piekrist akurāt nav obligāti. vien mazliet pielāgoties un pieņemt ka tā - ar uzbraucieniem un bļaustīšanos no augšas un bībeles citēšanu - vien radi aizvien lielāku distanci tīri cilvēciskai komunikācijai. nu nevar būt ka savas apgaismības pieturēšanā ir kāds grēks saskatāms.
nu akurāt kā tāds sektants kas savu ceļu uz apvienošanos ar visu vareno bruģē nemitīgā sludināšanā. ir jau arī citi veidi kā kalpot.
un ja jau tu apgaismojies pēc 20(?) gadiem uz šīs zemes, tad tač pastāv iespēja ka katram savs laiks un savs ceļš ejams.

un par tēmu - savas eksistences attaisnošanā vien ar tā kunga gribu un visa skaidrošanā caur to kungu redzu vien norobežošanos. ir jau smalkākas likumsakarības kas tiešā veida ietekmē mūsu ikdienu, tāteikt. tīri pragmatiskas lietas kā ķīmija, fizika, bioloģija galugalā matemātika. tas viss paliek neinteresanti ja tā - pašā sākumā uzmet ka to visu dievs un tapēc lai mums labāk.. seko 10 vienkāršām patiesībām un nelauzi savu mazo galviņu par to kas uz tevi neattiecas. nu bet es jautāju un prasu, kā varēja sanākt ka dievišķais plāns ir tik jocīgs, kā tas nāk ka ar visu to ka esam radīti pēc dievā ģīmja un līdzības esam tik neglīti, kā tas nāk ka cītīgākais skolnioeks kas centās skolotāju pāraugt tika patriekts un mūžam nolādēts, kā tas nāk ka dievs devis mums brīvo gribu un kārdinājumu, kā tas nāk ka mums jāizšķir labais no ļaunā ja ir tikai dieva mīlestība..?