05 Decembris 2016 @ 18:18
 
Atkal "populisms" kā kaut kāds laikmeta bieds: http://www.lu.lv/zinas/t/43563/
"pakļaušanās populisma ietekmei", ha ha, kā rakstītu Breitbārtā (un agrāk gan Endrjū, gan Bannons), "they never learn", "they have completely no clue about what's going on"
 
 
05 Decembris 2016 @ 18:14
A.I.  
piepūšamā kotlete, neatejot no rīta bufetes. starp rīta tualeti un rīta tīmspiritbildinga mītiņu Sitijā:
http://www.huffingtonpost.com/inverse/a-blowjob-cafe-staffed-by_b_13373700.html
 
 
05 Decembris 2016 @ 18:07
depresņaka ieraksts  
Šitie laika apstākļi vai beidz nost. Te -10c, te atkal +4c. nakti atkal -4, dienā +5 un līst. saule noriet,tas piesalst. tiem kam hroniskas kaites, mokās sāpēs un sliktā pašsajūtā.

Un tad vēl iekšā sēž kaut kāds gaidu svētku brīvdienas, lai gan šogad tur ne smakas no atpūtas nesanāk. Tā pat ierastā sestdiena,svētdiena. iekšā kaut kāds ierastais decembra gaidulis, bet aplauziens būs!

kaut kur prātā jau velku gadu kopā..
man riebjas, ka pēc darba atvelkoties mājās nav spēka nekam. grūti pat dīvānā sēdēt!
 
 
05 Decembris 2016 @ 17:46
 
fabrikas meitenes dziesma atkal galā
man tik ļoti patīk strādāt mājās
man vispār ļoti patīk manas mājas
 
 
05 Decembris 2016 @ 16:06
 
Ja cilvēkam prāta nav bijis, tad arī nebūs.
Tomēr arī Visums esot radies nekurienē.

Atbaidoši ir atvērt savu lapu un aplūkot lecīgos Johnny Walker ierakstus. Lai arī tā ir taisnība, bet forma, forma kā to pasniedz. psc.
 
 
05 Decembris 2016 @ 15:54
vīns mēdz dziedēt  
Es nespēju noticēt, ka to saku, bet... gribas iedzert vīnu. Citās ziņās - mans viedais tālrunis vēsta, ka saulīte šodien lēca plkst.08:43, bet rietēja 15:44. Njā. Būtu vismaz sniegs pieturējies drusku gaismai.
 
 
Mūzika: Portishead
 
 
05 Decembris 2016 @ 15:35
Medījumi un māksla  
Šī nedēļas nogale bija vētraina, mani dārgie draugi. Noslēdzošā nots piederēja briedim - viņa griešana, malšana, ēšana utt. Brieža gaļa ir ārkārtīgi skaistā bordo krāsā, bet brieža tauki aizdambēs visas trubas jūsu mājā. (Šai ieraksta sadaļai es varētu uzlikt nosaukumu "Kad mājās ir mednieks").

Sestdien pēc skaistās piektdienas nakts bija tikai drusku grūti. Vakar pēc skaistās sestdienas nakts bija mazliet grūtāk - sirsniņa, redziet, vakar drusku neklausīja, motoriņš nevilka vīna straumes, bet saldējuma kokteilīc teijātera starplaikā cēla manu nogurdināto miesu, bet brieža buljoniņš pēcāk vēl jo vairāk.
Sazasolījos pastāstīt, kā patika "Peldošie - Ceļojošie. II daļa" Dailes teātrī. Es gan nenoliedzami vakar nebiju uzmanīgākais skatītājs, bet brīnišķīgā laikmeta beigas tomēr ir ārkārtīgi daiļš vizuālais baudījums. Sēdēju un skatījos kā vienu lielu un ārkārtīgi skaistu videoklipu. Dialogi arī otrajā daļā vēl aizvien ir "ne par ko" un "nekādi", tomēr atšķirībā no pirmās daļas JRT, šī nav tik enerģiska (klavieres kā cilvēka "pagarinājumi" tomēr bija ārkārtīgi spožs solis, ko, protams, nedrīkstētu atkārtot; šeit klavieres kļuvušas statiskas un cilvēkus pašus nospiedošas - aktieri neērti virzās pa šaurajām klavieru radītajām ejām, ik pa laikam viegli un eleganti pārslīdot tām pāri --> pašu radītā noslogojošā smaguma sajūta mijas ar cenšanos bezbēdnīgi aizmirsties un izrauties no "gaaaarlaaiiiiciiibaaas" un ikdienības). Bet no otras puses, protams, ne velti papildnosaukums ir "brīnišķīgā laikmeta beigas", kad visi kļūst maķenīt apcerīgāki, vecāki un sāk analizēt iepriekš sadarīto. Pirmo daļu paši JRT aktieri precīzi noraksturoja kā izrādi, kur forma ņem tik ļoti virsroku pār saturu, ka forma kļūst par saturu. Un tieši šis bija nedaudz vājāks 2.daļā. Iespējams, arī es esmu tik ļoti Nastavševa izlutināta, ka katru reizi gaidu ko pat ne vienlīdz mind-blowing, bet vēl vairāk un vēl vairāk nonesošu. Mani ļoti patīkami pārsteidza Ķesteris (Orests) - viņš izturēja savu lomu līdz pat pēdējiem skatītāju aplausiem. Otrs manu simpātiju ieguvējs bija Ilze Ķuzule - Skrastiņa (amizantais zvēriņš Ļoļečka), kura arī man ierasti ne visai iet pie sirds. Trešo simpātiju es piešķiru skatītājiem. Video ierakstā Intars Rešetins bija teicis, ka mīļajam Dailes teātra skatītājam pirms nākšanas ir jānobriest, ka šī nebūs parasta Dailes teātra izrāde, par ko man, protams, ir milzu prieks. Skatītāji bija rātni un zolīdi. Un vispār milzu prieks par aktieriem jeb, precīzāk, par to, ka viņiem bija iespēja izrauties no ierastā un ieslīgt Vlada prāta mistērijās.
 
 
05 Decembris 2016 @ 15:34
jautājums 2  
Vai jūs varat atšķirt patiesību no meliem?
 
 
05 Decembris 2016 @ 14:16
par laika dinamiku 2  
un ziemassvētki, tāpat kā jāņi, arī notiek pārāk bieži, manuprāt
tikko pārdzīvojām pērnā gada pasākuma kaunu/rūgtumu/mieles utt, tā jau atkal jāsāk risināt jautājumi par to, kā svinēt, kur svinēt un ko kuram dāvināt šajā

svētki ir forši, bet katrs ļembasts reizi četros gados būtu pilnīgi pietiekami, manuprāt
 
 
05 Decembris 2016 @ 13:48
 
kas man besī? kas man besī?
laikam tie būsit jūs visi
tad kad saka lai es tresij'
vēlreiz saku lai tu dirst ej
mana dzīve, mana laime
tas nekas, ka tā ir lame

EDIT:
tas, ka dzīve nav taisnīga, tas ir tas, kas man besī ; D
 
 
05 Decembris 2016 @ 13:27
1918  
2018. gads – Psychonauts 2, HuniePop 2.
 
 
05 Decembris 2016 @ 13:20
 
vakar bija īstas, foršas ziemas sajūta
šodien jau pavasaris kaut kāds..
Tags:
 
 
05 Decembris 2016 @ 13:03
par vistiņu  
Smaržo pēc vistiņas.
 
 
05 Decembris 2016 @ 12:50
 
Pizdata vienkārši.
 
 
05 Decembris 2016 @ 12:46
peefa, no!  


Filmas labākā daļa.
 
 
05 Decembris 2016 @ 12:36
 
Novēlam jums labi temperētus Ziemassvētkus un intonatīvi precīzu Jauno gadu.
Ko vēl tādu lai raksta uz tām kartītēm?
 
 
05 Decembris 2016 @ 12:25
miskastē  
Zināt, ko jūs varat izdarīt ar to savu alkoholu? Izliet to visu miskastē.
 
 
05 Decembris 2016 @ 12:24
vēl par alkoholu  
Ja visi cilvēki beigtu dzert alkoholu, valdībai nebūtu citas izvēles – tiktu legalizēta zāle.
 
 
05 Decembris 2016 @ 12:20
strogonovs  
Strogonovs "Nē".
 
 
05 Decembris 2016 @ 12:15
lips that touch alcohol shall not touch mine  


lips that touch alcohol shall not touch mine