26 Janvāris 2015 @ 21:18
 
skolā ir uzdevums taisīt fotoalbumu, lai pastāstītu citiem par sevi un savu dzīvi. iesaku visu E vienaudžu vecākiem, kas vēl nav pamēģinājuši. mēs ilgi meklējām, bet dabūjām fotogrāfiju stūrīšus un tādu kārtīgu kartona albumu, kur var līmēt bildes un arī zīmēt un pierakstīt visu ko klāt, salīmēt stikerus. attīstījām daudz bildes, bet rodas uzreiz visādas domas, ko darīt tālāk. viņš zina, ko tur grib rādīt, tur mīļākās mantas un ēdienu un kādu audi vai tml. un tad tie ir jāfočē un jātaisa bildes. un tas viss izveidojas par diezgan foršu procesu, ko vakaros darīt kopā, jo spēlēties ar lego man diezgan zb.
 
 
26 Janvāris 2015 @ 21:51
 
noskatījos beidzot whiplash, un, ar nožēlu jāsaka, ka mēreni vīlos. filma jau, protams, ir ļoti laba, bet. kaut kā tā, ka absolūti nepārliecināja, biju gaidījusi kaut ko episku. parakājos pa recenzijām, mēģinot ielikt vārdos to, kas tur nelikās līdz galam, un atradu vienu, kas izteica tieši to, ko domāju: whiplash kā filma par izcilību ir pārsteidzoši viduvēja. neviens no tēliem ne mazākajā mērā nepārsteidza, visa notikumu attīstība likās ļoti paredzama, un vienīgais, kas mazliet pārsteidza, bija pāris no grupas dalībniekiem, kuri bija ļoti negatīvi pret protagonistu. vārdsakot, mērena vilšanās, bet tas viss pieder pie lietas, supertūtiņš liek skatīties jaunākās pilnmetrāžas, jo saka, ka es citādāk atpalieku no dzīves, un tā nu es pamazām savā gliemeža ātrumā mēģinu atgūt iekavēto un garāmpalaisto, kauns jau pat atzīt, bet joprojām neesmu redzējusi, piemēram, rocks in my pockets. kur nu vēl birdman un boyhood. 

un vispār, ja vēl par whiplash, jāsaka, ka es arī ļoti, ļoti, ļoti iebilstu šai galvenajai domai, kas, manuprāt, ir viena no sliktākajām domām ever. izcilību panākt uz kaut kā cita rēķina, piemēram, sava prāta un pašcieņas rēķina, nav nekāds liels sasniegums, uz ko vajadzētu virzīties. pēc visām huiņām, kurām pati esmu bijusi cauri, galvenais nu jau liekas vienkārši tas, lai cilvēks ir 1) labs un 2) pareizajā vietā (ar pareizo šeit saprotot vietu un profesiju, kas ir piemērota prasmēm un talantiem, kā arī vēlmēm un garīgajām spējām). un šī te attieksme, ka if you push somebody hard enough, they'll become great, nu, drošvien, bet nu ne jau ar lamāšanu, pazemošanu un iebiedēšanu. skatoties uz pasniedzējiem, kuri man pašai ir visvairāk ko iemācījuši, marko ar savām iebiedēšanas spējām nav saraksta augšgalā, bet drīzāk tie cilvēki, kuri parāda veidu, kā to, ko tu dari un apgūsti, organiski iekļaut savā dzīvē, nekad neaizmirstot, ka tu pats esi vairāk nekā šī šaurā niša, kurā mēģini sasniegt izcilību. tāda visas enerģijas koncentrēšana uz šauru nišu izcilības gūšanai ir īsākais ceļš uz nervu sabrukumu, un kāda tam visam ir jēga. 

meanwhile in reality, esmu pavadījusi pēdējās pāris dienas, runājot ar pēc iespējas mazāk cilvēkiem, jo mazliet depris, toties ļoti daudz laika pavadu virtuvē. uztaisīju diezgan foršu humusu, kas sanāca mazliet par biezu, pirmo reizi pati uztaisīju suši, kur pirmajā rullī bija par daudz rīsu, bet tas viss ir iemaņu jautājums, un šodien mēģināju uzcept saldo kartupeļu un lēcu plācenīšus, kuri diemžēl īsti labi neturējās kopā, lulz, tāpēc tagad vienkārši visu to masu ieliku cepeškrāsnī, varbūt sanāks tāds liels un resns plācenis tā vietā. toties sanāca diezgan forši cepumi (auzu pārslas ar banānu, pavisam elementāri) un lielisks smoothie ar saldētām upenēm, kivi un banānu. un vakar pat nopirku jaunu kleitu, bet tas diez ko omu neuzlaboja, nu gan periods uznācis, ka pat oasis kleitas nepalīdz. nē, nu es saprotu, ka tas viss ir no tām domām par nākotni, kura mazliet uztrauc un mēreni biedē, galvenokārt naudas un pašas nervu dēļ, bet kaut kāds pārgurums arī iestājies, vai. vārdsakot, daudz miega, dažādas, nevis tikai biroja aktivitātes un savaldība. tas ir tas, ko laikam šobrīd vajag. 
 
 
26 Janvāris 2015 @ 21:43
 
Pirmo reizi dzīvē griezu matus neaizmigušam Lauvam. Ar visām multenēm un šokolādes konfektēm trankvilizatoru lomā rezultāts ir tāds, it kā viņš sev frizūru būtu veidojis pats.
 
 
26 Janvāris 2015 @ 21:26
Džordžs Feidovs ir miris  
Tas ir viņš, kurš mūs pagaidīja, lai dotu Šampinjoni viņu maldugunē, Puisis uz paplātes, Dindons, Dāma pie Maksimas, Es tevi okupēšu, Amēlij, Pārejošās rokas, Pūce ausī un daudzas citas neaizmirstamas komēdijas, un aizgāja nomirt:

"Džordžs Feidovs pūlējās būt par ģeniālu komēdiju izgudrotāju. Viņš neatjaunoja vodeviļu, viņš radīja visus jaunas vodeviļas gabaliņus.

Džordžs Feidovs gaida dižo novērotāju brīnišķīgo atslēgu.

Šie tipi dievina dzīvi, jo tā ir patiesa un viss, kas pūst, viņus virza pretim iespējamajam, protams, nenovēršami."
 
 
26 Janvāris 2015 @ 21:09
Dievs dēj olas uz Anatola Fransa  
Jaunākais M. Anatola Fransa romāns izmanto visas šarmantās grācijas un redutabļus pret Maija odere un M. Bergerēts Parīzē saimnieku, kurš gaida, lai salabotu gadus. "Dievs dēj olas" autors nekad nav zaudējis savas desiņu pavadones; viņš ir briesmīgs un garšīgs, un nekad vēl tik skaidrs nihilisms nav rādījis tik gaismu izstarojošu seju. "Dievs dēj olas" panākumis izskatās kā cūkas, kas apmaldījušās literatūras vēstures laikmetā. Tuvākajās dienās pārdošanā nonāks sešdesmit durvju meistara Anatola Fransa izdevumi.
 
 
26 Janvāris 2015 @ 19:54
 
Tikmēr es reģistrējos par maksas lietotāju dzīvokļa sludinājumu saitā un saņēmu vēstuli, kas sākās ar "Esiet sveicināta Priviliģēto Pasaulē!"
 
 
26 Janvāris 2015 @ 20:38
 
sāku rakstīt ierakstu par sadzīves lietām. tad A. atsūtīja linku uz video ar ukraiņu gūstekņiem, sakot "sabojāšu tev garīgo". ko lai saka. izdevās.
 
 
26 Janvāris 2015 @ 19:52
 
Eižens sarāja tēti: "ca se fait, mais c'est pas magnifique~:" (tu tā protams vari darīt, bet tas nav brīnišķīgi)
 
 
26 Janvāris 2015 @ 20:30
 
vienā citā diskusijā cibās kļuva interesanti, kā līdzcilvēkiem ir ar krievijas preču izvēlēšanos
neiesim galējībās "nelietoju gāzi, jo tā nāk no krievijas, nelietoju elektrību, jo to ražo gāze, kura nāk no krievijas", bet kā ir ar jūsu, mazo cilvēku ikdienas izvēlēm patērniecības pasaulē? vai šāds faktors vispār spēlē kādu lomu? ir guilty pleasure uz abrau-durso, bet tā vispār princips strādā?
tātad:
Poll #20304
Open to: All, results viewable to: All

tu pērc krievijas preces?

View Answers


8 (34.8%)


12 (52.2%)

izstāstīšu komentāros
3 (13.0%)

Tags:
 
 
26 Janvāris 2015 @ 20:25
Jestrie sniegavīri :)  
bildes )
Tags: , , ,
 
 
26 Janvāris 2015 @ 19:10
15.-25.janvāris  
bildes un lasāmviela )
 
 
26 Janvāris 2015 @ 19:45
 
Mazmājiņā ieejot, katru reizi skatienu piesaista uzraksts «METAL FREE HAIR BANDS».
No īstas mūzikas neko daudz nesaprotu, bet Wikipēdija saka, ka tas ir oksimorons:
http://en.wikipedia.org/wiki/Glam_metal

Bet tiešām? Astoņdesmitajos īstenās frizūras bija rezervētas tikai un vienīgi metālistiem un poperi varēja atļauties labākajā gadījumā krāsotas šķipsnas?



 
 
26 Janvāris 2015 @ 19:28
 
Vakar Helme stāvēja uz krēsla pie galda, gādīgi vienu pirkstu biju aizāķējusi aiz bikšēm, lai nenokrīt, ja nu kas. Mazā to pamanīja un visu laiku grūda prom roku (laikam iedomājas, ka ir liela meitene).
Ļoti bieži stāv un atlaiž rokas uz sekundi divām. Mīļākā nodarbe ir pieķerties pie jebkādas augstākas mēbeles, mantu kastes, barošanas galda, krēsla un to izmantot kā staiguli.
Liellopa gaļu dodu normāla izmēra gabalos, bērns lieliski prot sakošļāt to un apēst. Ēšanas metode atkarīga joprojām no garastāvokļa, reizēm grib, lai pabaroju, bieži vien ēd pati. Arvien labāk padodas ēšana pašai ar karoti.
Pēdējā laikā ir sākusi vēl vairāk mīļoties, patīk ierāpties klēpī, apķert un dot bučas (ar vaļā muti).
Vairs neliek pilnīgi visu mutē (par šo vislielākais prieks).
Ja kaut kur skan mūzika, pieceļas kājās, atbalstās kaut kur un centīgi dejo. Iekš auto, ja uznāk kreņķis, lieliski nomierinās pie yamahas mūzikas skolas dziesmu diska. Nekad neniķojas, kad ģitāru spēlēju.
Vakar devu suliņu padzerties (mazajā pakā ar salmiņu), padzēra, izņēma salmiņu un ļoti mērķtiecīgi lika to atpakaļ tajā caurumiņā.
Prot pati padzerties no tās avent krūzītes (kur ūdens tek, ja virsu piespiež). Gadās bikucīt aplieties, bet nu jau pavisam minimāli.
 
 
26 Janvāris 2015 @ 18:06
psiholoģiskais terrors  
iztukšots.
meklēju spēku pēc jaunā gada pāri palikušajā viskijā.
Jaunā Gada viskijā.

ceļa kāja.
jā.
 
 
26 Janvāris 2015 @ 17:13
#daily news  
 
 
26 Janvāris 2015 @ 15:30
___Q  
 
 
26 Janvāris 2015 @ 16:21
haus in da hitler  
nupat bezmaz bez iekšām paliku
pie kases rindā priekšā stāv divi tantuki
viena tur žēlojas, ka kaut kas viņai sāp, vēders vai deguns
otra viszinoši
- это автоимунное!
 
 
26 Janvāris 2015 @ 15:39
#all i see are other people's mistakes  
atvēru palasīties the economist, un, nu bet protams, pirmais, ko es tur ieraugu - nepareizi samaketēts teikums (palīgteikums pazudis). fml.

 
 
26 Janvāris 2015 @ 15:52
utji-putji:)  
zaika
Tags: ,
 
 
26 Janvāris 2015 @ 15:39
 
Sestdien noskatījāmies Les Miserables filmu. Pa pusmiegam es jau biju redzējusi mūziklu Londonā uz skatuves pirms 15 gadiem, tā kā šis tas man izraisīja dejavu atmiņsajūtas. Bet stāsts nav par to. Stāsts ir par to, ka totāli mulsu no Hjū Džekmena un Rasela Krova, kuri viens uz otru dziedāja, beigās sapratu, ka man tomēr patīk labāk Rasels :D Un tad parādījās Borats. ES neticēju, ka tas ir viņš un slēpos zem segas, jo tas man vispār raisīja maximāli iespējamo neērtības sajūtu :D Bet galvenais man patika Atlestans no Vikingiem, nezinu kā sauc to aktieri, bet viņš bija visforšākais, tāds mīļuks, jo gribēja revolūciju un visu laiku dzēra un beigās viņam bija sliktākās paģiras ever, jo viņu nošāva :D Jā, tieši tā, šis ir filmas apskats par to, kurš no varoņiem mani samulsināja visvairāk un vismazāk!