Veihueja, Šanhajas mīlulīte
Grāmatas galvenā varone ir jauna, daudzsološa rakstniece Ni Ke, kurai ir mīlošs, taču impotents puisis un arī precēts mīļākais. Ni Ke raksta savu jauno romānu, nespēj to pabeigt, viņas puisis pēkšņi kļūst narkomāns, taču mīļotā meitene viņu izglābj, tiesa gan tikai uz laiku. Būtībā pat sižetu ir visai grūti izstāstīt, jo tas it kā ir pilns visādu notikumu, taču to kopējā saistība un jēga pazūd. Romāns šķiet piebāzts kolorītiem tēliem un problēmām, kuras katru varētu izvērst bezgalīgi – jauna sieviete rakstniece, nespējīgs puisis, abu mīlestība, puiša māte, ar kuru viņš nav ticies 10 gadus kopš tēva nāves, kurā viņa tiek vainota, jauna un skaista miljonāra atraitne – izbijusi sieviešu tirgotāja, u.c. Diemžēl tas arī ir gandrīz viss, ko no grāmatas iespējams par šiem varoņiem uzzināt, jo tiek aptverts ļoti plašs personu un tēmu loks, taču neviena no tām netiek īpaši padziļināta. Rezultātā rodas tāds stipri virspusējs iespaids, kas neko arī neaizķer.
Diez vai autori varētu vainot par pārāk daudzajām drukas kļūdām darba latviešu izdevumā, bet diemžēl tas nav vienīgais, kas šajā grāmatā kaitina. Mazliet traucē tas, ka tiek nemitīgi uzsvērti noteikti zīmoli. Cigarete nav vienkārši cigarete, bet Mild Seven, auto – VW Santana 2000, tamponi – tieši OB, utml. Iespējams, tas nebūtu tik uzkrītoši, ja bez zīmoliem romānā parādītos arī kas vairāk. Acīmredzot, lai kompensētu dziļuma trūkumu un demonstrētu plašu skatījumu, nemitīgi kaut kas tiek citēts. Apjomā nelielais romāns (247 lpp.) iedalīts 32 nodaļās, kuras katra tiek sākta ar vienu vai pat vairākiem citātiem no dziesmām un dažādiem plaši pazīstamiem cilvēkiem. Arī nodaļu ietvaros regulāri parādās tiešas atsauces uz kādu autoru (kā teicis tas un tas), taču tā arī nepaliek skaidrs, kāpēc kāds citāts vispār parādās un kāpēc tieši tas ir izvēlēts kā moto konkrētajai nodaļai. Viss kopā atgādina tādu ne visai veiksmīgu kokteili, kur salikts daudz labu lietu, taču kopējā garša zūd. Turklāt tā vien liekas, ka pie tā būtu vainojams nevis slikts meistars, bet tikai elektriskā automāta bezkaislīgais nejaušības princips.
Kaut arī romānā parādās arī dažas tiešām baudāmas situācijas un teikumi, tomēr diemžēl jāatzīst vien sen zināmā patiesība par darvas pilieniem medus mucā.
Nobeigumā vēl tikai atļaušos citēt, manuprāt, ģeniālāko grāmatas teikumu. Aprakstot varones orgasmu – Izpletušies asinsvadiņi pieplaka tuvu vagīnas iekšējai sieniņai. Vai tiešām tādā brīdī prātā var ienākt kaut kas tāds? Tīri vai žēl, ka nav minēti latīniskie nosaukumi. Izklausītos smalkāk.