pajautā! - kas maksā par avārijas seku likvidēšanu?

paredzamo remontu.
šis laikam skaitīsies neparedzams. vai neparedzēts. bet paredzams? hz
es laiakm tomēr sūtītu dillēs tos naudas vācējus un parādītu rēķinu, kurā ieturēta nauda remontam. ja kāpņutelpā ir kaut kas degošs, tad tāds remnts ir tīri paredzams.

Mājas remontu finansiāli uzņemas tās īpašnieks. Ja tā ir daudzdzīvokļu māja, īpašnieku ir daudz, katra dzīvokļa īpašnieks. Mājas pārvaldnieks ir tikai mājas īpašnieku izvēlēts pakalpojuma sniedzējs, kas īpašnieku uzdevumā veic kaut kādus noteiktus darbus. Parasti katru mēnesi dzīvokļu īpašnieki maksā apsaimniekošanas maksu, ko šis pārvaldnieks izmanto, lai veiktu viņam uzdotos uzdevumus. Normālā situācijā katrai mājai vajadzētu būt pārpalikumam šādiem gadījumiem, ja vien netiek veikti kādi dārgi remontdarbi vai kā citādi šī nauda notērēta. Atskaiti par izlietoto naudu jāprasa no pārvaldnieka. Viņš arī pateiks, cik naudas ir atlikumā. Parasti viņi to dara arī regulārajās mājas īpašnieku sapulcēs, uz kurām reti kurš ierodas un, acīmredzot, vairums pat nezina, ka tādas eksistē. Ja mājas pārvaldnieks gadījumā šādas ziņas nesniedz vai sapulces nerīko, tad jājautā, kādā sakarā mājas īpašnieki tādu pārvaldnieku ir izvēlējušies.

Svarīgi sekot līdzi, lai RNP neuztaisa 'avārijas seku' remontu, jo to tāmi ar īpašniekiem viņi neskaņo, līdz ar to iekšā saraksta zilus brīnumus finansiālajā ziņā.

tak skaidrs.
(atbilde abiem)

Pa lielam jau pareizi, kā veed_logsrakstīja, tikai ar nelielu piebildi.. dzīvokļu īpašnieki maksā pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, no kuras netiek rēķināti nekādi pārpalikumi vai remonti. Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksā ir iekļauts viss, kas ir nepieciešams pārvaldniekam ikmēneša izdevumu segšanai, lai viņš varētu nodrošināt ēkas pārvaldīšanu (darbošanos īpašnieku vārdā) un apsaimniekošanu (uzkopt telpas, teritoriju, nodrošināt siltummezgla darbību utt., var būt un parasti ir atrunāti sīkie remontdarbiņi - salabot kliņķi, nomainīt lampiņu utt). Nopietnākiem remontiem un uzlabojumiem tiek veiktas papildus iemaksas, to parasti veic divos veidos 1)uzkrājuma fondā - regulārs un salīdzinoši mazs ikmēneša maksājums no m2, teiksim 0,05...0,20 eur/m2, no šīs naudas tiek veikti visi tekošie remonti, izlietošana remontiem līdz kaut kādai konkrētai līgumā atrunātai summai ir pārvaldnieka pārziņā, virs kaut kādas summas būtu jāsaskaņo ar īpašniekiem; vai arī variants Nr. 2)papildus iemaksas konkrēta remontdarba veikšanai, jeb mērķa uzkrājuma fonds, kas parasti var būt citādāk rēķinātas, teiksim, ikmēneša maksājums 20 eur no dzīvokļa vai arī 1 eur/m2 (varianti dažādi) kāda konkrēta darba veikšanai, lai ātrāk uzkrātu naudas līdzekļus, piem., jumta vai šajā gadījumā kāpņu telpas remontam. Otrajam variantam vākto naudu bez īpašnieku (50% + 1 balss) vairākuma nedrīkst izmantot citiem mērķiem.

Jebkurā gadījumā maksā kopīpašnieki, jo ēka, tanī skaitā kāpņutelpa, ir īpašnieku kopīpašums. Ja kopīpašums ir bijis apdrošināts, tad šīs ugunsgrēka sekas novēršanu izmaksas varētu prasīt no apdrošinātāja, taču šaubos - neesmu dzirdējis, ka RNP kaut kur liktu priekšā iedzīvotājiem apdrošināt kopīpašumu.

Gribat kaut kādu skaidrību - sasauciet kopsapulci, to jāizsludina rakstveidā informējot dzīvokļa īpašniekus vismaz 1 nedēļu pirms sapulces laika. Uzaiciniet arī pārvaldnieku vai namu pārzini, kurš nu jums RNP ir piešķirts. Lai tad izstāsta viņa vai viņas risinājumu un finansējuma variantus kāpņu telpas remontam.