22 Decembris 2014 @ 21:18
Staring at the Sun  
Pielaboju šļuras kompānijas pielaisto fizioloģisko neprecizitāti šajā video.
Šais pašās ziņās izskatās, ka ar Lightworks varētu sadraudzēties (un ir arī Linux versija).
 
 
22 Decembris 2014 @ 20:37
 
Ziemassvētku miers ir kaut kas tikpat reāls un nosaukumam atbilstošs kā galvas siers, nesaslapināmais dvielis un ideāls vīrs.
Es saprotu, ka sāku atkārtoties, bet kāpēc, lūdzu, kāpēc cilvēki sevi šitā apgrūtina, koa? Ar Ziemassvētkiem es domāju. Es viņus sākšu no sirds nīst. Vai ta nevar sēdēt mierā ap egli, iedzert, ko katris atnesis un uzdziedāt? Vai vismaz sēdēt mierīgi pat bez egles. Var pat nedziedāt. Nē, redz, darbā eglīte, vajag kaut ko uzcept un dāvaniņu! Nekad vairs sieviešu kolektīvā! Mana nākamā darba vieta, dievgodvārds, būs kāds metalurgu kantoris, kur vīri, lūk šitādi un es viena Sniegbaltīte.
https://www.youtube.com/watch?v=kIBeYoP9Wi0
Labi, pie kā mēs palikām? Jaunkundzēm arī ierasts apdāvināt visas draudzenītes un tad vajag vienā pulciņā to un otrā šito. Es jau esmu sacepusi divas ķerras ar cukurotajiem riekstiem, un ziniet, es baidos, ka varu ar skatienu sastindzināt akmenī ikvienu, kas man palūgs 5 EUR.
Es vēl gribēju izstāstīt, cik ļoti mani tracina baznīcas koncerta laikā brēcoši zīdaiņi un mazbērni, bet tad atcerējos, ka es pati nokavēju pašu labāko tajā priekšnesumā - trompeti (godavārds! es godbijībā noliecu galvu šīs izdomas priekšā) taurējoša bērna priekšnesumu (baznīcā, ja!), un nodomāju, ka bērniņi droši vien bija aizkustināti no šīm bazunēm, un likos mierā.
Tas viss šoreiz, ak dakter. Kā jūs domājat, vai 50 g balzama nomierinās Dievieti manī?
 
 
22 Decembris 2014 @ 20:39
http://erikjohanssonphoto.com  
 
 
22 Decembris 2014 @ 20:37
 
 
 
22 Decembris 2014 @ 19:10
 
kolēģis no ārzemēm atveda man žvačku un šķiltavu ar kailu pornomodeli! yay!
 
 
22 Decembris 2014 @ 17:06
 
Redz kaa skilli tomeer dziivee noder - raseeju piparkuku majinjas projektu AutoCADaa :D
 
 
22 Decembris 2014 @ 19:02
 
to pat izstāstīt nevar, cik instantly pacilājošs iespaids uz mani ir jaunajam štābiņam
normālas grīdas, gaišas sienas bez tapetēm, un rasbainieks vienā rāvienā ir laimīks
skaicka viss ir bardakā, bet tiklīdz te sanesa mūsu iedzīvi, pat ar visu bardaku uzreiz tik mājīgi
rumpis pārguris līdz pilnīgam spēku izsīkumam, bet sirds dzied
 
 
22 Decembris 2014 @ 18:39
 
Tags:
 
 
22 Decembris 2014 @ 17:46
 
Bēdīgi.
 
 
22 Decembris 2014 @ 17:35
 
gaidu sniegu.
vēl vienus ziemassvētkus bez baltuma iedomājoties, asaras birst.
 
 
22 Decembris 2014 @ 17:31
 
Šodien jāpasvin! SKAN

 
 
Garastāvoklis:: pagānisks
 
 
22 Decembris 2014 @ 17:08
deserts "Cepeškrāns"  
ņemiet vīru un brauciet meklēt ZSV dāvanas. pilnīgā apmātībā nopērciet sev silikona keksa formu ar lielu atlaidi un nevienu dāvanu. apmātībā tāpēc, ka mums ir drausmīga cepeškrāsns, kurā nav iespējams normāli izcept nekādus keksus, mafinus un biskvītus. tādā pat apmātībā nolemiet izcept vegānu šokokeksu. sajauciet mīklā visādas labas sastāvdaļas - pilngraudu auzu un rudzu miltus, brūno cukuru, kokoseļļu, kakao utt. sāciet keksu cept. kad pēc receptē norādītajām 40 minūtēm kekss joprojām ir pilnīgi jēls, atgūstieties no apmātības un atcerietes par cepeškrāsns patieso dabu. cepiet keksu vismaz pusotru stundu, iegūstot masu, kas ārpusē ir pārvērtusies biezam hitīnam līdzīgā čaumalā, bet iekšpusē ir pajēls receklis. kratot ārā no jaunās silkona keksa formas, tas viss sadalīsies gabalos un pārvērtīsies melnā kaudzē. apvainojietes uz to un ejiet gulēt, nozvēroties nekad mūžā vairs necept keksu.
no rīta ņemiet mērcētas lētās dateles, sablendējiet ar mazliet ūdens, indijas riekstiem, kokoseļļu un kakao. no melnās kaudzes izvelciet to daļu, kas turas kopā, sagrieziet gabaliņos, apsmērējiet ar dateļu šokokrēmu un apberiet ar mellenēm no saldētavas. lūk, jums viltotie brūnīši, kā no glaunākās kafejnīcas. ēdiet un slavējiet. no sīkāk sadrupušās masas veidojiet kārtaino desertu. trauciņā kārtās lieciet drupačas, dateļu šokokrēmu un mellenes. apkaisiet vēl ar drupinātām kakao pupiņām, būs pavisam smalki. ēdiet un slavējiet atkal.
Tags:
 
 
22 Decembris 2014 @ 15:54
#žuka glaka kino apskac  
aaaaand we're back to the kingdom of the silver screen. high speed epilepsy attack inducing screen of three dimensional illusion, to be exact, but first things first:
a)the good movie.kronenberga jaunākais šīzomiegainisirreālais darbs ar krēslas edvardu limuzīnā un galveno bazaru par to, kā aiz cilvēku uzvedīgajām maskām un klusiem perfekti baltbēšisaulainajiem holivudas muižu interjeriem valda haoss. tāds pirmatnējs, slims, vardarbīgs haoss, tipa kā deivida linča fire walk with me, kurš viļņo un briest un kuru katru brīdi draud pārplēst "normālās" realitātes trauslo plēvīti. un kronenbergs to visu un visus vēro kā peles laboratorijas stikla kastē, ar tādu mierīgu uzjautrinātu zinātnisku interesi. visnotaļ lieliska filma, visiem silti iesaku.
b)the 3d nightmare.stumdot smagās brilles sev pa seju (seriously, kā vispār dzīvo briļļainie? such a stupid inconvenience), atcerējos laikus, kad kino skatījos daugavpils episkajā kinozālē sarkanais oktobris, turpat deva arī garšīgo plombīra saldējumu un nevis sāļi toksisko popkornu. anyway, jēziņ, kā gan ir attīstījušās datortehnoloģijas, i live in the fucking future, aliens and flying cars and all. filma nu ļoti vizuāli krāšņa un megaūberpostproducēta, a perfectly working circus box. tādos ekšngrāvējos drīzāk ir interesantāk filmēties nekā tos skatīties. nū tur storijs, varoņi utt. - lol, bet nav vērts, visi skraida ap un pa kalnu rekonstruējot tipa otro pasaules karu un beigās atlido (amerikāņu?) ērgļi un visus izglābj. un vispār man neznokurienes radās liela empātija pret orkiem. ja tā padomā, viņi ir tolkīna pasaules apspiestākā tautiņa. visi viņus ienīst un klapē, diskriminē uz kultūras atšķirību un neglītās ārienes pamata un neļauj integrēties. tāda nu lūk sociālorkoloģija. un vislabāk man patika lieliskās skices beigu titru laikā. art. human hand made art. something so warm and precious about it these days.
 
 
22 Decembris 2014 @ 15:42
 
augstas ticamības instruments pilnīgas šķietamības uzšķēršanai

 
 
 
22 Decembris 2014 @ 13:17
hoardinga tendences  
Pie jautājuma par hoardingu. Man ir ideja par 3 noliktavām. (Skapjiem, vai pieliekamajiem.)
Pieliekamajā #1 liek visu drazu, kas ir vajadzīga. Tas ir normāls pieliekamais.
Pieliekamajā #2 liek visu, kas nav vajadzīgs. Ja kautkas izrādās no pieliekamā #2 vajadzīgs, to pārliek pieliekamajā #1. Pieliekamais #2 ir uz izmešanu, viss kas tur uzkrājas, gadu nav bijis vajadzīgs.

Bet pieliekamais #3 ir jau 2 gadus nostāvējusies draza. Gada beigās tas nelokāmi tiek iztīrīts (uz izgāztuvi).
Iztīrīto tad pasludina par pieliekamo #2. Bet bijušais pieliekamais #2 tiek pasludināts par #3 un tiek aizzieģelēts. No acīm nost, no prāta ārā.

Pie reizes, no #1 pārliek nevajadzīgo uz #2. Pieliekamajā #1 ir regulāri vajadzīgas, noderīgas lietas.
Lietas, kas ir pieliekamajā #2, vēl var noderēt. Ja noder - iet uz #1. Ja nenoder, iet uz #3.
Bet viss kas ir #3, vairs nav aiztiekams un ir tīri uz izmešanu.

***

Visas mantas, kas stāv pieliekamajā #2, pēc definīcijas, veselu gadu nav pat aiztiktas
Visas mantas, kas stāv pieliekamajā #3, vēl veselu gadu paliks mājā (bet tad garantēti tiks izmestas).
Visas mantas kas stāv pieliekamajā #1, regulāri tiek izmantotas.

Sarežģītie momenti ir a) pārvietot kautko #1 -> #2: kad, un kā, identificēt mantas no #1 krātuves, kā neizmantotas un nolikt uz izmešanu.
b) Kā no vispārējā drazas fona dzīvoklī, kautkādas mantas pārlikt uz #1 pieliekamo.

***

Domu eksperimentam, var izmantot sieviešu apavu krājumus. Iedomājies, ka no visa apavu daudzuma, gribētos tā kā atbrīvoties no nevajadzīgajiem. Saliec tad visus apavus skapī #2. Kas gada laikā tiks izmantots, pārvietosies uz noliktavu #1. Viss, kas netiek izmantots, gada beigās tiks deklarēts par #3, un skapis aizzieģelēts, lai nu ir patiešām uz izmešanu.
Nākamgad, skapja #3 saturs tiek neskatoties izgāzts atkritumos (nu, vai arī ziedots labdarībai).
Skapis #2 tiek pārsaukts par #3 un aizzieģelēts.
Tad no noliktavas #1, vajadzētu pārvietot visu kas varētu nebūt vajadzīgs uz #2 un sev pateikt, ka tas viss ir "uz izmešanu", ja gada laikā ne reizi nenoderēs.
 
 
22 Decembris 2014 @ 14:02
ja tev skumji, zvani 02  
šorīt pastkastē atradu pabiezu aploksni. pulkvedim jau reti vairs kāds raksta.
zila lodīte fiksējusi tagera roku barokālā postpadomju kaligrāfijā.
apmetu riņķī – atpakaļadrese: cietums.
johaidī! mums ar miju raksta Tīģerēns Rū! aspirējošs nakoļščiks, kurš lūdza, lai viņa bildēs fotōšopā neuzkrītoši uz sienām ieretušējam krutus pūķu un lielo fellīņu tēmas. jo viņš jau vēl tikai mācoties.
lieki minēt trīs reizes, ka mēs abi aizmirsām solījumu visai eupatnā veidā pāri sētai kontrabandēt informāciju edukacionāliem nolūkiem.
vēstule ar pašrocīgi gatavotām apsveikumu kartiņām ir jautra un aizkustinoša. krumārs man vienreiz stāstīja, ka pēc maiju ieskata es esot elektriski sarkanais drakōns. vo, jāskatās, kā tagad durakōns izgrozīsies no situācijas.
jāmeklē forši pūķīši.
bet vēstule – buirvīga. es tādu pārsteigumu svētkos jebkuram novēlētu.
 
 
22 Decembris 2014 @ 13:04
nolans  
Poll #20254 dsdhyshhsadhsdh
Open to: All, results viewable to: All

Kuras trīs (vai mazāk) filmas jums definē režisoru Kristoferu Nolanu? (kā var noprast no jautājuma, nosaukt NE VAIRĀK PAR TRĪS filmām)

View Answers

following
1 (2.9%)

memento
20 (58.8%)

insomnia
1 (2.9%)

batnman begins
2 (5.9%)

the prestige
15 (44.1%)

the dark knight
9 (26.5%)

the dark knight rises
5 (14.7%)

inception
30 (88.2%)

interstellar
3 (8.8%)

 
 
22 Decembris 2014 @ 12:45
 
Te nu bija sniegs! Pat uz to nepaguvu, bweh ;)
 
 
22 Decembris 2014 @ 12:09
 
pamazām tuvojoties gada beigām, vēlos pierakstīt kādas dienas notikumus, kas, kā liekas, vēl spēlēs būtisku lomu kādu laiku. vārdsakot, sīrupiņ, viena no episkākajām dienām šogad, pats marta sākums, ja nemaldos. diena sākās ar to, ka ar kasp. un kolāti bijām izlēmuši doties buržuju brokastīs uz Ozīrisu, lai galanti iedzertu šampanieti. tā vietā mistiskā kārtā nokļuvām gruzīnu ģimenes restorānā Hačapuri, kur galanti iedzēru baltvīnu un kur galanti un izsmalcināti apēdām kādus gruzīnu gardumus. vārds pa vārdam, hačapuri pa hačapuri, šis dienas cēliens beidzās ar to, ka ar kolāti un abām Līvām malkojām šampanieti kādā vārtrūmē pie miskastēm. pierunāju Kolāti atnākt iedzert tēju pēc tam, ko arī izdarījām, parunājām par džekiem un modi, un galu galā nokļuvām piketā pret Krievijas iebrukumu Ukrainā pretī Krievijas vēstniecībai. protestā satikām dažādus paziņas, ar kuriem nokļuvām krogā, un vārds pa vārdam, alus pa alam, izdomājām, ka jāspēlē pāru spēle: meitenes pret džekiem, mērķis - pārbaudīt, cik labi pārī iekļautie cilvēki viens otru pazīst. likme: 8 stundas neapmaksāta darba, kas, būsim godīgi, ir daudz krutāka likme nekā visas citas likmes, ar kurām esmu līdz šim saskārusies. mēs ar Kolāti zaudējām, tāpēc tagad katrai ir tās četras stundas neapmaksātā darba kaut kā jāatstrādā. es savu pirmo iespēju diemžēl jau nobastoju, kas ir ļoti bēdīgi - palaidu garām lielisku iespēju dalīt vīnu Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības pasākumā Gada vēsturnieks. tāpēc tagad kopā ar Kolāti iesim uz Jaungada balli, kurā atstrādāsim savas stundas katra savā veidā: Kolāte mazgās traukus un uzstāsies ar iepriekšsagatavotu priekšlasījumu par seksuālo dzīvi pirms 100 gadiem, es - lejot šampanieti un uzstājoties ar priekšlasījumu par mēmo kino un paraugdemonstrējumiem no youtube.
un, godīgi sakot, šis ir daudz labāks risinājums, nekā atstrādāt savas apsolītās stundas, piemēram, līmējot tapetes.