Ir ienācies lokā premium, augstākās kvalitātes speed, man tikai jādod ziņa.
Bet neesmu ieinteresēts. Labprātāk gulētu nonstop.

Point ir – es neesmu narkomāns. Mani nekārdina. Kad es ņemu, es ņemu apzinātas reizes, kontrolējot. Nu jau ļoti retus, īsus posmus.

Where are u, govs?
Daļa cibas Tevi mīl.

p.s. lasīju arī Eiž tekstus. necienīgi pret Tevi, ko Tu darīji priekš viņa. bet es spēju iejusties. esmu arī bijis tādā state. bet ir jāsavāc sevi pret cilvēku, kurš tev uztic sevi nenormāli.

Esmu atpakaļ ar savām vakara pasaciņām.
Nevaru nobremzēt alko. Pamostos, un viss ir tukšums. Es tiešām neatrodu sev vietu. Mēģināju gulēt. Datoru ieslēdzu, bet pat nepiegāju. Mani tur nekas neinteresē – ne ciba, ne news, ne filmas, spēles. Viss spoguļo pilnīgi tukšumu. Gulēju nomodā, gaidīju stundām, varbūt kas mainīsies.
Kad pirmais 100 ieplūst vēnās, es jūtos tāpat, bet jau ir izturami.

šodien vienlaikus cilvēki slidoja jūrā, brauca ar riteni un skrēja, gandrīz sinhrons gandrīz triatlons, bet tikko kāds raitā tempā brauca ar riteni pa to ledu, kur pirms tam kāds slidoja. kā?

tikko dzirdēju kādu identificējamies kā secret agent of love

Jaunas čības no galerijas,
Kur galeriste krāsainos, gaisīgos volānos atlaidusies
"Vismaz tīras", "nu, jā, nu, jā"
Tās jāieliek man maisiņā,
Bet kabatā tā nav
Ielikšu savējās
Novalkātajās.

Skatījos uz Mēnesi šorīt. Hmm, tur līdz pilnam ir 2 nedēļas. Ok, dienas 10

Nav nekādi dullie. Tagad būs pilnais stāsts par auksto kuci.

Tas sākās ziemā. Zvana durvju zvans ap 19:00. Atveru stoned, pirmās lapiņas no gaidāmās ražas labi iesmēķētas.
Pie durvīm ārprātīgi auksts cilvēks, pretīgs.

Tas aukstais cilvēks sāk lēnām iztaujāt, un apvaino mani skaļas mūzikas likšanā. Es normālā neizpratnē – vai tas ir realitāte.
Nevaru noticēt, jo tik nesakarīgus cilvēkus, situācijas nebiju piedzīvojis.
Runājām ilgi uz mana sliekšņa. Es vislaik neticēju, ka tā ir īstenība.
Man taču ir mamma gultā. Kā lai es liktu skaļu mūziku?

Turpinājās ar zvaniem 4:30 pie durvīm, laikam kādas 3 naktis. Policija. Visu nokonstatē, aizbrauc.
Nu fak. Tur nekas nebija saprotams, kāpēc tik intensīvi piegājieni.
Un tad, jau pēc reizēm, es viņai teicu "jūs laikam turat skapī tumbas, un precīzi 4:30 uzliekat skaļu mūziku", lai mani diskreditētu. Tas viņu nedaudz atvēsināja. Pusgadu lika mierā.
Patiesībā, es pats pat nedzirdēju ko vieglāku kā knapu vibrāciju kaut kur, kad liku ausi pie grīdas, sienām.

Man nācās iet uz policiju, skaidroties.
Un tad, pusgadu vēlāk, kad jau it kā viss bija norimis, viņa zvana 5:30.
Man bija pāri visiem mēriem. Kad draudēju ar policiju viņai, viss norimās.

Ir arī extended version, ar vairāk, un pat daudz interesantām detaļām, bet neesmu ieinteresēts

Man ir brūnas acis un liels deguns, atšķirīga sejas forma. Es esmu žīds. Kā zināt, vecvecvāki laikam krāpušies.
Konfilktā ar pašreizējā apakšstāva kaimiņieni, viņa blenza, auksta kuce, manās acīs "cilvēkiem ar brūnām acīm es neticu".
Esmu mierīgs, pārsvarā. Tāpēc man nebija uzreiz vārds kabatā. Es skatījos uz viņas Baibas Rozentāles frizūru, man vēmiens nāca. Kur vēl dullāka plastmasas lelle var būt. Es pateicu "un skatoties uz Jūsu matiem...". Es neturpināju. Jo sākt piesieties izskatam, ir pēdējais.

Konfilkts atrisinājās pusgada laikā, kad viņa man zvanīja uz tel 5:30 no rīta, lai es nogriežot mūziku. Protams, nekādas mūzikas nebija, jo mammas dēļ klausījos tikai austiņās. Viss viņas manipulācija vai halucinācijas.
Es auroju klausulē "Ja jūs vēlreiz mani traucēsiet, būs iesniegums policijā, jau rītdien". Apklusa kuce uz visiem laikiem. Daži saprot tikai spēku.

Neiedomājami. Man zvanīja. Nezinu, cik ilgi saruna, stundu varbūt.
Viņai klājas labi. Tas galvenais priecē.

Mana balss bija aizlūzusi. Centos pateikt max īsti, bet nesalūzt klausulē.

p.s. jā, es neceļu telefonu, jo vislaik ir Don't Disturb režīms. un telefonu ne skatos reizi divās dienās, kā muldēju, bet apskatu kad pamostos, katru dienu, un parasti nometu atpakaļ segā, nevienam nepārzvanot.
Bet zvanījusi ir [..]

Pretzel, telefons uz klusumu, ar to, ko arī es lepojos, kā pirmsācējs. Taču man šis laiks šķiet, ka nu jau visi tura uz klusumu.
Noteikti ne visi, jo es easy sazvanu visus. Bet kam vēl nav noriebušies smartfoni?

p.s. Mani sazvanīt ir nereāli. Es vnk reizi dienā, vai divās ielūkojos. Varbūt atzvanu.
p.p.s. Es pārspīlēju. Ja ir kas norunāts, es turu telefonu pie rokas, uzmanīgi pieskatot. Bet kad nav uzdevumu, visi ejiet dirst, uz nedēļu kaut vai.
p.p.p.s. Man ir nelasītas desmit sms. Nelasītas desmitiem epasta ziņas. Es negribu nekādu komunikāciju. Whatsapp tikai apskatu, jo tur raksta tikai tuvākie

varbūt. bet tad kāds stūrgalvīgi un ļoti veiksmīgi kopē nefolku.
neuzņemos apgalvot. jo ja es gribētu, es ideāli spētu rakstīt neatpazīstamos veidos. nu, alko ir prob. mani varētu atklāt tikai neuzmanīgas nianses pālī

Bļeģ, kā gribās noslēpties no jūsu sarunām.
Jūs vienkārši maisat suņa kaku.

Jūs ticat tam izjukušajam cilvēkam? Tā lai paņemtu to kaut cik par realitāti.

Es iedošu jums vienu savu weapon, un tas nav maz.

Ja ir kāds jāignorē, vai jāapstrādā, vnk nojauciet prātu ar neadekvātu, ārpus jebkāda bezkonteksta tekstu. Viņš paliks pliks, viss nobruks. Es jums iedevu miljardu

Šodien stāvēju ārā, sniega kaudzītē pie veikala, turot rokās 200ml, un domāju daudz ko.
Piemēram, kāpēc mani vakar tā pavilka rap. Aizdomājos par ansi, un to cik naivs šis vārds šķita agrāk, pirms anša-repera.
Tad jau etimiloģiju. Ansis=Hanss=Jānis. Pag, kur mums ir bijis Ansis? Ansītis un Grietiņa! Tā nav latviešu pasaka, bet Grietiņa.
Un te kāds to piemin.

oi, Skaidra jau ir paškaitējums. don't

[info]zobinji:

Nav sāpes, ir tukšums. Es mostos ap 14:00, jau ilgi bezmiegā. Man vnk negribās mosties jebkad vairs.
Man nebija paģiru, vnk ledains tukšums, katra minūte nepietuvina jebkādu mieru, piepildījumu.

Es spēju runāt, jo piesūcinu sevi ar alko. Rītdien būs tas pats. Bet es vēl lūdzu Dievu "lūdzu, es negribu alko".
Alko vairs nav problēma. Problēma ir, manis īsti vairs nav

Nefolk, tu krīti līdzi, līdz līmenim, kurā es vsp nekontrolēju bazaru.
Tas ir nožēlojami, ko dažreiz rakstu. Bet tad sanāk, Tu kļūsti tikpat nožēlojams, to atkārtojot.

Ak tu dievs. Cilvēks vienīgo reizi nebija nomazgājies. Es izstāstīju tāpēc, ka tik mīlu sievietes, ka neliku viņai justies slikti, norādot kaut ko, bet uzņēmos darīt labāko.
Kurš nav bijis reiz nemazgājies? Tiešām trash to paturēt. Reāli fui suns tu esi, kuram pakaļa reāli smird, kā jau sunim

Tā ir drosme atzīties, nefolk, mūsu anonīmajā sapulcē. Vārds nākamajam

Kad pirmo (pagaidām vienīgo) reizi satiku Eiženu, es redzēju, viņš IR empāts. Ļoti traks, un tad, kad dirsa man arī virsū, es redzēju – tā ir sirsnība. Mēs nelaizam pa spalvai, lēti, lai citam šķistu pieņemami.