Pāvila vēstules caurstrāvo ciešanu strīpa. Bībele neizliekas, ka ciešanas neeksistē. Kristieši cieš ne mazāk kā citi, turklāt pirmie kristieši ārkārtīgi bieži tika spīdzināti un slepkavoti, cieta nabadzību un badu. Protams, pazīstot Dievu, nāve un ciešanas, kaut ne mazāk īstas kā jebkuram citam, ir panesamas un tajās ir saskatāma jēga, bet ir aplami noliegt grēka pastāvēšanu kristieša dzīvē. Vēl jo vairāk - jo ilgāk tu staigā ar Dievu, jo skaidrāk redzi savu grēku, un pēc desmitgadēm ar Dievu bez variantiem jūties daudzkārt grēcīgāks nekā pirmajā ticības dienā.
Man liekas, ka Tu vnk centies padarīt evaņģēlija Patiesību par popsīgu budistu stila figņu, metodi, kārtējo "Viss ir Dievs, tu esi Dievs" narcisma legalizāciju.
Palasi Ījaba grāmatu. Reāli dievbijīgs vīrs, bet cieš tādas drausmas, kādas pat ļaunākajiem noziedzniekiem parasti nenotiek.