lasītprieks' Journal [entries|friends|calendar] lasītprieks [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

Ender's Game, Orson Scott Card [21 Jul 2005|10:42am] crescendo Ender's Game, Orson Scott Card žanrs Sci-fi, karš, mesijas radīšana Kam varētu patikt man te stātīja, ka visiem, kas lasījuši patīkot... Bet ja konkrēti - labi, droši vien tikai SF žanra cienītājiem - un varbūt vē arī daļai Potera fanu. nesmieties :) (all bow to google) labākais cibas citāts šīs sāgas sakarā -pikaczu: taads SF gabalinjsz, kursz peec buutiibas ir liidziigs Harijam Poteram, tikai nedaudz vairaak praata un vardarbiibas Ņemot vērā, ka par to "kas tas tāds Poters" kaut kāds viedoklis ir gandrīz visiem, tad varbūt tiešām var izmantot arī šādu salīdzinājumu... Kaut kas kopīgs jau ir. Pie tam, arī kārtējais Poters mārketinga spiediena ietekmē tikko izlasīts, tāpēc abas grāmatas pat prasās pēc salīdzināšnas... Jā, arī Enders Viginss ir tikai mazs bērns, kuram jākļūst par izredzēto, kas "iznīcinās draudošo ļaunumu". Jeb pareizāk - bērns, no kura grib izaudzināt izredzēto, par jebkuru cenu. Un izredzētais vienmēr ir vientuļš, viņam nav uz ko paļauties, jo to ko varbūt var izdarīt viņš, neviens cits neizdarīs. Un to viņš izdarīs ne jau dēļ uzticamiem draugiem - jo tālāk viņš noiet savu ceļu, jo vairāk attālinās no tiem dažiem, ko varētu dēvēt par draugiem. Ne jau tāpēc, ka būtu drosmīgs (īpašība, kuru par augstvērtīgāko cenšas pierādīt Roulinga) - Enderam netiek dotas tiesības baidīties. Un pilnīgi noteikti ne tādēļ, ka viņam piemistu kāda īpaša pārdabiska spēja mātes svētība, pareizā zižļa serde un kas tik tur vēl Poteru nav izglābis pagātnē. Tikai ātrāka uztvere kā pārējiem, tikai spēja domāt ārpus ierastajiem rāmjiem. Un vēl - līdzjūtība. Bet, ja godīgi - Ender's game ir stāsts par sapņiem, izlikšanos un manipulāciju. Vērtējums - Noteikti iesaku izlasīt. Nezinu, iespējams tieši man grāmata trāpīja uz īstā nerva un citiem neizteiks neko - bet pārspriedums par cilvēka dabu šis ir visnotaļ interesants. 13 comments|post comment

Francs Kafka – Stāsti (Apgāds "Atēna”, 2001) [21 Jul 2005|09:42am] hestia Grāmatā apkopoti visi stāsti, kuru publicēšanai savulaik piekritis pats autors. „Viņš sniedz mums savas vientuļās, grūtās dzīves sapņus un vīzijas, sniedz līdzības par piedzīvoto, savas bēdas un laimes brīžus […]” – raksta Hermanis Hese. Patiesībā neredzu vajadzību plašāk aprakstīt šo brīnišķīgo stāstu krājumu, kas zina Kafku, tam šis raksts nebūs vajadzīgs, pārējiem: ( lai runā teksts ) 4 comments|post comment

[18 Jul 2005|01:55pm] kaifinjsh Ē.M.Remarks - "Sapņu būda" Divu jaunu cilvēku mīlasstāsts, kurš pilns ar jaunības skurbumu un tēvoča Friča nepiesātināmo optimismu. Tas vedina domāt, ka pasaulē, lai arī cik tā skarba un kaitinoša neliktos - tā tāpat būs jauka, skaista un ar mīlestību. Dziļi attēlotas cilvēku ilgas un vajadzības, pēc nomierinoša miera un patiesas mīlestības, kas varbūt daļēji arī Austras Aumales tulkojumā lasītājam liek iegrimt jutekliskā pasaulē. /Bet Remarks nekur nepazūd, viņš šajā romānā man liekas iemīlējies.. Emocijas bija neapstādināmas izlasot šo. -"Debesīm nav lutekļu" Cik gan vērta var būt cilvēka dzīvība apjauš tikai tie, kuriem tuvojas nāves skavas. Kalnu sanatorijā "Bella Vista" ir daudz plaušu slimnieku. Un tikai retajam izdodas izveseļoties un atgriezties svešajā- normālajā dzīvē. Liliāna ir jauna sieviete zem 30, kura redz skarbo sanatorijas ikdienu- cilvēki mirst un cenšas sadzīvot ar nāvi. Nejauši viņa satiek un iepazīstas ar sacīkšu braucēju Klērfeitu, kura ierastā spēle sacensībās uz nāvi un dzīvību, viņam liekas tīrās bērnu spēlītes. Kāda ir mīlestība apjaušot tuvojoties nāvi? Un vai tā maz ir mīlestība, vai pienākums pret to? /Jautājumi un dzīves neizprašana ar/pret atbildēm un "dzīvošanu uz ātro". Jā, sen bij trūcis kā tāda. 14 comments|post comment

[07 Jul 2005|10:54pm] orissa Dai Sidzje Balzaks un Mazaa Kjiinieshu Shuveeja divi zeeni komunistiskajaa kjiinaa, "paaraudzinaashanas" laikaa tiek aizsuutiiti uz kalnu ciemu. savaa dziivee neko vairaak kaa revolucionaaru vaavuljoshanu par patriotismu, komunismu, propagandu vinji dzirdeejushi nav. graamatniicaa rietumu literatuuras plauktaa staav vien albaanju komunistu liidera darbu kopotie raksti. Taadeelj arii koferis ar kjiinieshu meelee tulkotu Balzaku, Gogoli, Bodleeru, Rolaanu.... ,kuru ieguut nebija tik vienkaarshi, ljoti paarveersh abu puishu dziives. jaunieguvums atklaaj jaunekljiem lietas par kuraam apkaarte kluseeja - iekaare, alkas, sievietes un seksa nosleepumi, aarpasaules nosleepumi, miilestiiba. tomeer vinji nav vieniigie, kuru dziivi skar paarmainjas... es nezinu, vai vainiiga bija graamata, kaapjoshaa temperatura, kas manii darbojaas lasot graamatu, vai arii nekad nedzirdeetaa Sidzje valoda, shis man nepiedziivotais kjiinas un francijas kopums... varbuut kaut kas cits. bet bija labi, tieshaam bija labi 4 comments|post comment

Andra Menfelde_Adata [29 Jun 2005|09:33pm] diff skaisti!! vaardiski, tematiski, idejiski un visaadi citaadi.. skaisti!! 3 comments|post comment

Dāvids Bezmozgis- Nataša un citi stāsti [29 Jun 2005|11:43am] hestia Pauls Bankovskis to nosaucis par labāko šajā pavasarī latviešu valodā iznākušo īsprozas grāmatu (rakstā "Vasaras grāmatas" iekš "Dienas Stils"). Vispār sen neesmu manījusi, ka kaut kas tiek tā slavēts, kā šī grāmata, tādēļ nežēloju sešus latiņus nedaudz pāri simts lappusītēm īsu, kodolīgu, perfekti noslīpētu stāstu iegādei. Baidoties, ka mans viedoklis būs šausmīgi subjektīvs (jo es tomēr esmu lasītājs, grāmatas uztveru personiski), garās runās neizplūdīšu. Ja kaut kas ir ļoti saslavēts, vilšanās parasti ir neizbēgama. Šajā gadījumā man šķiet, ka stāsti ir ideāli tieši šim laikam, tādi, kādiem tiem jābūt, īsi un precīzi, rotaļas ar "it kā idejām". Ne vairāk un ne mazāk. Galvenais, kas šajā grāmatā piesaista, protams, ir Latvijas pieminēšana- stāsti ir par krievu izcelsmes ebreju ģimeni, kas izceļojusi no Latvijas Padomju okupācijas gados un uzsākusi jaunu dzīvi Kanādā. Plašākam ieskatam divas saites: stāsta fragments iekš satori R.Cepļa raksts par grāmatu iekš satori   2 comments|post comment

.Dai Sidzje. BALZAKS UN MAZĀ ĶĪNIEŠU ŠUVĒJA. [24 Jun 2005|04:35pm] f Uz vāka rakstīts - gada skaistākā atzīšanās mīlestībā - literatūrai, dzīvei, ironijai, sievietei -, turklāt nekaunīga, šarmanta mācība par brīvības tēmu, bet es nezinu, vai ir tiktiktiktiktik. Tomēr skaisti, o, jā. Ja jums šķiet, ka grāmata stāsta par romānu starp Onorē de Balzaku un kādu mazu ķīniešu šuvēju, jūs domājat tieši tāpat, kā domāju [pagātnes forma] es. Stāsts ir par diviem jauniešiem, kas tiek nosūtīti uz ciemu augstu kalnos - uz Debesu Fēniksu - lai tiktu pāraudzināti. Pāraudzināti par to, ka pieder inteliģentajai jaunatnei, lai arī skolā ir gājuši tikai divus gadus. Daudz neveiksmīgāk viņiem ir tas, ka gan viena, gan otra vecāki ir mediķi. Iespējas tikt atbrīvotiem ir trīs no tūkstoša. Viņu dzīve Debesu Fēniksā ir ne tikai garlaicīga, bet arī bīstama - darbs raktuvēs, kuras var sabrukt kuru katru mirkli. Darbība risinās Mao Dzeduna valdīšanas laikā un ir tikai viena grāmata, kuru ir atļauts lasīt. Nē, tā nav Bībele, tā ir Mazā Sarkanā Grāmatiņa. Par komunismu. Abu draugu dzīves mainās mirklī, kad viņi tiek pie grāmatas, kuru rakstījis Balzaks. 1 comment|post comment

.Džeina Ostina. PRĀTA APSVĒRUMI. [20 Jun 2005|02:01pm] f Kurš cilvēks, dodoties ceļojumā, ņem līdzi grāmatu?* Kurš cilvēks, braucot sabiedriskajā transportā, lasa grāmatu? Kurš cilvēks, braucot uz kāzām, ņem līdzi grāmatu?* I do. Protams, nebija manas kāzas, tāpēc varēju palasīt. Palasīt un izlasīt. Un nevis tāpēc, ka kāzas būtu bijušas ļoti garlaicīgas, bet tāpēc, ka grāmata bija ļoti piesaistoša. Atļaušos pat lietot vārdu - intriģējoša. Ostina raksta par 27 gadus vecu [jaunu] sievieti no dižciltīgas ģimenes. Enna Eliota savā ģimenē ir kā neredzamais cilvēks - viņa tiek ignorēta, labi, ja vispār tiek pamanīta. Tēva acīs viņas lielākais trūkums ir skaistuma deficīts, vecākā māsa ir pārņemta ar sevi, bet otrā māsa ir precējusies un dzīvo citur. Piebildīšu - pilnīga idiote tā precētā. 19 gadu vecumā Enna bija gandrīz saderinājusies ar puisi. Ar Ventvortu uzvārdā. Tēva acīs nozīmīgākās lietas, vērtējot cilvēku ir skaistums un dižciltīga izcelsme. Ventvortam nebija ne viena, ne otra, un, piebiedrojoties dažiem uzticamiem ģimenes draugiem, Enna tika pierunāta Ventvortam iedot kurvīti. Pēc astoņiem gadiem viņi satiekas. Bet viss ir kļuvis pilnīgi citāds... Sākumā stāsts šķiet pārmēru saspiests - viss notiek pārāk ātri, gribas pakavēties pie kāda notikuma, pie apstākļiem, bet...nē. Kad grāmatu izlasi, saproti, ka viss ir tieši tā, kā vajag. * ne tikai paņem līdzi, bet arī lasa post comment

.Anne Rice. INTERVIEW WITH THE VAMPIRE. [17 Jun 2005|11:12pm] f [ music | Delerium - Silence ] Šo grāmatu man nācās lasīt apkaunojoši ilgi, lai arī attaisnojošu iemeslu dēļ. Tomēr, salīdzinot ar BLOOD CANTICLE vai THE QUEEN OF THE DAMNED, man jāteic, ka šī bija...piedodiet...garlaicīgāka, bet ne pavisam garlaicīga. Skumji, ka Lestats šajā grāmatā ir ļaunais tēls, bet avoti ziņo, ka nākamā grāmatā tikšot paskaidrots, kāpēc tā. Notikumi aptver laiku, kad lestats uztaisīja savu pirmdzimto - Luisu, kurš nekļuva par bezsirdīgu nemirstīgo, bet, pilnīgi otrādi, iegūstot Tumšo Dāvanu [kā to sauc Raisa], kļūst pat vēl cilvēcīgāks un nespēj izturēt Lestata attieksmi pret to, kas viņš ir. Pret to, kas viņi abi ir. Luiss izlemj doties prom no Lestata, bet viss nav tik vienkārši, jo Lestats uztaisīja savu otro bērnu - Klaudiju, un Luiss nespēj meitēnu pamest. Tā kā filmu redzēju ļoti sen, sīkumos to vairs neatceros, tomēr varu piebilst, ka grāmata atklāj to, kas filmā palika neizprotams, neskaidrs. Un lai arī, kā jau teicu, Lestats ir ļaunais tēls un Klaudija arī nav nekāds eņģelītis, grāmatā viņi abi nav tik melni. Diemžēl saistīju mazliet lielākas cerības ar šo Interviju. 4 comments|post comment

lai vienmēr būtu blakus [09 Jun 2005|09:26am] sarma *** Cilvēki žvadz kā sīknauda kabatā manā, es pagrābju saujā - nabadzība. Vienu sudraba dālderi uzsvied uz mana galda, likteni! Ja tev ir. *** un nokrīt zvaigznes uz ceļiem un lūdzas lai pastāsta ceļmallapu ceļmallapa ir pierakstīta ar dzīves sīkumiem bet zvaigznes klausās kā pasakā izrādās ka zvaigznēm nav sīknaudas un tās neko mazu un skaistu nevar nopirkt *** Tad apstājas laiks, Un tā bija mīlestība. Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas. Un sekundes varēja grābt kā smiltis Un sviest uz vienu vai otru pusi - Tam nebija nozīmes. Un nebira ziedlapiņas. Un nerūsēja dzelzs, Un mēs vairs nemācējām skaitīt. Un tas ir tas skaistākais - Ka mīlestība neprot skaitīt. *** Drīz upēm skaidru ledus acīs liks. Kas gulbji aizlaižas, tad trešā dienā snigs. Bet grūtākais mums būs šīs dienas trīs bez gulbjiem un bez sniega debesīs. *** Es tevi mīlēju tik nedzirdami klusi, tik nejūtams tev bij mans pieskāriens, ka gadā tai bij zvaigzne nomirusi un nebij pamanījis to neviens. Tas akmens te vēl ir. Tik nepamanāms, ar sūnu apklāts, viss tik zaļš un sens, ja, ja tu arī kādreiz iesi garām, tu nejutīsi, kurš ir dārgakmens. 5 comments|post comment

.Anne Rice.The Queen Of The Damned. [20 May 2005|06:04pm] f Vampīra Lestata, teiksim, piedzīvojumi šajā grāmatā ir visnotaļ interesanti, lai neteiktu vairāk...Atmodinājis pašu Nolādēto Karalieni, viņš pakļauj iznīcināšanas briesmām visus pasaules vīriešus. Labi, labi, es pārspīlēju. Karaliene piekrīt atstāt vienu vīrieti uz simt sievietēm. Kāpēc tā? Mūsu Karalienē ir feministes gars? Ne gluži. Viss ir vienkārši - vīrieši ir tie, kas uzsāk karus, kas izvaro, kas ienes vardarbību pasaulē. Ja viņu skaitu pamatīgi samazinātu, sievietes nāktu pie varas, un pasaulē valdītu miers. Ak, tas ne tuvu nav viss. Grāmatā ir daudzi stāsti, kas pamazām savijas kopā un uzbur perfektu kopainu. Vampīrhronikas, ja nemaldos, ceturtā grāmata - atklāsmes par to, kā tad ir radušies vampīri, kā ir radusies pati Karaliene, kāpēc vampīri pārtiek no asinīm, kāpēc viņiem nepatīk gaisma un, protams, protams, vecais, labais, jaukais Lestats... - "I love to hear you say it, Luis. I need to hear you say it. Come on, say it again. I' m a perfect devil. Tell me how bad I am. It makes me feel so good!"                                                             The End.                                  The Vampire Chronicles will continue. 6 comments|post comment

.Ketrina Eljota. Olivijas veiksme. [10 May 2005|10:10pm] f Ja godīgi, es nesaprotu, kāda tur veiksme. Dienā, kad galvenā varone - Olivija - pajautā savam vīram, kādā krāsā krāsot priekšnamu, viņš paziņo, ka viņam tas ir pilnīgi vienalga, jo viņš, redz', aiziet. Ja kāds ir lasījis Eljotas "Rozija Medouza nožēlo" vai "Ābola otra pusīte", man jāteic, ka šajā darbā ir daudz vairāk humora, nekā tajās. Ja tu domā, ka tas ir kārtējais salkanais romāns, tu maldies, jo tā nav. Tas ir romāns, jā, bet, to lasot [note: do it when you are home alone] tu smiesies pilnā balsī un domas, kas nomāc tavu ikdienu, nolīdīs aizkrāsnē. Ja vēlies atslēgties no Pasaules Gudrajām Grāmatām un vienkārši izklaidēties... 2 comments|post comment

Remarks "Trīs draugi" [09 May 2005|06:07pm] lampina patikt jau man patika šī grāmata, tacu , kad lasiiju peedeejaas laapuses un paskiiru taalak unn redzeeju tukso lapu biju viilusies..taada sjuuta, ka romaans taa paneema un apraavaas, taa it kaa kaut kadaa peeksnaa negadiijumaa.. diivaini 10 comments|post comment

Džulians Bārnss [09 May 2005|04:35am] martcore Šo es ierakstīju vienā draudzīgā forumā, rakstīt latviski šobrīd ir slinkums. Я абсолютно серёзно считаю, что в 21-ом веке не читать Барнса - это типа не читать Серёгу Довлатова в прошлом. Барнс - англичанин. Его книги - просто прекрасны. Именно "Историю мира в 10 1/2 главах" я и признаю лучшим произведением, который написан за последние 20 лет. О чём эта книга? Мне кажется , о противостоянии человека с его же природой. Книга состоит из десяти с половиной рассказов (главная тема - Ноев ковчег). Написана крайне интересно. Местами воннегутично. Местами совершенно по другому. Кстати, пытался его книжки покупать через www.amazon.com (первое место, по которому я бы шарахнул в случае третьей мировой). Дорого очень получается. Рассказы совершенно различные - я даже не могу поверить, что их написал один и тот же человек. Но это так. Русский перевод, кстати, очень хороший, мне понравилось (я сам читаю его на англицком, но прочитал и на русском ради интереса). Русские переводы вы можете найти здесь: http://www.lib.ru/INPROZ/BARNS/ post comment

:) [23 Apr 2005|08:13pm] laboratorija bookcrossing n. the practice of leaving a book in a public place to be picked up and read by others, who then do likewise 7 comments|post comment

Paulu Koelju "11 minūtes" [01 Jan 1998|03:22am] baabulis [ mood | crushed ] Nezinu kā vērtēt?! Alķīmiķis, Veronika un Senjorita Prima lika jau a priori šī vīra darbus uzskatīt par šedevriem un idealizēt pašu autoru, bet! "Vienpadsmit minūtes"!?! Pirmkārt jau satrieca priekšvārds - kādēļ viņš taisnojas?! Tad arī ievadvārdi!! Un tēma ar banāla:( Esmu satriekta!! Naktī lasīju un pazuda apetīte:( Tā ar aizmigu ar muti uz leju... Nu izleju savu vilšanos un ceru, ka pietiks spēka izlasīt līdz galam! Tikai ceru, ka beigas nebūs muļķīgas! 19 comments|post comment

.Anne Rice. THE WITCHING HOUR. [13 Apr 2005|06:20pm] f Pirmā grāmata no triloģijas par Meifēru dzimtas raganām. Stāsts, kas sākas vairākus gadsimtus atpakaļ, kad uz sārta tiek sadedzināta Suzanna Meifēra un viņas meita Debora tiek aizvesta ar kāda vīra gādību tālu prom. Vīrs strādā Talamaskā [We watch. And we are always there.] Ar to arī sākas stāsts 13 paaudžu garumā, 1038 lpp. plašumā. Ļoti interesants, aizraujošs un pat baiss stāsts par to, kā gars, kuru Suzanna ir nosaukusi par Lasher, savaldzina katras paaudzes raganu, līdz noved viņu līdz plānprātībai un/vai nāvei. Tad sāk aptekalēt nākamās paaudzes raganu un tā 13 paaudžu garumā, līdz sastopas ar sevis cienīgu pretinieku [pretinieci]. Diemžēl arī viņa padodas valdzinājumam. Vēl vairāk...viņa... Nē, nē, nebūs interesanti, ja es es te tagad visu kā uz atvērtas plaukstas pasniegšu. Grāmatai tikai viens trūkums - bez nākamās daļas nudien nevar iztikt. 9 comments|post comment

Joseph O'Connor - The Secret World Of The Irish Male [13 Apr 2005|04:35pm] ivchix [ music | Thin Lizzy - Whiskey in the jar ] Lasiiju praktisku noluuku vadiits. Lai izprastu sev shobriid apkaart esoshos cilveekus. Joprojaam nezinu, vai tas man ir izdevies. Graamata ir non-fiction - autors-zhurnaalists ar publicistikas otu glezno iiru viirieshu (un arii sievieshu) dziives dazhaadus aspektus caur savas pieredzes prizmu. Jaukaakais ir O'Konora stils - indiigi-satiirisks, tachu, skarot nopietnas teemas, sho masku vinjsh uz mirkli nonjem, lai peec dazhaam rindkopaam atsaaktu apcelt sevi pashu, iirus, angljus, amerikaanjus, austraalieshus, sevi pashu utt. Iirijaa shii graamata ilgu laiku bija bestsellers. Shaubos, ka kaut kas tamliidziigs par latvieshiem buutu populaars. Paargalvis, kas kaut ko taadu uzraxtiitu un kuram arii izdotos to publiceet, visticamaak, tiktu noknaabaats no visaam puseem. Iespeejams, ka kljuudos. Smiekliigaakaa ir peedeejaa nodalja - Iiru futbola fana dienasgraamata no World Cup'94 in USA. Tieshaam daudz liidziibu ar latvieshu sporta faniem. Ja mums izdosies kvalificeeties un speeleesim Vaacijaa-2006, man patiktu naakamgad doties turp ar liidziigu misiju. post comment

Albērs Kamī- Svešinieks [05 Apr 2005|10:50am] hestia "Mūsu sabiedrībā ikviens, kurš neraud savas mātes bērēs, riskē tikt notiesāts uz nāvi" (A.Kamī- priekšvārds „Svešinieka” amerikāņu izdevumam). "Svešinieks" ir īss un kodolīgs vēstījums ar domu- kas notiktu, ja kāds uz visiem jautājumiem atbildētu patiesību, savas jūtas paustu neizpušķoti un neatvieglotu sev dzīvi, sakot to, ko apkārtējie vēlas dzirdēt. Kas notiktu, ja cilvēks pārstātu izlikties. Bet bez šī sīkā, ikdienišķā melīguma nav iedomājama ne sabiedrība, ne cilvēku savstarpējās attiecības. 3 comments|post comment

Lullaby by Chuck Palahniuk [26 Mar 2005|01:00am] pzrk "Cīņas kluba" autora romāns, izdots pirms dažiem gadiem. Mani ļoti aizrāva "Cīņas klubā" paustās idejas un "Šūpuļdziesmā" tās ir tikpat dīvainas (neparastas) un vienlaikus apbrīnojami saprātīgas. Nogalināšana ar domās pazibējušu pantiņu gan man dzīvē diez vai kādreiz būs aktuāla, vismaz burtiski ne, lai gan interesanti tas būtu, tomēr skaņas piesārņojums un "ekoterorisms" ir tādas reālas problēmas (vai idejas, ja uz to paskatās citādi). Nu ja, tātad sižets ir ap senu afrikāņu šūpuļdziesmu, ko bada un sausuma laikos dziedāja izsalkušajiem bērniņiem, cilšu pārapdzīvotības problēmu risināšanai, kaujās smagi ievainotiem karavīriem vai kādiem, kuriem bija "jāatvieglo ciešanas". Ja tādu dziesmiņu kāds mūsdienās ir bezatbildīgi publicējis grāmatā, tad loģiski seko nāves gadījumi bez kādām vardarbības pazīmēm, un to parasti skaidro ar "zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu" (kā to īsti sauc latviski?), kas pats par sevi neko neizskaidro. Žurnālists atklāj saistību starp šupuļdziesmu un mirušiem bērniņiem, bet pantiņš ir iesēdies viņa smadzenēs uz palikšanu un pats viņš gribot/negribot kļūst par masveida slepkavotāju (tici, vai ne, bet tas tiešām reizēm bija smieklīgi). Tad, protams, ir jāiznīcina visi citi grāmatas eksemplāri, bet ej nu sazin', vai tāda vēlme rodas pasaules glābšanas vai varas sagrābšanas nolūkos. Tāds mistiski-fantastiski-satīrisks šausmu romāns. :) Man patika! UPD. Ja kādam interesē, te ir grāmatas tulkojums krieviski. 1 comment|post comment

navigation [ viewing | 200 entries back ] [ go | earlier/later ]