pajautā! - mūžības elpa

www.likumi.lv

kā arī Latvijas Vēstnesis un NAIS ;o)

noteikti ir aizliegts iebalzamēt, bet varētu patiesāties, pierādot, ka tas atbilst tavai reliģiskajai pārliecībai

Vispār, ieinteresēja šis jautājums...

Ir regulēta kremēšana (pelnus var izkaisīt kur grib, bet krematorija jāinformē par to tieši kur. Ja neizkaisa, tad kapsulu glabā kapsētā vai kolumbārijā, ne mājās uz kamīna)

Ir regulēts, ko darīt ar no infekcijas slimībām mirušajiem - iespējams, ka kāds mēģinās atsaukties tieši uz šiem noteikumiem arī citos gadījumos - tad apglabā tikai un vienīgi kopējā kapsētā, citu variantu nav.

Kapsētas ierīko saskaņā ar konkrētās pašvaldības saistošajiem noteikumiem, un kapsētām vienmēr ir 25m aizsargjosla... Var jau mēģināt kapsētu ierīkot īpaši vienam cilvēkam droši vien, ja visus noteikumus spēj izpildīt (no kuriem viens, baidos, būs tā visa iedabūšana pašvaldības detālplānā).
Zem ābelītes, piemēram, parasti nevarēs, jau augsne nez vai būs noteikumiem atbilstoša.

Mani nepārsteigtu, ja ne-no infekcijas slimībām mirušo apglabāšana konkrētāk arī nebūtu regulēta.

Iebalzamēšana būs zem kategorijas 'Cilvēka audu un orgānu uzkrāšana, uzglabāšana un izmantošana'.

Nu tip nedrīkst.

Bet 1) neviens nekontrolē 2)reliģiski apsvērumi, pēdējā griba utt, kuru dēļ pieļaujami visādi izņēmumi, ja vien tie nav tieši pretēji konkrētam aizliegumam. Un gluži konkrēta aizlieguma nav.

Likumā ir uzskaitījums 'kā drīkst'.
Vai šo uzskaitījumu atzīt par izsmeļošu (tb - tādu, kas aizliedz jebkādā citā veidā) jau atkarīgs no normas piemērotāja.
Bet arī tad vēl ir tāds brīnums kā teleoloģiskā redukcija un tamlīdzīgas juristiem vien zināmas figņas, ar kurām vienkāršam cilvēkam nav ko sev galvu piebāzt.

Iespējams, ir kaut kādi Veselības ministrijas rīkojumi, kas tad jāmeklē Naisā un vēstnešos, es pagaidām ar likumi.lv izlīdzējos. Varētu arī joprojām spēkā būt kaut kadi Labklājības ministrijas Veselības departamenta (vai kā nu sauca to iestādi, pirms Veselības ministriju izveidoja) izdoti rīkojumi, kas to regulē sīkāk. Tos vēl neskatījos.

Tās vecmāmiņas gadījumā - var pamēģināt uzrakstīt iesniegumu Veselības ministrijai sniegt uzziņu par likumu regulējumu šādā situācijā - vecmāmiņas griba būt apraktai konkrētā vietā jau ir pavisam konkrēts gadījums, par to uzziņu var prasīt.
Ja gluži VM (vai kāda tās struktūrvienība) nav īstā institūcija, viņiem ir iesniegums jānosūta tai, kas nu būs īstā, tevi par to informējot.
Prieks ar uzziņu ir tas, ka, atšķirībā no tā, ko mēs te varam naisā un likumi.lv sameklēt, tā ir mazliet saistoša iestādei, kas to sniegusi.

Šķiet, publiskās tiesības no privātajām (un šajā gadījumā ir runa par publiskajām) raksturoja tas, ka publiskajās aizliegts ir viss, kas nav atļauts. Privātajās ir otrādi. Kaut kā tā, juristi var mani labot.

iisteniibaa incants jautaajums. es NAISaa apskatiijos par apbediishanu, bet tur bija tikai kremaacijas noteikumi. Un Kriminaallikumaa ir tikai par liikja apgaaniishanu.

Izlasi KL par līķa apgānīšanu un, ja nekas no tur minētā tavos plānos neietilpst, tad domāju, ka dari kā gribi. :)
Un mana ome ar uztāj, ka grib tikt apglabāta savā ābeļdārzā. Tikai dumji - ja to dārzu pārdos, tad man omas kapa apmeklējums var dikti sarežģīties. :)