panacea

Okt. 23., 2017 | 03:50 pm
No:: panacea

Jēs, apcerot šo tēmu, es arī nonācu līdz līdzīgām pārdomām, kāpēc atriebība vispār tiek uzskatīta par sliktu. Kā man liekas, atriebības bīstamība ir tajā, ka tā var izsaukt vardarbības lavīnu. Es piekrītu, ka sākums lavīnai būtu bijis pāridarījums, kam būtu sekojusi atriebība. Bet tad droši vien jāpieņem, ka pāridarītājs ir tik pietiekoši stiprā pozīcijā, ka varētu atkal kaut ko darīt, ja 1x jau izdarīja. Un tad tas var izvērsties cilšu naidos, kā, šķiet, vēsture ir pierādījusi. Varbūt tāpēc ir teiciens, ka Revenge is a dish best served cold, jo, ja atriebjas tā, ka pāridarītājs nezina, kas viņam, es nezinu, pārdūra mašīnai riepas, tad var atriebties un izvairīties no prettrieciena. Bet tas ir iffy un izdevīgāk laikam ir dzīvot sociāli saticīgi.

Un tieši kā tu raksti -- tiek teikts, ka atriebība liek justies slikti, bet pāridarījums arī liek justies slikti. Ņemot vērā, ka atriebība reālajā dzīvē būtībā nenotiek, es pat nezinātu, kā atriebība jūtas un vai tā jūtas labāk vai sliktāk par pāridarījumu. Spēju iztēloties, ka tā dotu lielāku kontroles sajūtu par dzīvi, varbūt tāpēc tai būtu potenciāls likt justies labāk. Tāpēc arī aizdomājos par tām filmām un grāmatām -- vai tās varētu būt kaut kāda, nezinu, fantāzija cilvēkiem par to, kā viņi arī varētu kaut vai ta tam pašam stulbajam bosam riepas pārdurt (I'm thinking Game of Thrones here)?

# | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: