Citiem ir zaļie pirkstiņi, man – rakstošie.

Interesanti pašai sevi vērot, ieraudzīt likumsakarības, īpašības. Tā teikt – ja es par sevi un pasauli, cilvēkiem un komunikāciju zinātu to, ko zinu tagad, daudz agrāk... Nu, nez, kas tad būtu noticis?  Būtu vieglāk, jā. Būtu citādāk, jā. Bet es nebūtu sajutusi šo dzīves pieredzes garšu un atskārsmes, kuru var iegūt tikai atskatoties uz piedzīvoto, izjusto, padarīto, izdzīvoto. Jā, viegli dzīvot un gūt panākumus nav interesanti un vērtīgi. Jo, man šķiet, tādējādi iegūst, novērtē un saprot mazāk.
Tā teikt, ceļš ir svarīgāks par galamērķi. Vismaz personībai noteikti.

Šodien slēgtā sanāksmē par sevi dzirdēju apgalvojumus, kas man lika justies apmelotai no galvas līdz kājām turklāt par lietām, kas ir ļoti, ļoti tālu no patiesības, pat pretēji tai. Sajutos kā citā realitātē, kur tiek manipulēts ar faktiem, pat piedomāti klāt un tas viss attiecināts uz maniem nolūkiem un darbībām. Un vairāku cilvēku klātbūtnē. Un neviens mani neaizstāvēja, kas liek justies vēl sliktāk. Ja jau neaizstāvēja, tad piekrīt? Jeb tie citi tikai sargāja savu ādu un tēlu? Varbūt, uzskatīja to par normālu situāciju, kko, kas neattiecas uz viņiem? Bet kāpēc šis cilvēks tik slikti par mani domā, jo es par viņu visu laiku biju un joprojām esmu labās domās. Varbūt tā ir kā tāda pārējo iesaistīto dalībnieku robežu testēšana - cik tālu ļaus iet un sist? Manī pēc šodienas ir daudz jautājumu un emociju. Jūtos pazemota, nenovērtēta un izstumta. Un varbūt tas arī bija mērķis. Kas zina.

Man dažreiz (arī tagad) liekas, ka es varētu tikai to vien darīt, kā sēdēt pie datora un rakstīt projektus pilsoniskās sabiedrības jomā vai lasīt visādus interesantus rakstus, izglītoties, domāt, radīt dažādas sistēmas - to ideju un iespēju ir tik daudz, vienlaicīgi neesot nekādai stabilitātei, ka sanāk mētāties no trauksmes līdz pacilātības stāvoklim. Diezgan izdedzinoši.

Mana vēlme jau vairāku gadu garumā - kaut es spētu sevi klonēt, tripliciēt un kvadraciklēt, lai īstenotu to, ko vēlos, bet vakarā smuki sagrupēties atpakaļ vienā, nedalītā personībā :)

Nāk dzimšanas diena, jau tepat aiz stūra tā ir. Jāvēlas gribēt mazāk.

Lai cik gadu nepaietu, Sviesta Cibu ik pa laikam atceros. Veca mīla nerūs. Ir atsevišķi cilvēki, kurus regulāri, ik pa dažiem mēnešiem, ienāku palasīt. Protams, ja viņi vispār ir ko uzrakstījuši :) Tāda skatīšanās pa aizkaru šķirbu svešā guļamistabā.

To, ka šī ir tiešam veca mīla, kas nerūs, īpaši spēcīgi izjutu brīdī, kad neilgu laiku atpakaļ savai, nu jau 12.gadus vecajai, meitai, stāstot par IT un digitālajiem procesiem, sāku skaidrot, kas ir Sviesta Ciba. Nu, kaut kas līdzīgs Facebook, ka varētu teikt - tāds kā Facebook pirmsākums... nevis, ka varētu teikt, ka ir, bet tas tas arī ir! Tikai Facebooks ir apaudzis ar vēl vis kaut ko, bet pamata funkcijas jau ir tādas pašas. Jā, un sajutos lepna kā dinozaurs. Jā, esmu nokļuvusi vecumā, kad ir ko atcerēties un salīdzināt.

Bet vispār, rakstīt dienasgrāmatas, ir labi. Ļoti, ļoti labi. Gan vēsture, gan sevis izzināšana, gan domu strukturēšana.
Tikai nu jau vairs nav 18, nu jau spēcīgāk jādomā, ko raksti, kas var izlasīt, kam vispār rādīt un vai vispār rādīt. Bet gribās jau to iespējamo atgriezenisko saiti, gribās :)

Rīga - Talsi šoseja, vides reklāmas, braucu, stājos, braucu. Bērnam jau līdz brošai. tas saucas pildu mājas darbu reklāmā.
Talsi. Šonakt un rītnakt šeit nakšņosim. Pēdējoreiz tas bija augustā. Māja izkurīnāta, kaķi joprojām dzīvi un paldies par to kaimiņiem. Viss Talsos kļuvis maziņš. Bet es jūtos kā mājās. Kā miera vietā. Rīgā tā nav. Rīgā nekā nav no manis un nekas nav mans un neko es tur neavru grozīt. Rīgā ir omes pasaule, es tajā esmu viesis. Bet šobrīd tā tam būs būt.

Bet tagad esmu atkal Talsos. Savos mazajos un mīļajos. Sirds ir te. Vakarā biju pie kaimiņienes uz tēju, konjaku un klaču. Sirdī dur kā ar nažiem - viņas bērni aug, pilna māja bērnu draugu, un Laurai tas viss zināms un draudzīgs. Bet Rīgā mums nav nekā. Rīgā ir darbadienas nonstopā.

mamma atgriežas no Norvēģijas trešdien. Nezinu uz cik ilgu laiku. Laura ļoti gaida.
Tā gribētos, ka uz Talsiem sanāktu atbraukt biežāk. Pa nedēļas nogalēm. Bet nu, dzīve rādīs. Šobrīd viss ir aizplānots un pārplānots līdz riebumam.
Bet tajā visā arī daudz kas ir labs. Man tikai jāievelk elpa un jāatrod līdzsvara punkts sevī :)

Meklēju kaut kādu rīku, ar kuru var vienkārši izveidot e-brošūras PDF formātā.
Mana vajadzība ir: izveidot informatīvu brošūru, kuru varētu skatīties un, ideālā gadījumā arī šķirstīt, elektroniski. Piemēram, kā šo.
Esat ar šādu lietu saskārušies un varat man ko ieteikt?

Iesakiet, lūdzu, mūziku, kurā dominē saksofona izpildījums?

Vai tu esi iedomājies, ka kādam var pietrūkt tieši tik daudz mīlestības, cik tu nokautrējies viņam atklāt un paust pavisam ikdienišķā veidā? Nekas uz Zemes cilvēkam nav paturams. Tikai savas vientulības apziņa ir vienīgais paliekošais visā mainīgajā. Trausli kopābūšanas mirkļi pret laika nežēlīgiem sitieniem. Pulkstenis ir nepielūdzams. Tas, pārņēmis vadību, par katru sava pulsa sitienu pedantiski saīsina man atvēlēto ceļa sprīdi nepielūdzamā vienaldzībā.


Viss, kas ar tevi dzīvē notiek, tev šķiet normāls līdz brīdim, kad iegūsti pavisam atšķirīgu pieredzi. Nav nekā briesmīgāka šai dzīvē par bez mīlestības vadītu mūžu. Kā tev iemācīties parādīt savu mīlestību, ja tu pats nekad neesi mīlēts? Vai tev, kurš nekad netiki samīļots, liksies dabiski samīļot kādu citu? Visticamāk, tu jutīsies neveikli un tev būs kauns to darīt. Bet kādam tā visa tik ļoti pietrūks...


Būt par tuvinieku. Justies vajadzīgam, nepieciešamam un pieņemtam. Būt kā dāvanai ? allaž labai un gaidītai. Atdūries pret pretenzijām, sašķīst prieks, nodziest vēlme un nocietinās dvēsele. Mīlestība ir brīvas gribas akts. Nav iespējams mīlēt to, kas šo mīlestību pieprasa. Ja ar labvēlību neapmainās, ja ar aizdomu pilnu skatienu uzmana viens otru, tad kur te lai patveras prieks? Vai kāds ir ideāls, ka būtu pelnījis ideālu?


Pacelt roku, lai noglāstītu, izstiept plaukstas, lai apmīļotu, piekļaut sev, lai mierinātu. Tikai ar tuviniekiem cilvēks nejūtas vientuļš. Tikai tas, kurš tiek pieņemts, jūtas par sevi drošs. Un viņam ir svarīgi, lai kāds to apliecinātu. Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt ikdienišķu maigumu...


/Gunta Kraulere no eseju krājuma "Uz degoša tilta"/

Bonusā visam, abi apakšējie gudrības zobi lien laukā no savām vietām. Lieli un veļas pāri visai zobu rindai. No sākuma domāju, ka man sāp kāds caurs zobs, bet izrādās gudrībnieki mēģina izspiest parastos zobus. A man likās, ka viņi smuki izauguši un viss.
Zobārste negribēja raut, teicās, ka apakšžokļa zobus lai labāk rauj cits ārsts, bet tas strādā tikai 1-2dienās. Un šonedēļ esmu nokavējusi.

Kā atver logu vai kādu brīdi durvis pastāv vaļā (un privātmājiņai ar dāzu un maziem bērniem visriņķī tas ir loģiski - durvis vislaik ir vaļā), tā mušas salido. Spēju tik slaktēt. A ja to nedara, tad ātri vien pat apsēsties nevar, lai viņas neložņātu man pa ķermeni! Un tā nu es vislaik ar mušu sitamo...

Biju pēkšņā un neplānotā 7 dienu ceļojumā uz Ukrainu.

man tiešām STEIDZAMI ir vajadzīgs Outlook 2010 (konkrēta darba izpildei līdz pirmdienai, kur jāizgriež attēli no 2010 outlook vides. Biju domājusi, ka man ir mājās disks ar 2010 oficu, bet izrādījās, ka nav un tagad esmu prom no darba vairāk nekā 100km. laiks iet, zeme deg un sāk likties, ka vienīgais variatns ir doties atpakaļ uz darbu...))

Novilku Office 2010 triāla versiju, bet tur Outlook nav iekļauts! Velku citu, kur aprakstā mināts, ka outlook jābūt, bet nav!

Kaut ko meklēju torrentos, bet es nekur neesmu reģistrējusies un brīvpieejas torrentos visādi errori un kas tik vēl ne un vienalga nesanāk.
kamēr man kaut kas velkas, paralēli mēģinu zagt bildes no office helpa, bet man vajag arī tādus attēlus, kas tur nav jau sagriezti...

Varbūt kāds var palīdzēt un padalīties ar konkrētu linku? ļoti vajag. Citādi var sanākt pamatīgas nepatikšanas :(

Un vēl es šodien atklāju savu peldsezonu. Ūdens silts, tiesa, virskārta tikai ;) Un tik maigs un mīksts... mm :)

pilnīgi grūti koncentrēties darbam: mūzika vienkārši paņem un nes. un gribas tam ļauties. pa visu ķermeni vibračijas skrien.
http://www.wix.com/eltonluz/music

//bet viss sākās ar to, ka vienkārši meklēju skaistu video ar jauku mūziku nodarbības vajadzībām. Tā nu vispirms aizkūlos līdz Ocean Symphony un tad taļāk arī līdz pašam Elton Luz. un gribējās padalīties.

Šodien slēpnī atradu vienu TRACKABLE. maz ko saprotu, bet savācu. Tikko izpētīju un secināju, ka man tagad ir jādodas lidot, jo šis tracakble vēlas lidot un fočēties ar saviem lielāķajiem brāļiem. Ha. Nu, a varbū jāpapēta ryanair maršruti, mošķa pa kādu 5-īti var arī kaut kur aizlidot uz norveģijas/ zviedorjas pusi (jo šitā mantiņa atceļojusi no Eiropas gala).

pie viena pati būšu pirmo riezi mūžā lidojusi. un darbiņu padarījusi :)

pirms pusotra gada sāku interesēties par geocaching, bet tā arī par interesi tālāk netiku.

Šodien sākām. iesākumā ar riteņiem apbraukājām Talsos esošos slēpņus. Tagad ir labāka nojausma par to, kas un kā.
Ir arī laba mācība - necensties steigt pa īsāko ceļu - rezultātā var piemērkt pilnas kājas dubļu, kas pamatīgi smird pēc tā, kas nāk no tualetes. Un tas viss pilsētas ezera krastā. vai tur tiešam viss ar sanitārajām normām kārtībā???

Rīt (šodien) braucam uz Rīgu, uz muzikālo izrādi bērniem "Velniņi". Tas ir, braucu es, Laura un E. ar saviem puikām. Esmu sastādījusi slēpņu sarakstu, ko vajadzētu paspēt paķert. tad ja umanīs, cik no tā visa sanāks.

bet šodien bijām uz Kuldīgu aizlaiduši mazas, jaunas dzīvības raudzībās :) un pēc tam piestājām Ventas rumbā. Bet tur tiešām skaisti :)

Pirmajās Lieldienās pamanīju pirmās divas pienenes. Tepat, mājās :)
Bet vēlāk - vēlāk viss zāliens būs kā noklāts ar pienenēm! uh.

Nepieciešams izīrēt tās lielās maskas jeb tērpus, kuri pilnībā nosedz iekšā esošo cilvēku.
Varat palīdzēt ar konkrētām norādēm uz uzņēmumiem, kuri tos izīrē?
Jau meklēju google, skatījo ss.lv, taču iespeājmie varianti visi atbira - ja maskas ir, tās netiek izīrētas.
Varētu jau īrēt ar visu "cilvēku iekšā", kurš bonusā vēl padzied, ar bērniem paspēlējas. Bet man to visu vajag Talsos un tad tā cena sanāk dikti liela (cena par pakalpojumu + cena par ceļa izdevumiem, kas vidēji figurē pie 30Ls)



//konkrētie tērpi ir no pasakunams.lv, bet viņi neizīrē :(

Tas ir TIK skaudri, tik skaudri... un es tam pilnībā piekrītu.
Jūs, mana friendliste, pārsvarā esat no Rīgas, pārsvarā +/- ar Jums viss ir kārtībā, tāpēc varbūt to nespējat aptvert. Bet tas, kas zemāk ir rakstīts, ir realitāte un es to te, Talsos, jūtu un redzu. Un man ir žēl. Es lasīju un... zin, tas ir šausmīgi.

«Nu tā ir... Diemžēl... Tā kā pēc viena kārtīga kara...» – ar šādu pavadtekstu tika piesūtīti kāda vārdā nenosaukta Tukuma puses tautas skaitītāja vērojumi pēdējās nedēļās, vēstī portāls «Pietiek.com»..

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/234677

ar šodienu esmu nolēmusi dzert sirdsplienus. vienreiz iedzeru, pagaidām labāk neapliek. Kustos kā veca tante, ne skaļāk vai ātrāk parunāt ar nevar - uzreiz grūti un smagi. Vislabāk ir guļus vai pusguļus stāvoklī, tad to smagumu nejūt.