pajautā! -

ienja ir kau kas taac, ko cienamais objekc prosta naprosta izstaro..
nekaadas puules un sasniegumi nepaliidzees ieguut apkaarteejo cienju, ja pasham indiviidam nepiemitiis shis iipashais starojums.:)

pilniigi saprotu.:) kaut arii pashlaik jau esmu tamjaa vecumaa, kad mani it kaa buutu jaaciena kaut vaj tikaj gadu deelj, es tik un taa nespeeju saprast kada noziime nodziivotiem gadiem attieciibaa uz cienju...

mani tracina ka vecaakas paaudzes cilveeki uzdriixtas jaunaakiem lajudiim Pieprasiit (!) cieniishanu par pavisam dabisku, visaj cilveecej piemiitoshu paraadibu...

apkaarteejo cienja ir kaut kas taads, ko katrs indiviids ieguust Tikaj Dabiskaa celjaa - no apkaarteejo indiviidu pashas briivas izveeles... pieprasiit kadam laj kaads ciena kaadu, kursh ir vienalga cik gadus vecaax - ir absurds....

var luugt kaadam, laj kaads ciena kaadu, kursh ir izdarijis ko paliekoshi veertiigu shim konkreeti kaadam, kursh tiek luugts (nevis kaadam citam, ko shis kaads paziist tikaj) - bet Tikaj Luugt....

Te bij manas pārdomas apmēram par šo tēmu http://klab.lv/users/lyrfeel/206907.html

cienjai pret cilveeku ir mazs sakars ar vinja sasniegto - ja kaadu cieni sasniegtaa deelj, tad sanaak, ka cieni sasniegumus nevis cilveeku kaa taadu.
jaa, varbuut cienja ir starojums, bet jebkursh cieniijams cilveeks var cienju visai viegli pakaast, nu vismaz man taa shkjiet. iisteniibaa - baigaa teema!

pa vidu ir vecais labais pofigs.

Tā ir attieksme pēc kuras visintensīvāk diedelē tieši tie kuri to ir vismazāk pelnījuši.

man ir lektore. gudra(it kā, drīzāk inteleģenta), protams ar tur kaut kāda labā augstākā izglītība. lekcijas vadīt nemāk, turklāt uzvedas kā bērns, pārāk emocionāla man pret viņu cieņas nav.
man ir tēvs. tipisks patērētāju sabiedrības dalībnieks ar 2x jaunāku blondu sievu. materiālais stāvoklis krietni labāks nekā manā ģimenē. neesam runājuši jau vairāk kā pusgadu. man pret viņu cieņas nav.
man ir kursabiedrs. daudz darbojas visādos jokainos pasācienos(ne ar macibā saistītos). daudz arī melo. man pret viņu cieņas nav.

man ir jaunāka māsa. gudra pēc velna. domatspējīga. mums gan biš nesaskan, bet viņu cienu.
man ir krustēvs. vēss, noslēgts, bet runīgs tik tad kad iedzēris. strādāja par kurinātāju skolā. tagad tur salikta gāzes apkure, strādā kā gadās. gudrs, pierdzējis, tik dzīvē nepaveicies. ļoti cienu.
Hiļkeviču pāris augstskolā. Sēdējuši jau kopā vienā solā vidusskolā un braukuši reizē uz olimpiādēm. Daudz panākumu. Darbaholiķi. Viņus vispār grūti necienīt.

rezumējums:
-panākumi vai nepanākumi ir svarīgi. bet galvenais ir tas, nevis kas galarezultātā, bet gan kā, kādēļ un kas darīts.
-nauda nav svarīga
-gudrība ir, bet ne zinātniskā gudrība, bet gan dzīvesgudrība un domātspēja
-gadi nav svarīgi
-attiecības kādas ir ar šo cilvēku nav svarīgas
-šī cilvēka attieksme pret citiem ir svarīga, ļoti svarīgs ir patiesums
-iekļaušanās kaut kādos standartos gan nav, gan ir svarīga (skatoties kādi standarti)
-cilvēka iekšēja(noteikti ne ārēja) labvēlība un vēl kaut kas neformulējams ir ļoti svarīgi

:))
un es piemirsu rezumējumā pateikt, ka asinsradniecība ir svarīga, bet tik kā katalizators cieņai vai necieņai(proti, pastiprina to, kas ir - cieņu vai necieņu).

noup! :)

ne pa teemu ---> nevareeju tevi shodien vakarpusee sazvaniit, man truba saka, ka tevi nevar sadabuut rokaas. lai kaa tur arii nebuutu...tev manu diivaanu nevajag? :) ja kas, dod zinju.

Cieņa sākās pašam ar sevi. Ar pašcieņu. Tas kurš ciena sevi cienīs arī citus. Un vecam cilvēkam IR jāizrāda kaut mazliet cieņas. Tas arī ir pašcieņas jautājums.
Pavērojiet cilvēkus sev apkārt - jo mazāk kāds ciena citus, jo mazāk viņš ciena sevi. Aksioma.

Neko vairāk par vienzilbes vārdiem no sevis nespēj izspiest?

Es jau arī par to pašu. Ja tu cieni sevi tad cieni arī citus. Automāiski. Cita laita ka cilvēks ar savām darbībām zaudē tavu cieņu. Cita lieta, ka kāds tavās acīs izpelnās sevišķu cieņu.

Nez... manā skatījumā, izturēties pret cilvēku ar cieņu un cienīt, nav viens un tas pats.... Tā pat kā nav viens un tas pats, ko tu domā par šo cilvēku un kādu rīcību izrādi šim cilvēkam.

Nu teiksim, es ļoti cienu savu mammu, bet es pret viņu neizturos vislaik ar cieņu - viņa ir savējā, izturos dabiski. Viņa gan būtu šokā (pat saniknota), ja sāktu viņu uzrunāt uz "jūs" un sāktu saukt par Laimas kundzi :D

Atronas daži lektori pret kuriem es nejūtu cieņu. Bet es vienmēr izturēšos ar cieņu.

:)) paldies, paldies :)
varbūt tas rakstīšanas iespaidā. bet runājot arī man nesanāk nomāli pamatot savu viedokli :D

Nu, pieprasīt cieņu - tas gan skan smieklīgi. Lai gan ar to bieži nākās sastapties. Atzinību un ar to saitīto cieņas daļu katram nāksies nopelnīt pašam, kaut tu būtu ministrs vai viņa dēliņš. Aiz vispārējas cieņas es autobusā palaidīšu apsēsties vecu civēku, bet lai viņš iegūtu manu atzinību ar to vien nepietix.