Nestrīdēšos par mūžīgās dzīves izpratnēm - man tā ir jau sākusies (fiziskā ķermeņa nāves neizbēgamība kaut kur pa vidu starp šodienu un rītdienu priekšmanis vairs nav nāve).

Savā komentārā vairāk mēģināju norādīt uz attieksmes pret nāvi aspektu. Kristietis dzīvo Dieva mīlestībā. Cilvēks, kurš peldas Mīlestības okeānā, parasti neizjūt tik daudz negatīvu emociju trīs rindiņās pret vienu tik ikdienišķu subjektu kā nāve.

Es nerunāju par neizbēgamībām un tiltiem, es gribu palīdzēt Osamam sajusties vēl vairāk mīlētam. ;)