Par smēķējamās kaņepes legalizāciju.
Mani it kā tas sen vairs neskar, ko viņi tur ņemas ārpus manas telpas. Bet ir garie periodi, kā šobrīd, kad nav, un vasarā audzēt bez kondicioniera nav iespējams. Tā kā, tuvākie būs tikai Ziemassvētki, babe, tikai Ziemassvētki.
Lūk, šādā situācijā, legalize noderētu, vaļaspriekam un sevis mentālai uzkopšanai.
Dīleru zāle nav ne prieks, ne garīgais resets, jo tauta prasa lai dolbī. Tās ir īpašas šķirnes, kas nedolbī, bet uzslauka sārņus un ceļ, kuras izvēlos audzēt.
Ja būtu nopērkama tējas veikalā, būtu cilvēka cieņu neaizskaroša izvēle

Varētu jautāt, kas TĀDS ir Avotu konditorejā uz Bruņinieku un Avotu stūra, ja ļoti bieži tas ir objekts sapņos.
Tikko atkal diendusā biju rajonā, un nodomāju, ka beidzot tur jāiegriežas, ja tik bieži sapņos redzu.
Taču tāpat skaidrs – sapņu pils bērnībā, un redzēta garāmejot katru dienu, 18 gadus, līdz aizdegradējām uz Ziepeni.

Nez, joprojām vēl pastāv? Speciāli braukt būtu pārspīlējums.

"Tverdams miesīgi, taustāmi ikkatru minūti,
pieņemu nelaimi un nelūdzu Dievu, lai laiž
man to garām, jo kādēļ lai viņš man to aiztaupītu, ja
citiem neaiztaupa?"

Česlavs Milošs
Poētiskais stāvoklis

Man arī bieži liekas, ka ikdienas valoda ir pārāk ierobežota, lai izteiktu realitāti pilnībā. Vai nav savādi, ka ir jāizkāpj no īstās pasaules un jādodas iekšā mūzikā, gleznā, filmā, izrādē vai labā grāmatā, lai pasauli piedzīvotu pa īstam?

Vēl izņēmums varētu būt nokļūšana robežsituācijā. Piemēram, cilvēka dvēsele ir tik nogurusi, ka tā jau raujas laukā no ķermeņa. Pazūd laiks un telpa, bet pēc brīža viņu atsviež atpakaļ, jo viss vēl nav piepildīts. Pēc šāda pārdzīvojuma uztvere varētu būt daudz skaidrāka, it kā redzētu un domātu daudz intensīvāk. Iespējams, ka pēc paviesošanās mākslas darbā varētu būt līdzīgi, pat ja apstākļi ir pavisam citi. "Vienīgais patiesais ceļojums, vienīgā atjaunojošā pieredze nav došanās uz svešām zemēm, bet gan spēja skatīties citādi, ieraudzīt pasauli ar kāda cita acīm."

Pasaulē lielākās mušas.

Succumb to the sulfur.

Mākonītis lija, vasaras lietus. Iepriekšējie vēl bij auksti. Netālu no stacijas gaisma jauna pietura uzradusies. Varbūt pagarinātā tramvaja sakarā. Reti sanāk būt ķengaragā, bet gribētos izbraukt maršrutu, jauno pagarināto. Skolas laikā būtu ĻOTI noderējis.
Sapnī redzēju draudzeni un viņas vīru sudrabotā uzvalkā.

vispār viņi mani mazliet biedē, tie zilacainie itāļi, kuru melnais džips noparkots ielas vidū, kamēr viņi te dzer un ēd

Mans pulkstenis nerāda pareizu laiku.

Pirms 10 gadiem izteicu tādu minējumu:
"Bet tagad mans nezinātnisks viedoklis - es sāku domāt ka pārtikā uzņemtais cukurs veicina konstantu, hronisku iekaisuma procesu organismā."

Un pamanīju tādu kā apstiprinājumu: https://www.biorxiv.org/content/10.1101/2025.03.25.645339v1

Kā zaudēt nevainību 52 gados. Vakar sāku Twin Peaks.
Tagad velku skaņu celiņu FLAC formātā

Sennheiser HD 280 PRO.

the temporality of belonging

es priecājos, ka vairāk rakstu

tā. nedaudz panīdēju. nedaudz vieglāk palika...

esmu vāveres ritenī. diennaktī ir par maz ar 24 h un nedēļā ar 7 d. man ir iestājies psihoemocionālais stāvoklis vadītājam uzķērkt nelabā balsī: "Apturi pasauli! Es gribu izkāpt!"

pašreiz visa kā ir nedaudz (daudz, daudz) par daudz.

un blakus nav neviena stipra pleca uz kā atbalstīties. ar visu jātiek galā pašam ar savām mazajām ķepiņām...

Šis laikam būs ļoti labs. Звёздный городок (Star City). Apple TV ražojums. Paranoidāli notikumi alternatīvajā visumā, PSRS, kur uz Mēness pirmie izkāpj PSRS kosmonauti.
https://www.imdb.com/title/tt32140872/

Pirmās 2 sērijas jau ir, bet es sagaidīšu pilnu sezonu. Krievu serveri jau pārkarsuši ražojot vieniniekus. Tātad, vatei ir reāli trāpīts ar lauzni pa zobiem. Nav lielāka gandarījuma.

Izmantoju Bites darbinieku priekšrocības un iegādājos Google Pixel 10a par īpaši izdevīgu cenu.

Zasas. Visi suņi ir bobiji.