Ē.M.Remarks - "Sapņu būda"
Divu jaunu cilvēku mīlasstāsts, kurš pilns ar jaunības skurbumu un tēvoča Friča nepiesātināmo optimismu. Tas vedina domāt, ka pasaulē, lai arī cik tā skarba un kaitinoša neliktos - tā tāpat būs jauka, skaista un ar mīlestību.
Dziļi attēlotas cilvēku ilgas un vajadzības, pēc nomierinoša miera un patiesas mīlestības, kas varbūt daļēji arī Austras Aumales tulkojumā lasītājam liek iegrimt jutekliskā pasaulē.
/Bet Remarks nekur nepazūd, viņš šajā romānā man liekas iemīlējies.. Emocijas bija neapstādināmas izlasot šo.

-"Debesīm nav lutekļu"
Cik gan vērta var būt cilvēka dzīvība apjauš tikai tie, kuriem tuvojas nāves skavas. Kalnu sanatorijā "Bella Vista" ir daudz plaušu slimnieku. Un tikai retajam izdodas izveseļoties un atgriezties svešajā- normālajā dzīvē.
Liliāna ir jauna sieviete zem 30, kura redz skarbo sanatorijas ikdienu- cilvēki mirst un cenšas sadzīvot ar nāvi. Nejauši viņa satiek un iepazīstas ar sacīkšu braucēju Klērfeitu, kura ierastā spēle sacensībās uz nāvi un dzīvību, viņam liekas tīrās bērnu spēlītes.
Kāda ir mīlestība apjaušot tuvojoties nāvi? Un vai tā maz ir mīlestība, vai pienākums pret to?
/Jautājumi un dzīves neizprašana ar/pret atbildēm un "dzīvošanu uz ātro". Jā, sen bij trūcis kā tāda.