pajautā! -

Mani mācīja vīrs for free, bet puņķu un asaru nebija (nu tb es drusku pačīkstēju, bet tas nebija mizerabli), no kā es secinu, ka tavam draugam droši vien nav pareizā mācīšanas metode. Tā ka meibī instruktors.

Un vsp kas tur sarežģīts? Fiziski nogurdinoši, jā, bet tā bāzes fizika ir visnotaļ elementāra imo.

viena instruktora nodarbība (1-2h), lai viņš pastāsta tīri par tehniku kā visu darīt pareizi un bez piepūles (tjip ja neietupstas, tad baigi jāspirdzinās utt) un tad var mierīgi ar draugu to darīt, kurš parāda kko un paseko tev līdzi. bez instruktora standartborējuma par tehniku draugs ne vienmēr spēs īzstāstīt kā tad pareizi to vajag darīt.

piekrītu - noteikti labāk paņem instruktoru vismaz uz kādu vienu reizi..
Es gan mācījos pati - jautājot pēc padoma visiem, kuriem nebija slinkums jautāt, žāvos arī kā nu mācēju (un noteikti esmu viskautko arī nepareizi samācījusies :D)
Bet izskatās, ka Tev ir pietiekami vāja nervu sistēma un nepietiekami liela motivācija pašai cīnīties, tāpēc var ciest cilvēki, kuriem varbūt arī nebūtu jāzina, kā mācīt snowot :)
anyway - arī Alpos ja vien māki uz tā dēļa nostāvēt, parasti ier pietiekami daudz pavisam iesācēju trasīšu, kur arī var tāpat mācīties kā pa LV.

Un vispār pierodi, ka krist var sanākt, pieņem, ka Tu arī kritīsi daudz un bieži, iemācies nokrist pēc iespējas nesāpīgāk, tad būs vieglāk. :)
Kad mācījos ar slēpēm, nebaidījos krist un iemācījos ļoti ātri, ar dēli pāris reizes atdauzīju celi un tik ļauti paniski baidījos krist, ka praktiski neko arī neiemācījos ilgu laiku braukājot..

Es, dienu pirms pirmo reizi uz kalnu braucu, divas stundas youtubē video mācību skatījos un uz kalna jau pēc pirmās stundas puslīdz normāli braucu.

stundu ar instruktoru, tad kamēr pietiek spēka ar draugu atkārto, to ko instruktors rādīja, pēc pāris tādām dienām vajadzētu tai lietai aiziet. Instruktors uzreiz mācēs pateikt, ko Tu dari nepareizi un dažkārt pietiek sīkumu palabot, lai pielektu

iesaku instruktoru Elviju Riekstukalnā.

mana pirmā pieredze bija alpos, pirmo reizi noripoju kādus 4 kilometrus no kalna, bet otrajā jau braucu. neviens neko nemācīja.
tas ir kā ar riteni, ja ir līdzsvara izjūta - tad labākais treneris esi tu pats.
draugu nevajag iesaistīt - izbojāsi viņam dienu.

ļoti atkarīgs no drauga un Tavas pašas spējas turēties kājās un saglabāt līdzsvaru. aiz rociņas vispār nevienu netur un no maukšanās gar zemi neviens nav izvairījies un neizvairīsies, ar to jārēķinās. Instruktors vienkārši zina KĀ ir jāmāca - kas pēc kārtas ir jāiemācās, kā tam visam jāizskatās un tamlīdzīgi.

es paskatījos jūtūbu - nezinu, vai noderēja, man liekas, ka nē, mans topošais vīrs bija apguvis šo to ar instruktoru un nedaudz parādīja man ko un kā, un tad es šļūkāju pa bērnu kalniņu un lēnām mācījos kontrolēt dēli un man patika, sajūta daudz drošāka nekā uz slēpēm. man liekas, ka galvenais sākumā ir iemācīties pārnest svaru

Līdzīgu jautājumu reiz uzdevu vienam autoskolas instruktoram - mācīt dāmai pašai braukt, vai sūtīt uzreiz pie instruktora. Atbilde bija (domāju, attiecināma arī šinī situācijā): Nečakarē attiecības, atstāj lietu profesionāļiem.