Sviesta Ciba |

r_h (

r_h) rakstīja

gribam_zinaat kopienā,
@ 2011-02-25 21:00:00

1+1+1
Brīvas attiecībs = veselība vai kroplums?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	8 2011-02-26 19:55 (saite)
	Tas tapec ka viena rieva smadzenes ir iesista un tad nu kaa ir maaciits paaudzu paaudzes taa nu buus buut un punkts un aamen! Ak jel, cik daudz tu pazaudee! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	8 2011-02-26 19:57 (saite)
	Berni vnk izaugs savaadaak domaajoshi nevis atrazhos tradicijas un tradicionaliem cilvekiem no taa ir bail, jo nespej paskatites savadak uz savu dziivi, klapes uz aciim un taa lidz pat naavei, tas jau arii noziimee, ja notiek kautkas neparedzeets tad tas ir krahs, tad es saprotu kapec tevi satrauc viss neparastais (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

po
2011-02-26 20:25 (saite)

Draudziņ, es redzu, ka tev ir nopietna sāpe. Es tiešām saprotu, kā tu jūties. Tu ieņem agresīvu nostāju pret visu, kas ož pēc kārtības, jo tev šķiet, ka kārtība ir visa ļaunuma sakne. Bet, ja tevi laistu pie ruļļiem vai vismaz "liktu mierā" (ko visi arī dara), tad gan viss būtu kārtībā!
Tu lolo sapņus par utopiju, kura nav iespējama. Tas, ka pašreizējā lietu kārtība nedod tev piepildījumu, liek tev domāt, ka ir kāda cita, kas to spētu. Tas, ka šī sistēma neļauj tev iegūt visu, ko vēlies, liek domāt, ka kāda cita to spētu dot. Tāpat - tu dumpojies pret savu pašas sirdsapziņu. Un, bez šaubām, tu uzskati, ka arī tā tev ir uzspiesta, iedresēta etc. Taču aplami.
Sirdsapziņa ir liecība par patieso lietu kārtību. Un bieži mūsu sirds daudz labāk zina, kā jābūt, kamēr prāts cenšas vai nu uztiept vai nogāzt kaut kādu lietu kārtību.
Tu saki, ka es daudz ko zaudējot... zini, tas no manis prasīja diezgan daudz, lai es apgūtu šo mācību stundu. Pieļauju, ka esmu darījis daudzas lietas, kurās tu vēl nākotnē ceri atrast piepildījumu, bet uzreiz varu teikt, ka nekāda robežu pārkāpšana gandarījumu sniegt nespēj. Nav nevienas baudas, kas spētu cilvēku piepildīt. Neviena veida sekss vai narkotikas vai noziegumi vai dajebkādas citas izklaides nespēs tev dot to mieru, kura tev tik klaji trūkst.
Cilvēka dabiskā vēlme ir būt konsekventam. Būt konsekventam izlaidībā nozīmē pilnīgu iznīcību. Reizēm, lai to saprastu, ir jānonāk uz nāves robežas.
Savukārt, mums ir piedāvāts arī ceļš, kurā tiešām varam būt konsekventi un laimīgi (piepildīti, apmierināti, pabeigti) - tas ir taisnības un piedošanas ceļš. Kamēr mūsu pagātnes un tagadnes grēki dzen mūs sagudrot aizvien jaunus attaisnojums un meklēt aizvien jaunus grēkāžus (valdība, masoni, kaimiņi, vīrs, liktenis), Dievs mums piedāvā absolūtu piedošanu un mīlestību - tāpēc Viņš sūtīja Savu Dēlu nomirt par grēciniekiem - Jēzus Kristus nāve uz Krusta ir Dieva neapšaubāmais pierādījums tam, ka Viņš netaupīs neko, lai mums tiktu piedots, un lai mēs varētu turpināt patiesi dzīvot - dzīvot dzīvību, mīlestību, prieku etc. Un tajās lietās ir zināma kārtība. Tas nenozīmē, ka jāievēro kādas cilvēku normas vai tradīcijas, kā to dara tie, kas cenšas būt moderni visās izpausmēs, lai tikai saglabātu bara pieņemšanu, bet tas nozīmē pieņemt patiesību, pieņemt fundamentālo gudrību - Dieva gudrību, kas ir nesalīdzināmi pārāka par visu, ko var piedāvāt mūžīgi mainīgā un iznīcīgā pasaule. Tā nu, ja Dievs ir izveidojis tik brīnišķīgu iespēju būt laimīgās seksuālajās attiecības laulībā, tad mums to vajadzētu svinēt! Kāpēc gan dumpoties pret kaut ko, kas ir pilnīgi perfekts? Ko gan mēs varam cerēt iegūt ārpus perfekcijas? Visas cilvēku veidotās alternatīvas ir a) nepilnīgas; b) postošas. Es saprastu, ja nebūtu ideālā varianta, bet tāds ir - vīrietis + sieviete, laulībā, uzticībā un mīlestībā. Un kamdēļ sevi muļķot, ka sekss, pārvēršot to par vnk fizisku aktu ar vienalga ko vai par spēli bez laimesta ārpus divu cilvēku vientuļa, fiziska orgasma, ir ar kaut ko labāks par aizvien pieaugošu mīlestību un uzticību, un seksuālo saskaņu laulāto starpā?

Tev tāds pusaudža dumpīgums, kas vēl nav sevi izsmēlis - vēl nav saskatījis, ka pasaule ir īsta. Un es tevi par to nenosodu. Taču, kad tavs aizvainojums (vai kas tas ir) parausies malā un ļaus saskatīt, ka patiesā vērtība ir mīlestība, nevis bauda, uzticība, nevis viltība, kārtība, nevis haoss, tad nemelo sev un nebēdz no īstenības! Es saprotu, ka ir bail uzņemties atbildību par savu patieso eksistenci - dzīvošana ilūzijās no tā daļēji atbrīvo - taču labāk bīsties nomirt, nesākusi dzīvot, nekā atvērties tam, ka dzīve ir daudz nopietnāka par bērnišķīgu rotaļāšanos un bēguļošanu, un šī nopietnība paredz arī daudz nopietnāku piepildījumu par vienkāršu, plakanu baudu. Un, nudien, es nerunāju par kaut kādiem cilvēciskiem panākumiem - tas viss ir muļķīgi :) Bet patiesības atziņa, miers ar Radītāju sagādā to, ko tev nedos neviena bauda vai ilūzija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	psihs 2011-02-28 17:20 (saite)
	garš gan (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: