|
|
|
|
|
|
|
Without that pathos of distance which grows out of the ingrained difference between strata—when the ruling caste constantly looks afar and looks down upon subjects and instruments and just as constantly practices obedience and command, keeping down and keeping at a distance—the other, more mysterious pathos could not have grown up either—the craving for an ever new widening of distances within the soul itself, the development of ever higher, rare, more remote, further-stretching, more comprehensive states—in brief, simply the enhancement of the type “man,” the continual “self-overcoming of man,” to use a moral formula in a supra-moral sense.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
"„Filosofijas galvenais uzdevums, kā uzskatīja Nīče, nav censties atrast atbildes uz tiem jautājumiem, par kuriem filosofi ir strīdējušies gadsimtu garumā (jo visas iespējamās pozīcijas jau ir zināmas), bet gan parādīt, kāpēc ir radušies visi šie strīdi. Un ja tas noskaidrosies, tad tradicionālā veidā formulētās problēmas risinājuma meklējums vairs nebūs tik interesants un tik svarīgs. Nīčem filosofiskā problēma nav tas, kas ir jāatrisina, bet tas, kas ir jāpārvar.”
(Danto. Nīče kā filosofs)
Nu tad lūk, esmu pārvarējusi arī pašu filosofiju, mani daudz vairāk gribās dzīvot, nevis domāt par to, jautāt, šaubīties, balansēt uz tās robežas un domāt par to, ka vislabākais cilvēkam ir nepiedzimt.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|