Sviesta Ciba |

milimetrs (

milimetrs) rakstīja

gribam_zinaat kopienā,
@ 2010-04-20 16:32:00

kāpēc?
Vai jums ir bailes no nāves?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

po
2010-04-20 16:39 (saite)

Nāve ir konstanta parādība. Un patiešām pretīga. Visas slimības, bailes, naids, skaudība, visas tās lietas ir nāve. Un visas tās lietas ir totāli pretīgas, kaut arī neizbēgamas - iegrābušies esam. Un, jā, varbūt "bailes" nav tā spilgtākā emocija attiecībā uz nāvi, bet katrā ziņā izjūtu spēcīgas, negatīvas emocijas pret visu šo nāves "bagātību".

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	nenormaaliigaa 2010-04-20 19:45 (saite)
	Ja esi kristījies, tātad - izglābts no nāves. Even more - miris vecajai dzīvei un augšām cēlies mūžīgajai. Ja tā, tad kādēļ tāda gūzma negatīvo emociju par to, kas uz Tevi vairs neattiecas? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	milimetrs 2010-04-20 20:34 (saite)
	Kristīšana ir atbrīvo no grēkiem nevis no nāves. Mūžīgo dzīvību iemanto pēc nāves. Tu savas nezināšanas dēļ nevari padarīt par nebijušu tiltu par kuru katram no mums jānoiet. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

nenormaaliigaa
2010-04-20 20:47 (saite)

Nestrīdēšos par mūžīgās dzīves izpratnēm - man tā ir jau sākusies (fiziskā ķermeņa nāves neizbēgamība kaut kur pa vidu starp šodienu un rītdienu priekšmanis vairs nav nāve).

Savā komentārā vairāk mēģināju norādīt uz attieksmes pret nāvi aspektu. Kristietis dzīvo Dieva mīlestībā. Cilvēks, kurš peldas Mīlestības okeānā, parasti neizjūt tik daudz negatīvu emociju trīs rindiņās pret vienu tik ikdienišķu subjektu kā nāve.

Es nerunāju par neizbēgamībām un tiltiem, es gribu palīdzēt Osamam sajusties vēl vairāk mīlētam. ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	milimetrs 2010-04-20 20:58 (saite)
	kas ir Dieva mīlestība? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

nenormaaliigaa
2010-04-20 21:00 (saite)

Tā, kas vienmēr ir blakus, nekad neatstāj, vienmēr atbalsta, lolo un rūpējas.

Ja jācitē Viņa paša teiktais: 1.Korintiešiem 13. nodaļa

4 Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna.Mīlestība neskauž, nelielās un nav uzpūtīga.
5 Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.
6 Tā negūst baudu no ļaunuma, bet līksmojas par patiesību.
7 Tā vienmēr pasargā, uzticas, tā vienmēr cer un panes visu.
8 Love never fails.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	milimetrs 2010-04-20 21:06 (saite)
	Kam tiek Dieva mīlestība? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	nenormaaliigaa 2010-04-20 21:10 (saite)
	Visiem, kas to vēlas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	milimetrs 2010-04-20 21:44 (saite)
	pat tiemem, kas nav kristīti? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	nenormaaliigaa 2010-04-20 22:04 (saite)
	100%. Pat tiem, kas ne tikai nav kristīti, bet pat spļauj virsū. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

po
2010-04-21 01:00 (saite)

Tu noliedz grēka realitāti, kas valda šajā pasaulē un katra cilvēka - arī kristieša - dzīvē. Arī kristieši slimo un mirst, grēko un cieš no grēka. Kristus vēl nav atgriezies.

Romiešiem 8:
18 Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.
19 Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā.
20 Jo radība pakļauta iznīcībai nevis aiz savas patikas, bet aiz Tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība.
21 Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību.
22 Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes.
23 Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu - Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

nenormaaliigaa
2010-04-21 01:13 (saite)

Es neko nenoliedzu. Es tikai saku, ka cilvēks, kas dzīvo Dieva mīlestībā nemēdz just tādā apjomā negatīvas emocijas pret kaut ko tik ikdienišķu kā nāve. (pārējo jau izteicu komentāros milimetram).

un tas par to grēku, ciešanām un slimībām vispār ir baigi relatīvi - esmu novērojusi - jo vairāk dzīvo ar Dievu, jo mazāk visa tā blāķa. Kristieši ir laimīgi nevis cietēji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

po
2010-04-21 09:10 (saite)

Pāvila vēstules caurstrāvo ciešanu strīpa. Bībele neizliekas, ka ciešanas neeksistē. Kristieši cieš ne mazāk kā citi, turklāt pirmie kristieši ārkārtīgi bieži tika spīdzināti un slepkavoti, cieta nabadzību un badu. Protams, pazīstot Dievu, nāve un ciešanas, kaut ne mazāk īstas kā jebkuram citam, ir panesamas un tajās ir saskatāma jēga, bet ir aplami noliegt grēka pastāvēšanu kristieša dzīvē. Vēl jo vairāk - jo ilgāk tu staigā ar Dievu, jo skaidrāk redzi savu grēku, un pēc desmitgadēm ar Dievu bez variantiem jūties daudzkārt grēcīgāks nekā pirmajā ticības dienā.
Man liekas, ka Tu vnk centies padarīt evaņģēlija Patiesību par popsīgu budistu stila figņu, metodi, kārtējo "Viss ir Dievs, tu esi Dievs" narcisma legalizāciju.
Palasi Ījaba grāmatu. Reāli dievbijīgs vīrs, bet cieš tādas drausmas, kādas pat ļaunākajiem noziedzniekiem parasti nenotiek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

nenormaaliigaa
2010-04-21 09:23 (saite)

Man šķiet, Tu atkal nelasīji, ko es teicu. :(
Nekur neesmu teikusi, ka kristieši negrēko un necieš. Es teicu - tiem, kas dzīvo ar Dievu, ir daudz mazāk negāciju un ciešanu tieši tā iemesla dēļ, kuru jau minēji - jo zināma jēga un faktiski prieks par notiekošo. Jā, tur jau tā sāls - kristiešu dzīves notikumi bieži ir daudz traģiskāki kā citiem, tomēr viņi tiem tiek pāri daudz vieglāk nekā citi cilvēki daudz mazākiem notikumiem. Pat vēl labāk - viņi ciešanās dzied un priecājas par Lielo Jēgu, pielūdzot Dievu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: