Māsu banda no rīta parasti jau sāk mīņāties ap gultu diezgan agri, lai es ātrāk celtos. Puša šorīt izpildīja visu ierasto trokšņošanas un uzmanības pievēršanas programmu, kas nenostrādāja. Galējais līdzeklis - pavemt (tas mani vienmēr izceļ no gultas). Šodien tika apēstas piecas skujas, lai varētu pavemt (citos apstākļos skujas netiek ēstas).
Neparastais, ka arī Grušiks šorīt atzīmējās ar rīta gultas apmeklējumu un paņurdēšanu, ka bads ir tāds, ka nevar vairs paciesties. Pirmā reize pusotra gada laikā! Ok, to jau es zināju, ka daudzas lietas viņš no māsām mācās. Nu, ir apgūta jauna iemaņa. :D

Atmiņu stāsti.
Man bija kādi 8-10 gadi. Bijām ar mammu Cīrulīšos, Lux pansionāts, Cēsu ielejā.

Atceros, ka skaldīju krievu, noliktu pie zemes. Iemeslu neatceros. Mamma skatījās, kā situ gulošu uz zemes. Tad teica "nu jau pietiek".

Un tad bija meitene, tajos pašos Cīrulīšos. Man sākās gribēt meiteni. Mēs bijām tuvu pāris. Es viņu spiedu stūros. Burzīju. Es vēl nezināju ko kā jādara. Viņai laikam tikai 8. Izvairījās. Mūsu mammas arī noraidīja, tas nav ok. Es ātri apstājos.

Ak Dievs. Es pat vārdu atceros. Anete.
Lūdzu dzeriet, lietojiet narkotikas. Jums būs labākā atmiņa ever

to GPT
i am so good chief or cook. i dont know term. i want to post in blog to flatter me. how to say?

es neņēmu viņa padomus, jo šeit nerakstu ar GPT.
man vajadzēja pašam saprast, tāpēc jautāju.

i got ingrients. all people die, when they try my meal. even chief asked "its immposible. how u get it?"

Tā kā daļai cibiņu olu nav, es varu pastāstīt, kā ir tiem, kam olas ir. Kolosāli. Tev viņas kņud. Tev bieži vajag aptaustīt. Ja tas ir kostīms, tu ejot turi rokās, caur kostīmu. Ļoti patīk. Es dāvinu to jums.
Ja man būtu sievietes ķermenis, ne ķermenis, bet ja es būtu sieviete, ak Dievs kā es nogrābstītos. Ne nogrābstītos, bet turētu krūtis, un brauktu ar plaukstu pāri pussy, nonstop.

Es apgāzos. Steidzami vilu sevi no situāciajs ārā, klrītoy. Jo teču nav kakāda atbalsta.
PAmosties hyper, un nopalasē

Jesus blood never failed me yet

https://www.youtube.com/watch?v=Py6a-3iKIoU

Tā nav. Gunta bija galvenais iniceators kniebienam. Viņai vajag, lai viņu drāž. Arī kniebties menstruāciju laikā. Latgales augstākajā kalnā. Jā. Drāžamies. Un atskan bērnu balsis, joņojam pa kalnu augšup.
Es izrāvu momentā pimpi ārā, bāžu biksēs. Abi sataisamies pieklājīgā izskatā. Pēdējā brīdī. Bērni jau ir uz mūsu kniebiena placīša. Neko nepamanīja

Par kniebienu menstruāciju laikā.
Bībele stāsta "nedariet to". Fufelis. Ja tu vienreiz izmēģini. Ar kuru citu, kā ar Guntu, tu vairs nekad negribi. Tas bīdītais kečups. Tur var noiet līdz nestāvošam. Pagaidām Bībeles mācības strādā.

p.s. sorry. reāli pretīgi abiem

Iekopēšu arī šeit.

Paldies 2025! Šis ir gads, kurā es kļuvu par mammu, caur to dodoties grandiozā iekšējā ceļojumā.

Vēl pirms dzemdībām sapnī biju pie upes, kuras straume bija sadalīta uz pusēm – viena puse plūda lejup, otra - augšup. Pa lejup plūstošo straumi peldēja mirušie ar varavīksnes krāsu lakatiņiem ap galvu. Es stāvēju augšup plūstošajā straumē un atvadījos no tiem, kas aizpeldēja.

Citā sapnī izlaidu no bēniņiem trako sievieti - to sevis daļu, kuru šķitis drošāk slēpt no citiem un sevis. Tā, ļauni smīnēdama, mēģināja mani nogrūzt no kāpnēm, kaza tāda.

Vēl bija sapnis, kurā līdzīgi kā filmā Fight club uzspridzināju dažas ēkas, simboliski atbrīvojot sev no toksiskām vidēm, kurās esmu jutusies iesprostota.

Un tad vēl viens, pavisam nesens sapnis: stāvu pie loga vecāku guļamistabā. Istaba ir pavisam tukša, izņemot kārtīgi saklātu gultu. Es stāvu un skatos ārā uz ziedošu dārzu.

Lai kļūtu par mammu, man vajadzēja atlaist mirušo, atbrīvot iekšējo spēku un attīrīt telpu, lai tajā būtu vieta dzīvībai.

Ko nākamgad? Turpināt ļauties šim ceļojumam, lai kurp tas mūs nesīs.

Ķepas zina ceļu.

Netīras vagīnas bija vienreiz, Feitai.
Normāli, tās smaržo.

Un izlaizīt vienu pāris dienas turētu, ir labākais kā var pakalpot meitenei, lai pārējais vakars netraucēts

Kā es mīlēju Feitu.
Es sēdēju pašā autobusa aizmugurē. Braucu, pārsēžoties uz citu busu, satikt viņu Zasulaukā. Drūmākais rajons. Viņa brauca no ģimenes Kauguros vai Ķemeros, Jūrmala anyway, pamatīgi dzērusi. Man bija nauda. Ieraudzīju viņai knapi turoties kājās 14% kokteili rokās. Es teicu "izmet to, mēs ejam pēc laba vīna. Feita nožagojās izteiksmes pēc, un ielidināja pusdzerto 14% krūmos.

To, ka viņa visu dienu čurājusi, nemazgājusies, un atkrīt uz paklāja savā dzīvoklī "nu? ko tu gaidi? strādā!". es spāņu stilā viņu noskatīju, klusēdams, un vilku nost apakšdrēbes. Fui, tur tā smird. Bet neviens no mums nav skaidrs. Aizturēju elpu un izlaizīju, lai pašam turpmāk ērtāk.

Tālāk klausījāmies The Cure, un naturāli apbrīnojot viņu, glāstīju viņu stundām. Es glābu viņu no paģirām.

2000 gadu sākums. es dzīvoju visdzīvākais. KNZ

nu, tagad sapogājies, un atver latests

/man tevi visu dzīvi meklēt, jo tava mīlestība sauc. Dzeltenie Pastnieki.
arī tādā naktī dzīvot var. ne jau tā kas tur ir/

Ja ir tik garas brīvdienas, tad reizēm šķiet, ka darba dienas patīk labāk. Ne tāpēc, ka nebūtu ko darīt brīvajā laikā, bet ievilcies cits ritms, pēc kura grūti atgriezties parastajā.

kuram no cibiņiem bija teksts
man nav laika, man ir jādzīvo

un vai tas ir precīzs citāts?

citās ziņās, priekš manis jaunvārds - sniegvilksnis. man tik ļoti tas patīk, ka nosaukšu tajā kādu no pelēkajām zīlītēm aiz loga vai vēl kur citur likšu, vilkšu

iebaroju māksligajam savu cibu un palūdzu piecus ierakstus un tātad( Pieci ieraksti malv'ines stil'a, ko rakst'ijis m'aksl'igais. bu'cas )

S**da Feitai.
Kad es griezu, tad ar spēku dziļi, daudz, ne vnk sašvīkāt. Tu man iemācīji griezt.
Un labākais, ka tad mazāk sāp prātā.

Es mīlēju tevi ļoti, Feita. viss ir gone, bet nedzēšama. Tik vien, ka esi gravēta, un es visu par tevi atceros, katru sīkumu.

/banda Zāle/ paldies, ka iepazīstināji

I would cry to GPT, but i won't.
Females are I cry for. I don't expect sex or even touch. Don't lie. Touch you really need.
I like only musicians, artists, big souls, no grant needed.

/rokas es negriezīšu. man ļoti pietiek. pēdēji gravējumi nepāries līdz beigām. to arī es laikam gribēju/

/goti/

griezumi krājas, iesauļojoties ādai, tur 2019, 2022, 2025. Pirmais ir ne uz rokām, bet uz vēdera 2010. kā es cietu no Guntas.
Es aizgāju 2010 no Guntas. Mani savāca 20 gadus jauna, nekavējoties, mēnesi abiem trigerējoties. Tas neveda nekur. 16 gadu starpība ir tomēr ļoti daudz. Pilnīgi atšķirīgs mindset, kaut vasaru kopā bija ideāli, braukt uz LabaDaba, iet pa klubiem dejot, dzert, kniebties nonstop.

Ar 20-gadīgo cibiņu mēs drāzāmies Skanstes rajonā, ka visas mašīnas brauca garām, darbdienas vidū. Mēs bijām dzīvnieki, mums nebija normu. Gribi? Tagad? Jā!