pajautā! - Atriebība vs piedošana

Nu, ja pāridarītājs nav pietiekami stiprs, tad lavīna nemaz nesākas, bet, ja ir, tad tik un tā pāridarījums ir bijis pirmais. Bet arguments par vardarbības lavīnu tik un tā runā par rīcības sekām, bet parasti, vērtējot rīcību, tomēr domājam par to kā kaut ko labu vai sliktu pašu par sevi. T.i., ja kāds nozog bagātniekam naudas summu, kuras iztrūkumu viņš pat nepamana, tā tik un tā ir bijusi slikta rīcība pat tad, ja nekādas īpaši sliktas sekas tai nav bijušas.

Grūti pateikt par to, vai atriebība sniedz gandarījumu, jo man šķiet, ka tā vēlme atriebties tomēr ir visai cieši saistīta ar vēlmi pēc taisnīguma, t.i., tu gribi proporcionālu atmaksu, turklāt lai cilvēks saprot, ka tā ir tieši saistīta ar konkrētu viņa rīcību. Tādā gadījumā riepu pārduršana var patiešām būt tāds random huligānisma akts, jo nav pēc būtības saistīts ar sākotnējo problēmu. Pilnīgi iespējams, ka daudzi cilvēki jūtas slikti pēc atriebības, jo paši saprot, ka viņu rīcībai nav bijis tikpat kā nekāda sakara ar taisnīgumu, tā bijusi vienkārši random dusmu izlāde, kas tikpat labi būtu varējusi trāpīt arī kādam citam cilvēkam, ja pāridarītājs nebūtu bijis "aizsniedzams".