| Andra Neiburga "Stum stum" |
[20 Sep 2005|11:18am] |
Neesmu vēl to pabeidzis lasīt, bet tā jau ir kļuvusi par manu apsēstību. Mani nepamet sajūta, ka šī ir tā grāmata, kuru es varētu gadiem nēsāt līdzi. Pārlasīt rindiņas nesaistītā kārtībā. Katrs teikums, katra rindkopa šeit dzīvo pati par sevi. Es varētu atvērt šo grāmatu kā to dara pirmo reizi sastopoties ar jebkuru grāmatu, tā nevērīgi, necenšoties atrast ko konkrētu, tikai iemest aci, izlasīt vienu rindkopu un nākošjā brīdī aizvērt un dzīvot jau citā pasaulē.
Lasīt man viņu ir grūti un reizē tik viegli. Man gribas šo lasīšanas procesu izstiept pēc iespējas garāku. Katra lapa tiek paņemt kā ērķšķoga no šķīvja. Ērkšķoga, kuru tu pilsētā dzīvodams esi tik ļoti vēlējies. Un šis šķīvis, pilns līdz malām, kļūst ar vien tukšāks, kaut arī tik ļoti negribās. Un tāpat arī ar grāmatu. Tāpēc es to nesakapmju un neizlasu vienā vakarā. Bet lasot katra rinda liekas tik tuva, tik izdzīvota, ka reizēm es tajā ieķeros un palieku domās līdz brīdim kad attopos un lasu tālāk.
O, jā, Andra Neiburga patiesi prot rakstīt. Šo autori es gribu nosaukt par cilvēku, kurš redz. Vairāk nekā citi. Brīžiem liekas, ka viņa redz to ko palaižam garām mēs un neredz lietas, kas nonāk mūsu redzes lokā. Bet citreiz liekas, ka tomēr viņa redz visu. Te es domāju patiešām visu. Visu.
Jāatzīstas, ka šī grāmata ir mana apsēstība jau gadu, kaut arī tikai tagad to sāku lasīt. Visas tās reizes, kad grāmatnīcās tā ir atšķirta un pašķirstīta, izlasīts pirmais, tikai puslappusi garais, stāsts. Apsēstība.
Un tāpēc šķiet īsti vietā šo nelielo stāstiņu ielikt arī šeit.
--------------------------------------------------------------------------------
Piemiņas fotogrāfija
-Man neiet iekšā fonā tā baznīca kopā ar bāku.
-Atkāpies.
-Nu nav taču kur, jau tā kājas slpajas.
-Tad ņem bāku vien.
-Nav tas.
-Nu tad baznīcu vien.
-Galīgi nav tas.
-Nu tad noknipsē mani ar to tanti ar ķerru aiz muguras. Un govi. Un pietiks.
Andra Neiburga "Stum stum", 7. lpp.
---------------------------------------------------------------------------------
|
|
|
[19 Sep 2005|11:53pm] |
|
vai esi lasiijis Kafkas veestuli teevam?
ja jaa,tad radaas kaada skaidriiba par vinju attieciibaam,kaukas atklaajaas? kaa Tev shkjiet?
|
|
| .Maksanss Fermīns. OPIJS. |
[08 Sep 2005|02:53pm] |
| [ |
music |
| |
Delerium - Koran |
] |
Tiem, kas lasījuši Sniegu,
Maksanss Fermīns jau būs zināms, bet tiem, kas nav (man), šī grāmata
būs pirmā sastapšanās ar viņa lakonismu. Mazliet atgādina Alesandro
Bariko, starp citu, bet tomēr ir pilnīgi citāds, kā nu ne, Fermīns ir
francūzis. Tomēr grāmatai ir Tālo Austrumu valdzinājums, zaļās tējas
garša un opija smarža. Varbūt beigas ir mazliet paredzamas, bet tas nav
nāvējoši, jo savā paredzamībā, atļaušos teikt, tās tomēr bija arī
mazliet neparedzamas.
Opijs
stāsta par Čārlzu Stounu, angli, kurš mantojis tēva kaislību uz tēju un
dodas uz Ķīnu, lai izzinātu tējas radīšanas noslēpumus. Sprunguļiem
pilns ir viņa ceļš, bet viņš iegūst daudz jaunu zināšanu un daudz
iespaidu.
Un abus no diviem opijiem.
|
|
| Chuck Palahniuk - Diary |
[06 Sep 2005|09:46pm] |
|
"Ciinjas kluba" teevs mums daavaa "Dienasgraamatu". Gandriiz vai must-read visiem ar dokumenteeshanu un dokumenteeshanos apseestajiem.
Mistija Vilmota (dzimusi Kleinmane) raxta "komas dienasgraamatu", veestuli, kas, iespeejams, nekad netiks izlasiita, savam peec neveiksmiiga pashnaaviibas meegjinaajuma par daarzeni kljuvushajam viiram. To vinjai ieteica viiramaate - sena juurnieku un vinju sievu tradiicija.
"Just for the record", lasiit ir patieshaam baisi. Jaabaidaas no "summer people", kas ar reklaamaam, lietotiem prezervatiiviem un plastmasas glaazeem piesaarnjo kaadreiz paradiizveidiigaas Vaitanzijas salas pludmali. Salu, kuru Mistija, nekad neredzeejusi, ziimeeja jau no beerniibas, ko pavadiija treilerparkaa. Uz kurieni vinja ar savu viiru Piiteru paarceelaas, lai laistu pasaulee meitu. Maaxlas studente ar sapni kljuut slavenai, kas 41 gada vecumaa joprojaam apkalpo galdinjus Vaitanzijas hotelja restoraanaa. Jaabaidaas no Piitera: neilgi pirms pashnaaviibas vinjsh maajaas, ko paarbuuveeja bagaatajiem atpuutniekiem, saaka sleept istabas ar uz sienaam uzpuustiem ljaunuma pilniem veestiijumiem. Jaabaidaas no Vaitanzijas "vaska figuuru muzeja" - paaudzhu paaudzees dziivojoshajiem klaniem, kuri fanaatiski tic, ka Mistijas talants tomeer izglaabs salu no bankrota un vasaras ljauzhu invaazijas. Jaabaidaas no ieprieksheejo gadsimtu slavenajaam Vaitanzijas skolas maakslinieceem, kuru atstaatos briidinoshos veestiijumus Mistija saak atrast arvien biezhaak. "Can you feel this?"
Galvenais jautaajums ir: vai mees raxtaam dienasgraamatas vai arii dienasgraamatas jau sen ir uzraxtiitas, un mums tikai atliek dziivot peec taam?
|
|
| .neatteiktos no. |
[25 Aug 2005|12:57pm] |
Nudien neatteiktos. Varbūt kādam/kādai ir?
|
|
| Joseph O'Connor - Star of the Sea |
[25 Aug 2005|08:58am] |
|
Viens no maniem gjeogràfiskajiem kretìnismiem ir interesèties par zemju, kur es uzturos, vèsturi, parazhaam, dzìvesveidu, uzskatiem etc. Ìru autors, kuru iepazinu caur sho gràmatu,pashironisku publicistiku, tagad piedàvà kaut ko savàdàku. 2003. gadà tapushais romàns ar apakshvirsrakstu Farewell to Old Ireland ir uzskatàms par O'Konora meistardarbu. Citèjot citu slavenu ìru autoru Rodiju Doilu, tà ir shokèjosha, vietàm pàrgalvìgi jautra, vietàm skumja, lieliski uzrakstìta un ljoti, ljoti gudra.
Nosaukumà lepni minètà Jùras Zvaigzne ir parodijas par kugji vàrds, uz kura klàja nezhèlìgajà 1847. gada ziemà no Ìrijas lielà bada uz Njujorkas ostu Apsolìtajà Sapnju Valstì dodas simtiem bèglju. Kugjojums pàrmainjus tiek tèlots no dazhu tèlu skatpunktiem. Kugja zhurnàls, ko raksta kapteinis, anglis ar zelta sirdi; amerikànju zhurnàlista ar nedaudz sociàlistiskiem uzskatiem avìzhieciskàs piezìmes; Lorda Kingskorta, bankrotèjusha ìranglju aristokràta, atminjas; vinja bèrnu auklìtes atklàsmes par pagàtnes noslèpumiem; pirmsnàves vèstules; denunciàcijas; maskèjies slepkava pret savu gribu - visi mozaìkas gabalinji ideàli sakrìt kopà beigàs.
|
|
| Frank Herbert`s "Dune", Frank Herbert`s "Dune Messiah". (SF) |
[24 Aug 2005|09:52am] |
Iesaku izlasīt abas šīs noveles.
Pieņemu, ka lielākajai daļai cilvēku tās radīs filosofiska rakstura pārdomas, vai vismaz kaut ko līdzīgu.
|
|
| iesaku |
[23 Aug 2005|11:12pm] |
| [ |
mood |
| |
annoyed |
] |
| [ |
music |
| |
Placebo - Burger Queen |
] |
Francs Kafka.pieejams Valteraa&Rapaa.
|
|
| Džeks Keruaks, Ceļā (Jack Kerouac, On the Road) |
[20 Aug 2005|05:01pm] |
|
Draugi Sals Paradaizs un Dīns Moriartijs kopā un atsevišķi vairākkārt šķērso visu Ameriku, no Ņujorkas līdz Sanfrancisko un atpakaļ, beigās tiekot arī līdz Meksikai. Viņu dzīve noris ceļā, pa laikam piestājot plānotās vai nejaušās pieturvietās. Nemitīgas ballītes, sadzīves problēmas un ceļš. Romāns aizrauj ar to vieglumu, kas tiek likts pretī visiem tēlu sarežģītajiem apstākļiem. Dīns precas, šķiras, precas atkal, dodas ceļā un atgriežas pie iepriekšējās sievas un tā bez gala. Sals piebiedrojas Dīnam ar vēlmi atrast meiteni, ar kuru apprecēties un dzīvot laimīgi. Un tā viņi visi tur dzīvo - vienā pilsētā, citā un tad jau atkal ceļā. Grāmatā netrūkst uzdzīves, narkotiku un visa pārējā, tomēr ļoti piesaista tieši tas hipijiskais gars, kas to padara tik atšķirīgu no līdzīga sižeta darbiem mūsdienās. Varoņi nav tukši, depresīvi vai garlaikoti egoisti, kurus interesē tikai izklaide, bet gan sapņotāji, kas atkal un atkal dodas ceļā, jo tas ir vienīgais veids, kā tikt galā ar dzīvi. Un nezūdoša pārliecība, ka viss būs labi. Jo ir jau labi.
|
|
| .Ronalds Hjū Morisons. Putnubiedēklis. |
[16 Aug 2005|05:31pm] |
Ja es pavisam nesen esmu lasījusi grāmatu, kas būtu mani izklaidējusi
vēl labāk par šo, es atļauju sevi labot, bet man šķiet, ka neesmu vis.
Grāmata sākas ar vārdiem Tajā nedēļā, kad tika nozagtas mūsu vistas, Dafnei Morenai pārgrieza rīkli. Nākamajā lappusē galvenais personāžs - Nedijs Poindeksters - raksta: Man patīk vārdi no Bagātību salas: Vecais Pjū zaudēja savus iluminatorus pie tā paša borta, pie kura es zaudēju savu kāju.
Uzsākdams rakstīt, biju domājis izteikties tieši tādā pašā stilā. Tas
ir grūtāk, nekā šķiet. Pirmais teikums bija labākais, ko varēju
izdomāt.
Par ko tad vēsta šis Putnubiedēklis?
Par jaunu puisi, par viņa draugu Lesu un viņu abu vistām, par Nedija
skaisto māsu Prūdensu, par apbedīšanas biroja īpašnieku, par policistu,
par Nedija tēvoci - dzērāju un tēvu, lāga cilvēku, bet arī - dzērāju,
par viesnīcas īpašnieku un par seksuālo maniaku, kurš izklaidējas,
pārgriežot sešpadsmitgadīgām meitenēm rīkles no vienas auss līdz otrai un tad darot, nu, tu jau pats zini, ko.
Nedijs stāsta to visu tik dzīvelīgi, ka šausmas aizmirstas, lai gan..
trijos naktī lasot par šaurām ieliņām un septiņu pēdu gariem stāviem ar
ziliem deguniem prāts nenesas kārt kājas pār gultas malu.
Kad biju pārcēlies uz gultu, kas atradās pie sienas, Prūdensa turpināja savu stāstu:- Nu, kad es ieraudzīju to ģīmi raugāmies uz mani, es tik briesmīgi pārbijos, ka vai no ādas izlēcu.
- Kur tad viņš bija - vai šķūnī?
- Jā, bet pagaidi, tu vēl neko neesi dzirdējis. Pēkšņi es saklausīju kādu balsi tā kā čukstam Prū-ū-densa, Prū-ū-densa, zini, tādā klusā balsī, Prū-ū-densa, Prū-ū-densa...
- Apklusti, - es šausmās iebrēcos, tad piebildu: - Tālāk, tālāk.
Jāpiebilst, ka notikumu laikā Nedijam ir četrpadsmit gadu, bet stāsta
viņš kādu kripatu gadus vēlāk, tāpēc dažviet jāpiedomā, vai to saka
Nedijs-Nedijs vai Edvards Kliftons Poindeksters.
Nogurušam prātam vai ne tik nogurušam. Lasīt gribošam prātam. Gribu-pasmaidīt-lasot prātam.
|
|
|
[15 Aug 2005|12:56pm] |
|
Mazāk nekā dienas laikā izlasīju aizraujošo Dena Brauna grāmatu "Ciparu cietoksnis". Grāmata tiešām interesanta! Iesaku izlasīt ;))) Abās grāmatās - Maldu zonā un Ciparu cietoksnī - no sākuma ir kāds labs cilvēks, bet pēc tam izrādās,ka nemaz tik labs nebija.. [vairāk Maldu zonā]. Kaut kā šo kopīgo īpašību viegli ierauga.
|
|
| Maksanss Fermīns- Sniegs |
[13 Aug 2005|05:43pm] |
|
Iepazīties ar šo darbu un autoru mani iedvesmoja Reinis Tukišs ar savu rakstu „Sniegs un opijs un atziņas”. Nav iespējams pretoties tādam vilinājumam, īpaši, ja teksts dabūjams iekš lib.ru par baltu velti un Word’ā aizņem 20 A4 lapas, bet printerī vēl ir nedaudz krāsas. Kā noskaidroju izdevniecības „Atēna” mājas lapā, Fermīns ir visai iemīļots autors latviešu lasītāju vidū, pirktāko Atēnas grāmatu topā ieņemot godpilnu 7.vietu ar savu romānu „Opijs”. Tā nu noziedoju daļu lietainas sestdienas pēcpusdienas, lai uzzinātu, ko sevī iemieso literārs sacerējums, kas izpelnījies veiksmīga romāna statusu ar nievājošu pieskaņu. Un nonācu pie atbildes- neko. Tas ir darbs, ko var paņemt rokās un ātri izlasīt, nejūtot nevērtīgas literatūras diskomfortu, bet arī neko neiegūstot. Stāsts, ko var veiksmīgi aizmirst. Atmiņā par nožēlu paliek tikai Reiņa raksts un smīkņāšana.
Par ko ir stāsts? Jauns dzejnieks Japānā raksta haikas, un raksta tās tikai un vienīgi par sniegu. Viņš izpelnās atzinību no paša imperatora puses, bet tiek norādīts, ka viņa dzejojumi ir pārāk bāli, tajos pietrūkstot krāsu. Viņu sūta pie veca un akla mākslinieka apgūt trūkstošās iemaņas. Viss notiek kā sniegā. Autors neizplūst ne aprakstos, ne notikumu izklāstā. Lielāko daļu īso nodaļu iesāk haika, un arī teksts turpinās tā, it kā būtu rakstīts ar nodomu nepieļaut lieku zilbju esamību. Viss beidzas pavisam vienkārši- ar atziņu- mēs staigājam pa virvi. Vai tā ir īsta, vai no sniega, vai dzejā- tas atkarīgs no katra paša.
Vai ir vērts lasīt? Kāpēc gan ne?
|
|
| Veihueja, Šanhajas mīlulīte |
[08 Aug 2005|03:38pm] |
Grāmatas galvenā varone ir jauna, daudzsološa rakstniece Ni Ke, kurai ir mīlošs, taču impotents puisis un arī precēts mīļākais. Ni Ke raksta savu jauno romānu, nespēj to pabeigt, viņas puisis pēkšņi kļūst narkomāns, taču mīļotā meitene viņu izglābj, tiesa gan tikai uz laiku. Būtībā pat sižetu ir visai grūti izstāstīt, jo tas it kā ir pilns visādu notikumu, taču to kopējā saistība un jēga pazūd. Romāns šķiet piebāzts kolorītiem tēliem un problēmām, kuras katru varētu izvērst bezgalīgi – jauna sieviete rakstniece, nespējīgs puisis, abu mīlestība, puiša māte, ar kuru viņš nav ticies 10 gadus kopš tēva nāves, kurā viņa tiek vainota, jauna un skaista miljonāra atraitne – izbijusi sieviešu tirgotāja, u.c. Diemžēl tas arī ir gandrīz viss, ko no grāmatas iespējams par šiem varoņiem uzzināt, jo tiek aptverts ļoti plašs personu un tēmu loks, taču neviena no tām netiek īpaši padziļināta. Rezultātā rodas tāds stipri virspusējs iespaids, kas neko arī neaizķer.
( tālāk )
|
|
| 1.ieraksts šeit ;) |
[08 Aug 2005|11:08am] |
|
Izlasīju Dena Brauna grāmatu "Maldu zonu" - manuprāt, ļoti interesanta un aizraujoša grāmata! Man patika,ka rakstnieks miksēja fantastiku ar nedaudz realītātes,piedzīvojumus ar attiecībām utt. Laikam aŗi tāpēc grāmata nelikās "sausa" , bet gan tik ļoti aizraujoša.
Vai varat ieteikt man kādu labu vēsturisku grāmatu? Man jāuzlabo zināšanas vēsturē..un vēsturiskās grāmatas man tagad būs tā pavairāk jālasa. Lūdzu,iesakiet kādu! :)
|
|
|
[04 Aug 2005|03:06pm] |
Kāds var aizdot izlasīt Brodska "Ūdenszīmes"?
Reiz kādās mazās, skumjās viesībās dabūju pašķirstīt un ļoti patika.
Bet grāmatveikalā nevienā neesmu redzējusi...(:
|
|
| Remarks "Dzīvības dzirksts" |
[31 Jul 2005|02:21pm] |
|
Kas sižetiski jauns no Remarka, par II pasaules kara baismajiem notikumiem. Romāns par cilvēku dienām koncentrācijas nometnē, sabiedroto ienākšanu Vācijā, un to, cik vērta ir dzīvība. Izlasot šo darbu, var saprast, kāpēc tas tika publicēts tikai pēc Remarka nāves.
|
|
| Nataša |
[28 Jul 2005|08:41pm] |
|
izlasot Dāvida Bezmozga grāmatiņu, konstatēju, ka par to ir jau paarāk daudz teikts, tādēļ tikai varu pievienoties šī autora fanu pulciņam.
|
|
| .Anne Rice. Lasher. |
[28 Jul 2005|01:05am] |
Otrā grāmata Meifēru dinastijas raganu hronikā, kas ir arī daudz iespaidīgāka par pirmo grāmatu - The Witching Hour.
Šī vēsta par mistiskajām cilvēkveidīgajām būtnēm ar
92 hromosomām, tiek atklāta personība garam, kas apsēdis Meifēru
raganas, un tālāk neko stāstīt nevaru.
One will rise who is too evil.
One will rise who is too good.
'Twix the two, a witch shall falter
and thereby open wide the door.
Pain and suffering as they stumble
Blood and fear before they learn.
Woe betide this Springtime Eden
Now the vale of those who mourn.
Beware the watchers in that hour
Bar the doctors from the house
Scholars will but nourish evil
Scientists would rise it high.
( turp. )
|
|
| Eoin Colfer - The Supernaturalist |
[24 Jul 2005|11:30pm] |
|
Buushu kodoliigs - Olivers Tvists paaudzei no Blade Runner'a liidz Matrixam.
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
