Sviesta Ciba |

labils (

labils) rakstīja

gribam_zinaat kopienā,
@ 2010-06-18 14:22:00

nah vispār "apvarsni paplašināt" vajag?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

po
2010-06-19 12:14 (saite)

Es ceru, ka tu saproti, cik absurds ir tavs teikums par to, ka "kā var ticēt patiesībai bez pierādījumiem?" Kādi pierādījumi, ja reiz nav patiesības? Ja reiz pilnīgi nekam nav it nekādas patiesības vērtības, ja viss principā un bez izņēmuma ir tikai ilūzija. Pat tas, ka tā ir ilūzija. Tas vnk ir ārprāts (jā - sliktā nozīmē).
Kā Jēzus Kristus apustulis Pāvils raksta vēstulē Romiešiem:
1:18-20 Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību.
Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir atklāts: Dievs pats viņiem to atklājis.
Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.
Tā arī ir. Mēs visi zinām, ka Dievs - pasaules radītājs un uzturētājs - pastāv. Mēs Viņu noliedzam tikai savtīgu, patmīlīgu iemeslu dēļ, lai par dieviem ieceltu sevi, un tieši to tu dari mēģinot melot, ka priekš tevis īstenība neeksistē, ka tu stāvi tam visam pāri un spēj ar kaut kādām pārdabiskām mūžības acīm izvērtēt, kas tad nu ir cienīgs būt par īstenību un kas - ne. Tā ir vnk muļķība. Stulbums. Augstprātība. Tāds garīgais kretīnisms. Faktiski tas kaitina vairāk par visu, tas ir kā tie bērni, kas "rotaļājas", skatoties acīs un melojot, kad tu zini, ka viņi melo. Turklāt jautājums ir absolūti svarīgs. Nav svarīgāka jautājuma debesīs vai virs zemes par to, kas ir Patiesība, kāds ir Dievs. Nav nekā svarīgāka. Un tādi kā tu to jautājumu speciāli sadirš, lai justos labāk par sevi. Tas ir vnk garīgais huligānisms - kā dauzīt logus dārgām mašīnām vai mājām, jo tev tādu nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	labils 2010-06-19 12:37 (saite)
	saucot mani par mulķi, stulbeni, augstprā'ti un garīgo kretīnu centies mani pārliecināt par to ka es savos spriedumos un pārdomās esu kļūdijies? mm? kapēc tu tā, ko es tev esu nodarījis. no tā ka es ticu ka dieva nav, tev mazāk paliek? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	po 2010-06-19 12:46 (saite)
	Visi tie mani izteikumi attiecas tikai uz taviem "spriedumiem", kuros nav ne mazākās konsekvences. Tie visi ir klaji nesakarīgi un kalpo tikai vienam mērķim - lai ar aplamu loģiku dotu tev fiktīvas tiesības noliegt patiesību. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

labils
2010-06-19 13:41 (saite)

un tu tikai dogmē kā vecs kaktoļu mācītājs..
"man ir taisnība jo es zinu, jo es ar pakausi pret asfalltu likos un izgaismoju sev dzīves ceļu!"

un vēl kas, tas gan nosttemats:
vai ir kāds jautājums pa dzīvi kur tu bez sludināšanas vari iztikt? nu tā tīri pa cilvēciski parunāt, a to tu te tādu pravieša posteni esi ieņēmi, ka pilnīgi vai strjomna paliek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	po 2010-06-19 13:44 (saite)
	Respektīvi, tu gribi, lai visi piekrīt tavam domāšanas veidam? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

labils
2010-06-19 14:10 (saite)

piekrist akurāt nav obligāti. vien mazliet pielāgoties un pieņemt ka tā - ar uzbraucieniem un bļaustīšanos no augšas un bībeles citēšanu - vien radi aizvien lielāku distanci tīri cilvēciskai komunikācijai. nu nevar būt ka savas apgaismības pieturēšanā ir kāds grēks saskatāms.
nu akurāt kā tāds sektants kas savu ceļu uz apvienošanos ar visu vareno bruģē nemitīgā sludināšanā. ir jau arī citi veidi kā kalpot.
un ja jau tu apgaismojies pēc 20(?) gadiem uz šīs zemes, tad tač pastāv iespēja ka katram savs laiks un savs ceļš ejams.

un par tēmu - savas eksistences attaisnošanā vien ar tā kunga gribu un visa skaidrošanā caur to kungu redzu vien norobežošanos. ir jau smalkākas likumsakarības kas tiešā veida ietekmē mūsu ikdienu, tāteikt. tīri pragmatiskas lietas kā ķīmija, fizika, bioloģija galugalā matemātika. tas viss paliek neinteresanti ja tā - pašā sākumā uzmet ka to visu dievs un tapēc lai mums labāk.. seko 10 vienkāršām patiesībām un nelauzi savu mazo galviņu par to kas uz tevi neattiecas. nu bet es jautāju un prasu, kā varēja sanākt ka dievišķais plāns ir tik jocīgs, kā tas nāk ka ar visu to ka esam radīti pēc dievā ģīmja un līdzības esam tik neglīti, kā tas nāk ka cītīgākais skolnioeks kas centās skolotāju pāraugt tika patriekts un mūžam nolādēts, kā tas nāk ka dievs devis mums brīvo gribu un kārdinājumu, kā tas nāk ka mums jāizšķir labais no ļaunā ja ir tikai dieva mīlestība..?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

po
2010-06-19 14:26 (saite)

Es tikai priecājos, ja tu tos jautājumus uzdod nopietni, jo patiesības pusē ir gan izzināšana, gan saprašana. Tieši tas, ka Dievs ir atklājis, kas te VISPĀR notiek, ļauj man pareizi interpretēt visas lietas, dodot iespēju izzināt un saprast bez riska saiet sviestā. Ja tev nav pamatkritērija, ja nav objektīvu atskaites punktu, tad par tādu var kļūt jebkas. Te būtu vietā teiciens par "If you don't stand for something, you will fall for anything!" Tikai tā bēda ar šo realitāti ir tāda, ka tā ir "kritusi", tā ir pakļauta grēkam. Tā nav neitrāla. Mēs nevaram dzīvot izliekoties, ka nav nāves, ka nav naida, ka nav skaudības, slimību, baiļu un visu to pārējo lietu, kas nāca komplektā ar grēka ienākšanu pasaulē. Tāpēc, ja mēs domājam, ka visa realitāte ir vērsta tikai uz labo, tad maldinām sevi. Ja ticam, ka varam atļauties neko nesaprast, un realitāte pati parūpēsies par labāko variantu, tad vienkārši ļaujam nāvei sevi aprīt - gan iekšēji, gan ārēji. Ir ārkārtīgi naivi uzskatīt, ka "nāve ir brīvība" vai ka "viss iet tikai uz augšu". Nē. Viss iet uz leju, tā saucas "entropija", sairšana - šīs grēka pasaules raksturīgākā īpašība. Tāpēc vien jau ir ārkārtīgi svarīgi saprast, kur tad ir izeja no šīs nāves mašīnas (nemaz nerunājot par to, ka Dievs jebkurā gadījumā ir iepazīšanas cienīgs). Un no tā, kam tu tici, patiesība nemainās. Tā ir objektīva un pastāv mūžīgi - pat pirms un pēc pasaules - tāpēc mūsu "gudrās runas" vai hipotēzes nemaina pilnīgi neko attiecībā uz to, kas te vispār notiek, un jau konkrētāk - kas notiks ar mani un tevi pēc nāves. Tie ir svarīgi jautājumi, un pret tiem nevar izturēties ar paviršību vai ar tādu nenopietnību kā pret pasakām vai komiksu varoņiem. Dievs nav Mikīpele. Dievs ir pa īstam, un tāpat arī patiesība nav tikai kārtējais "dienas citāts" - patiesība ir visu esošo un neesošo lietu princips, radītājs un tiesnesis. Tā nu reiz ir lieta, kur nav iespējamas nekādas atkāpes un nekāda augstprātība, jo - centies kā gribi - tu nekad nebūsi svarīgāks par patiesību, par objektīvo īstenību. Mūsu viedokļiem tur nav nekāda svara, līdz ar ko ir muļķīgi upurēt patieso vērtību pret meliem piecu draudzības minūšu dēļ. Tāpat mēs mirsim katrs par sevi, un tajā brīdī man būs pilnīgi vienalga, vai tev patika, ko es tev teicu, vai nepatika - vienīgais, kam vairs būs nozīme, būs kas tāds, pār ko man nav nekādas kontroles. Un tur nu būs patiesība. Un tur nu būs manas attiecības ar to. Vai arī nebūs. Un tas visu izšķirs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

labils
2010-06-19 15:33 (saite)

klausies! pēc tavas grāmatas vadoties grēks neienāca pasaulē, tas no dieva tika iestādīts un tas bij tikai laika jautājums kad sūdi trāpīs ventilatorā.
tieši errori pamatdogmās man liek apšaubīt tās, itkā vienkāŗšās patiesības, par kurām tu runā.
a bet par miršanu - man baiļu nav. tā nu viss te ir iekārtots ka ir sākums un gals, nekam un nekur nav bezgalības, visam ir robežas, lai arī relatīvas un mainīgas kā amēbas ķermenis, bet ir.
es nejūtos īpašs vai izredzēts, es neceru uz apžēlošanu jo negrēkoju. izdaru labāko izvēli dotajā brīdī balstoties uz dotajā brīdī pieejamo informāciju. kļūdos un no kļūdām nekaunos.
tā grāmata māca ka kļūdīties ir grēks un ka no kļūdām var izbēgt tikai akli sekojot. ejat un iesālat to savu dzīvi ar klapēm uz acīm. es savu pasauli neiesprostoju 800 000 vārdos starp cietiem vākiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	po 2010-06-19 22:08 (saite)
	Pēc tavas fiškas tādu "erroru" nemaz nav. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: