pajautā! -

Jo neapzināti liekas, ka viņus tā labāk sadzirdēs?

dažādi iemesli.

Man bieži zvana, kad esmu darbā, tāpēc es pieceļos un izeju no telpas, lai
a)netraucētu kolēģiem;
b)viņi neuzzinātu par mani lieku informāciju.

Also, esmu drausmīgi resns un sēžot man vēders traucē elpot, attiecīgi, runāt.

varas/pārākuma apziņa pār sarunas biedru vai kas tāds? vismaz tas, ka cilvēks vēlas būt noteicošais sarunas bīdīšanā, vismaz savās acīs (jo sarunas biedrs jau neredz, ka esi kājās, nevis sēdi).

tā jūtos ērtāk

Balss skanot savādāk. Un sēdoša darba darītājam pat veselīgs ieradums.

es kā reiz runājot meklēju vietu, kur ērti apsēstīes :)

lai pamestu telpu un dzirdīgas ausis?

es tā daru, ja ir svarīga/satraucoša/nepatīkama saruna. ikdienišķas lietišķas sarunas –sēžot pie galda, bet gultā slaistoties tikai ar tuvākajiem.
tātad emocionāli diktēta neracionāla uzvedība manā gadījumā.

Es domāju, koncentrēšanās sarunai. Pieceļoties, tu it kā atslēdzies no iepriekšējām domām.

Pieņemu, ka ne pie visām sarunāt ir novērojama tāda reakcija. Ja nepatīkama vai nevēlama saruna, tad visticamāk piecelsies, jo tā ir zemapziņas radīta reakcija - "no nepatikšanām ir jāmūk".
Ja būs patīkama un/vai vēlama saruna, tad cilvēks visticamāk ieņems ērtāku pozu, lai vieglāk un patīkamāk varētu nodoties sarunai (atsevišķoss gadījumos stāvēšana var būt ērtāka par sēdēšanu).
Īsāk sakot - jāskata kontekstā.

Es parasti izmantoju iespēju izstaipīt kājas, pastaigāt, t.i., veselības nolūkos.