pajautā! - Maksājumu karšu maksa

Šajā sakarā varbūt kāds var pateikt, cik šiem pašiem komersantiem izmaksā skaidras naudas inkasācija un pārējā apstrāde?

Man vienkārši nav skaidrs, kādā veidā virtuāla transakcija var būt dārgāka par to, ka kāds fiziski ņemās ar banknotēm un īpaši jau monētām.




Protams, pie nosacījuma, ja visa ieņemtā skaidrā nauda nonāk kontā. :)))))))))

Nu bet, pirmkārt, visa šī infrastruktūra jau eksistē - gan bankām tie serveri ir, gan internets (fiksētā vai mobilā veidā) tajā pašā veikalā, otrkārt, visai šai infrastruktūrai ir gandrīz vienalga, vai, piemēram, 100Eur caur to tiek izlaisti 100 vai 1000 maksājumos, vai vienā, savukārt skaidras naudas apstrādē gan katra lieka banknote vai, īpaši, monēta jau ir reāls darbs. Jā, pirmajā variantā, pieprasījumu ir vairāk, bet tas ir nesalīdzināmi pret fizisku apstrādi.

Pieņemu, ka tie džeki ar bulkuvāģiem un pistolēm, kuri domā, ka var parkoties, kā grib, arī tomēr kaut ko izmaksā, un ar seifu aprīkotā bulkuvāģa amortizācija arī ir bišķi dārgāka, nekā POS terminālim. Bet nu ok, gan jau runājam par uzņēmumiem, kuri šos pakalpojumus neizmanto un piķi uz banku ved ar 15. trolejbusu.

Arī Forda korporācijas ražotais bulkuvāģis rūsē, arī džekiem ar pistolēm ir jāmaksā algas...

Klau, nu nav tā, ka es apgalvoju, ka IT infrastruktūra nav jāuztur un tajā nav jāiegulda nauda. Runa ir par to, ka šī infrastruktūra, kura stāv starpnieka un bankas datu centros, nevar būt dārgāka par īpaši apmācītiem un bruņotiem džekiem īpaši aprīkotos automobiļos un citu bankas infrastruktūru (seifiem, naudas skaitītājiem utml.), kura tiek izmantota skaidras naudas apstrādei.

Protams, ja kāds komersants skaidro naudu neiemaksā kontā, bet ar to darbojas pats, gan jau kaut ko var ietaupīt. Un gan jau arī pie nosacījuma, ka vienīgās izmaksas drošībai tam ir Depo pirkts seifs.

Un gan jau vienā reizē nolaupa summu, kuras bezskaidras naudas norēķinu apmaksai pietiktu vairākiem gadu desmitiem.

Bet to Tu skaidro nevis man, bet tās Tavernas džekiem. ;)