pajautaa

Atriebība vs piedošana

« previous entry | next entry »
Okt. 23., 2017 | 11:40 am
posted by: panacea in pajautaa

Jau kādu laiku šo apceru, gribēju pavaicāt arī cibai.

A kāpēc ir tā, ka grāmatās un filmās atriebība bieži ir spēcīgs un tāds kā pozitīvs rīcības vadmotīvs, kamēr dzīvē reālajā, pāridarījuma gadījumā, parasti sāpinātais tiek aicināts uz piedošanu un iecietību?

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {32}

Lacy F

from: [info]panacea
date: Okt. 23., 2017 - 03:50 pm
#

Jēs, apcerot šo tēmu, es arī nonācu līdz līdzīgām pārdomām, kāpēc atriebība vispār tiek uzskatīta par sliktu. Kā man liekas, atriebības bīstamība ir tajā, ka tā var izsaukt vardarbības lavīnu. Es piekrītu, ka sākums lavīnai būtu bijis pāridarījums, kam būtu sekojusi atriebība. Bet tad droši vien jāpieņem, ka pāridarītājs ir tik pietiekoši stiprā pozīcijā, ka varētu atkal kaut ko darīt, ja 1x jau izdarīja. Un tad tas var izvērsties cilšu naidos, kā, šķiet, vēsture ir pierādījusi. Varbūt tāpēc ir teiciens, ka Revenge is a dish best served cold, jo, ja atriebjas tā, ka pāridarītājs nezina, kas viņam, es nezinu, pārdūra mašīnai riepas, tad var atriebties un izvairīties no prettrieciena. Bet tas ir iffy un izdevīgāk laikam ir dzīvot sociāli saticīgi.

Un tieši kā tu raksti -- tiek teikts, ka atriebība liek justies slikti, bet pāridarījums arī liek justies slikti. Ņemot vērā, ka atriebība reālajā dzīvē būtībā nenotiek, es pat nezinātu, kā atriebība jūtas un vai tā jūtas labāk vai sliktāk par pāridarījumu. Spēju iztēloties, ka tā dotu lielāku kontroles sajūtu par dzīvi, varbūt tāpēc tai būtu potenciāls likt justies labāk. Tāpēc arī aizdomājos par tām filmām un grāmatām -- vai tās varētu būt kaut kāda, nezinu, fantāzija cilvēkiem par to, kā viņi arī varētu kaut vai ta tam pašam stulbajam bosam riepas pārdurt (I'm thinking Game of Thrones here)?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

adele_varbut

from: [info]adele_varbut
date: Okt. 23., 2017 - 04:18 pm
#

Nu, ja pāridarītājs nav pietiekami stiprs, tad lavīna nemaz nesākas, bet, ja ir, tad tik un tā pāridarījums ir bijis pirmais. Bet arguments par vardarbības lavīnu tik un tā runā par rīcības sekām, bet parasti, vērtējot rīcību, tomēr domājam par to kā kaut ko labu vai sliktu pašu par sevi. T.i., ja kāds nozog bagātniekam naudas summu, kuras iztrūkumu viņš pat nepamana, tā tik un tā ir bijusi slikta rīcība pat tad, ja nekādas īpaši sliktas sekas tai nav bijušas.

Grūti pateikt par to, vai atriebība sniedz gandarījumu, jo man šķiet, ka tā vēlme atriebties tomēr ir visai cieši saistīta ar vēlmi pēc taisnīguma, t.i., tu gribi proporcionālu atmaksu, turklāt lai cilvēks saprot, ka tā ir tieši saistīta ar konkrētu viņa rīcību. Tādā gadījumā riepu pārduršana var patiešām būt tāds random huligānisma akts, jo nav pēc būtības saistīts ar sākotnējo problēmu. Pilnīgi iespējams, ka daudzi cilvēki jūtas slikti pēc atriebības, jo paši saprot, ka viņu rīcībai nav bijis tikpat kā nekāda sakara ar taisnīgumu, tā bijusi vienkārši random dusmu izlāde, kas tikpat labi būtu varējusi trāpīt arī kādam citam cilvēkam, ja pāridarītājs nebūtu bijis "aizsniedzams".

Atbildēt | Iepriekšējais