar visām bankām, citādi Swedbank apkalpotā terminālī ar SEB karti nenorēķināsies. Populārākā laikam ir First Data.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Nikolass A. Dērsingtons

from: [info]kisswithafist
date: Apr. 2., 2016 - 01:13 pm
#

vai arī VeriFone, tie gan parasti visādos automātos

Atbildēt | Iepriekšējais


Azamat Bagatov

from: [info]termostats
date: Apr. 2., 2016 - 02:04 pm
#

Šajā sakarā varbūt kāds var pateikt, cik šiem pašiem komersantiem izmaksā skaidras naudas inkasācija un pārējā apstrāde?

Man vienkārši nav skaidrs, kādā veidā virtuāla transakcija var būt dārgāka par to, ka kāds fiziski ņemās ar banknotēm un īpaši jau monētām.




Protams, pie nosacījuma, ja visa ieņemtā skaidrā nauda nonāk kontā. :)))))))))

Atbildēt | Diskusija


MaKo

from: [info]mako
date: Apr. 2., 2016 - 02:14 pm
#

Nu, painteresējies, cik maksā tā aparatūra, kas visu šo nodrošina, sakari no termināļa līdz datu apstrādes centram, datu apstrādes centra aparatūra, sakari līdz visām bankām un banku datu centri.
Un IT speciālisti, kuri izstrādājuši sistēmu un uztur to, un ievieš viņā nepieciešamās izmaiņas (piem PVN likmju maiņa).

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Azamat Bagatov

from: [info]termostats
date: Apr. 2., 2016 - 02:24 pm
#

Nu bet, pirmkārt, visa šī infrastruktūra jau eksistē - gan bankām tie serveri ir, gan internets (fiksētā vai mobilā veidā) tajā pašā veikalā, otrkārt, visai šai infrastruktūrai ir gandrīz vienalga, vai, piemēram, 100Eur caur to tiek izlaisti 100 vai 1000 maksājumos, vai vienā, savukārt skaidras naudas apstrādē gan katra lieka banknote vai, īpaši, monēta jau ir reāls darbs. Jā, pirmajā variantā, pieprasījumu ir vairāk, bet tas ir nesalīdzināmi pret fizisku apstrādi.

Pieņemu, ka tie džeki ar bulkuvāģiem un pistolēm, kuri domā, ka var parkoties, kā grib, arī tomēr kaut ko izmaksā, un ar seifu aprīkotā bulkuvāģa amortizācija arī ir bišķi dārgāka, nekā POS terminālim. Bet nu ok, gan jau runājam par uzņēmumiem, kuri šos pakalpojumus neizmanto un piķi uz banku ved ar 15. trolejbusu.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


MaKo

from: [info]mako
date: Apr. 2., 2016 - 02:53 pm
#

Viņa eksistē tāpēc, ka kāds to ir uzbūvējis, un protams, grib atpelnīt naudu, ko ieguldījis. Tu taču nedomā, ka infrastruktūra paškristalizējās?
Pie kam infrastruktūras elementi ir jāatjauno, IT mainās strauji, un dažu gadu veci serveri ir jāmaina (ja tikai tu neesi lauku IT un neizmanto kaut ko uz Windows 3.11 bāzes).

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Azamat Bagatov

from: [info]termostats
date: Apr. 2., 2016 - 03:17 pm
#

Arī Forda korporācijas ražotais bulkuvāģis rūsē, arī džekiem ar pistolēm ir jāmaksā algas...

Klau, nu nav tā, ka es apgalvoju, ka IT infrastruktūra nav jāuztur un tajā nav jāiegulda nauda. Runa ir par to, ka šī infrastruktūra, kura stāv starpnieka un bankas datu centros, nevar būt dārgāka par īpaši apmācītiem un bruņotiem džekiem īpaši aprīkotos automobiļos un citu bankas infrastruktūru (seifiem, naudas skaitītājiem utml.), kura tiek izmantota skaidras naudas apstrādei.

Protams, ja kāds komersants skaidro naudu neiemaksā kontā, bet ar to darbojas pats, gan jau kaut ko var ietaupīt. Un gan jau arī pie nosacījuma, ka vienīgās izmaksas drošībai tam ir Depo pirkts seifs.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


MaKo

from: [info]mako
date: Apr. 2., 2016 - 03:42 pm
#

Redzi, skaidro naudu maisos var nolaupīt :) Klasiskais variants ar melnām maskām. Ar bankas kartēm ir drusku sarežģītāk.
Ir jau vēl uzņēmumi, kas nepieņem kartes. Krogs Taverna Bolderājā, piemēram.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Azamat Bagatov

from: [info]termostats
date: Apr. 2., 2016 - 05:14 pm
#

Un gan jau vienā reizē nolaupa summu, kuras bezskaidras naudas norēķinu apmaksai pietiktu vairākiem gadu desmitiem.

Bet to Tu skaidro nevis man, bet tās Tavernas džekiem. ;)

Atbildēt | Iepriekšējais


judging the mice

from: [info]rasbainieks
date: Apr. 2., 2016 - 11:10 pm
#

pag, tu gribi teikt, ka ja naudu neinkasē īpaši apmācīti un bruņoti džeki īpašos automobiļos, tad tā vispār nenonāk komersanta kontos?

Atbildēt | Iepriekšējais


Santa

from: [info]santa_be
date: Apr. 2., 2016 - 03:32 pm
#

Tieši tā! Lielā mērā skaidra nauda ir vajadzīga tikai skaidras naudas norēķiniem. Ala algas aploksnēs.

Atbildēt | Iepriekšējais


apjukums

from: [info]apjukums
date: Apr. 2., 2016 - 02:11 pm
#

Man gandrīz nekad nav skaidras naudas. Ja nepieņem kartes, iešu citur. Domājams, ka veikalam apgrozījums kā tāds galu galā ir svarīgāks nekā mazu procentu zaudējums.

Atbildēt