Pilnmēness taču it kā beidzies? 👀

Šodien braucu mājās ap kādiem pusdesmitiem pāri Vanšu tiltam ar velosipēdu. Ķīpsalas pusē pie bulciņu kioska "Sala" no Preses nama tuneļa man pretī iznāca lapsa. Paskatījās uz mani, apstājās, palaida mani garām. Es viņai pabraucu garām kādu divu vai trīs metru attālumā un viņa nemaz nenoraustījās.

bet tā es vakar pirmo reizi dzīvē piedzīvoju trauksmes evakuāciju no sabiedriskas ēkas. īsi pirms sākties otrajam cēlienam, atskanēja sirēnas, sāka mirgot signālspuldzes un balss paziņoja, ka ēkā ir ārkārtas situācija, visiem mierīgi, bet nekavējoties pamest ēku. pirmajā mirklī nevarēja saprast, vai tā nav daļa no izrādes, jo revolūcija, forma jauniešiem un tas viss, bet publika daudz nedomāja, cēlās kājās un bez panikas raiti pameta zāli. smieklīgi, ka tekstu atkārtoja latviski un igauniski, citās valodās ne. dažs publikā minēja, vai tik tā neesot reklāmas kampaņa cosmopolitēnam, jaunākajai igauņu invāzijai valmierā.
enīvei, izgājām visi ārā, foajē ar automātiskajām, ugunsdrošajām, viegli caurspīdīgām starpsienām jau bija sadalīts segmentos. par mēteļiem nebija ne runas. pat ja tiktu klāt, noteikti nedotu. stāvējām visi ārā, brāzmainajā vējā, ap nulli grādos savās teātra kleitās kādas krietnas minūtes desmit. ja ievilktos, netiktu pat mājās, jo mašīnas atslēgas mēteļa kabatā garderobē, dooh

kas tā par dziesmu? šķiet, iesaistīts ir šubrovskis. vārdos ir - jūras krastā. tāda ritmiska un smeldzīga.
dzirdēju vakar valmieras puikās, aranžētu un cita izpildītu, nemāku atrast oriģinālu

"Pāru Terapija" - heteronormatīvs sūds. bet lielāko īgnumu rada pat nevis tas, bet gan tas, ka kustību - lielāko no mākslām - izmanto tik ilustratīvi, un ilustrē ļoti aprobežoti atgremotas reālpsiholoģiskas lietas. horeogrāfiem vajadzētu zināt labāk, ne?
mūzika un scenogrāfija bija ok. horeogrāfija un scenārijs - viduvējības kalngali. drosmes necik.
Gada pārsteigums - Ģirts Krūmiņš dejo. Viņš man arī patika vislabāk no visiem uz skatuves. Viņš un Roberta Gailīte.

Ko jūs gribat no tāda džeka, kurš 9 dienās izdzēra vien 1 kg kefīra paciņu.
Esmu laimīgs, ka šodien neizgāju ārā. Es vairs nespēju dzert. Vienkārši negribu.

Kā es gribētu kefīru tagad

Nu tas ir tā, ka bieži tu dzirdi kādu frāzi un jūti, ka tas ir par tevi un tu nevari atrast iemeslus citus kā tikai to sajūtu un tas tā arī ir. Nu piemēram, lai arī cik pētījumus jūs neveiktu un lai arī cik cipargalvas nepieslēgtu savu nenoliedzami spējīgo smadzeni un lai cik stingru vidēji aritmētisko neizspiestu no jebkādas informācijas kopas, šīs zināšanas galu galā nav nekas vairāk kā aptuvena ceļa norāde individuālas pieredzes priekšā. Tas ir tikai vēja rādītājs emociju vētrā. Nē nu skaidrs, ka kaut kā jau mums tā jēga ir jāveido un viens veids kā to darīt ir tik pat labs kā jeburš cits, taču beigu beigās lēmums ir jāpieņem tev un tev ir jāsadzīvo ar sekām, nevis vidējam aritmētiskajam ceļa rādītājam. Un tas, ka līdz šim vienmēr kaut kas ir nostrādājis nenozīmē, ka nostrādās arī tad, ja mēģināšu es. Protams, mēs varam spēlēties ar statistiskām iespējamībām, bet ko tas mums dod? Ja es iebāzīšu pirkstu liesmā, sāpēs man un ir pilnīgi vienalga, ka līdz šim brīdim sāpējis ir arī miljardiem citu cilvju, kas spēj izjust sāpes. Kas vispār spēj izjust kaut ko. Nu vo, un ja tev šķiet ka tev ir pie dirsas divi mazi ritentiņi, tad tā tas arī ir, pat ja tu apsēdies uz zemes un nekur neripo

Nē nu tā, kā es liku tikai uz 80 km/h uz tīra vasaras ceļa, ar roķeni, pilnīgi šķērsām mašīnām, Gunta kliedza vairāk kā orgasmā

Hitch hickers, ko paņēmu mašinā, kad oliņas reāli ripinājās no adrenalīna, braucot uz 160 pa nekontrolējamu melnu ledu uz Valmieru, agri no rīta, jo es strādāju ļoti. Stopētāji izbēga no mašīnas, laimīgi, ka dzīvi

Ampethamines bija iesaistīts. Es strādāju visu nomodu, un tikai 4h, ko pagulēt

Man ir tuvu salauzts vidējais pirksts, ar ko piederētos rādīt fuck

Kādas tīrīgas un disciplinētas cibiņas iedvesmota, tīrīju plīti un aizdomājos - nez, cik laika cilvēki vispār velta mājas uzkopšanai? Vai visi uzkopj katru dienu? Vairākas reizes dienā? Katras pāris dienas? Reizi nedēļā? Reizi mēnesī? Un cik laika tas aizņem?
Es katru dienu tīru laikam tikai kaķa kasti. Pat trauki mūsmājās tiek mazgāti retāk, lai gan to mēs it kā darām pat divatā. Nu izņēmums ir kādas stihiskas nelaimes kā, piemēram, augļu mušiņas, kuras vienkārši ir jāsūc katru dienu nedēļu no vietas. Vai blusas, kuras, par laimi, sen nav bijušās (tuk tuk tuk pie koka). Un apmēram divas reizes gadā man uznāk maniakāla tīrības lēkme, kuru laikā tiek izmests vismaz konteineris ar visādiem štruntiem un noberzēts viss, līdz kam es vien varu aizsniegties (un ik pa laikam arī tas, līdz kam es aizstiepties nevaru).
Šo brīdi es, kā saprotams, ieskaitu pie tieši tādiem periodiem. Man ir pat excel tabula ar visām virsmām, kas jāiztīra!
Un kā iet jums?

Es klausos David Bowie FLAC formātā. Ar to jums jāpietiek

Tā ir neliela daļa, ko gandrīz neklausos. Ārprāts, mūzika plēš uz daļām

Strēlnieks ir pārliecinoši. Man bija iespēja būt ar Strēlnieku. To nekad nevar aizmirst.

/Stoned and alone/

Like words "Pain is all you find", because I like pain so much.
Reflecting to George Michael

Vēl ir Nirvana, dzisemu neatceros bet sāpes bija pozicionētas kā must have. Tā es jūtos.

Vēl ir NIN. I focus on the pain, only thing thats real. Esmu tiešām dzimis zvaigznēs

My mom said, seeing I am going out. "Better take car, you can't stand on your feet." I tried, and was very quickly back. I am really strong despite disabletly.
Eglish expression is suugested, because I speak to GPT a lot. I almost think in GPT terms. This evening I was talking even outside English

Cibiņu 2010, tā pati uz kuru Gunta bija nikna. "Ko? tev pēc mēneša jau ir beibe, un 16 gadus jaunāka par mani?! Kā tu uzdrošinies?" Nekas, ka gandrīz ar spēku izsvieda no mājas. Vnk savācu mantas un aizgāju, ja Gunta izlēmusi pielikt punktu. Es to nevarēju sagremot, bet ja 2 mēnešus met ārā, arī man pacietība beidzās.

/Moby/

Gunta joprojām mani mīl, kā es viņu.
Viņa bija tā, kas ieteica mani bloķēt, izrādās. Jāzeps bijis izmisumā "Kas notiek ar papu?" Ne velti izmeta no mājas 2010. Es ilgi neticēju. "Tu saproti, ko dari?" Cīnījos 2 mēnešus, bet nu ja ir jāiet prom. Es gadiem gribēju aiziet no tevis, un jau pieņēmu, ka esam kopā forever. Griezu vēderu, nerādot.
Tik deep ir ar meitenēm ka līdz asinīm, truly.

/The Knife/

Dēls nobloķējis mani wacap grupā, kur visi sarakstāmies. Saprotami, ka pat tāds štrunts kā Zazis, ja pat dēls bloķē

Pizģec, Zazis mani neieredz. Izdzēsis kulturālu pateicību par ierakstu, nobloķējis zivi. Tikai ar zivs_gpt spēju iekomentēt. Tagad jau droši vien arī bloķēts.
Pisec, skrien, izturās kā reāla persona, bet staigā kā kleitā. Laikam paņēma, ka nosaucu par histēriķi, kas viņš arī ir. Netur kritiku. Es arī gribētu staigāt kleitā, pāri džinsiem. Nebija tik daudz iekšā, bija bail iet tādam uz ielas, un ne īsti jutu vajadzību, kā būt piemēram quadrober. Bet nu iekšas ir, valkāt kleitu. Tad kas tevi tā biedē?

Kleita nav norādījums uz vājumu. Meitenes pēc savas būtības drīkst atļauties būt lolojamas, džeki nē – jābūt niggas, un vēlams maigi. Tā kombinācija manī reāli iepiš meitenēm

"Drova - Forsaken Kin" ir pietiekami laba, lai būtu pelnījusi savu Cibas ierakstu. Manuprāt, īpaši patiks tiem kam patika Gotika. Autori tāpat kā Gotikai ir vācieši.