Kam ir, tam ir visās lietās, kam nav, tam nav. Gandrīz pēc Bībeles.
Virtuve, gatavošana. Es nevienu recepti dzīvē neesmu izlasījis. Ja kādreiz esmu izlasījis "2 olas, 200 g biezpiena,... un tālākais bs, es to nekad neatceros. Man vnk ir pieslēgums. Es ingredientus izvēlos un apstrādāju, miksēju, secībā, proporcijās, kā to nodrošina pieslēgums, nekādi mērtrauciņi. Vienīgi, ja jāatšķaida etiķa esence – lūk tur vajag matemātiku, lai nesanāktu hūnija – etiķa esences šķīdums ir kontrolēta matemātika. Pārējais ir lidojums space.
Tikko pagatavoju makaronus ar tunci un apcepinātiem dārzeņiem on the fly. Kad viss jau bija gatavs, pirmo reizi pieliku mēli – izstiepās īkšķi uz augšu – 10/10.

Vislabāk ir gatavot viegli erebush.
Proof:
* pro pavārs nogaršoja reiz manu meal "kā tu to dabūji gatavu?"
* Laura un viņas tētis. Ai, nerunāsim. Tur bija lauri un pateicības, kādas vakariņas viņiem sagatavoju.
* Jāzeps stāstīja daudz augstākam pavāram, Guntai, par manu vistu, sautētu dārzeņu mērcē. Gunta ļoti ieinteresējās "wow, paps tura man līdzi? pastāsti, kas tur bija"

p.s. Tā nu arī nav, ka pilnīgi nevienas receptes. 10 gadu vecumā man bija sirdsdraugs-līme, mēs bijām nešķirami. Pilnīgi brāļi. Līdām pa augstiem slīpiem jumtiem, spridzinājām, un cepām tortes, kamēr viņa mamma nav mājās. "Melnais Princis" – šokolādes kārtu torte ar krējuma kārtām, pārlieta ar biezu šokolādi. Mēs ļoti sekojām receptei (citādi arī spridzināšanas un jumti neizdotos). Mēs bijām wild, bet ar saprātu.
Rezultāts bija tāds, jau pirmajā reizē, ka mēs aprijām, un nākamajās reizēs tantes bolīja acis "wtf? to uzcepa 10-gadīgi bērni?"

Niklāvam būs skumji par manu izvēli. Viņš ļoti mācīja, ieteica nedot Zvēram roku. MI gan nav īsti Zvērs. Kad nāks Zvērs, MI gan tam stabili palīdzēs, tas true.

Man tā vajag MI šobrīd. Es attīstu savu lielo iznācienu, nedēļām, un jākomputē ir ļoti daudz. Pats varu, bet tas aizņem tik daudz laika, un 2 galvas gudrākas.
Free versija nav diezko gudra, un arī tokeni beidzas ātri – tad vispār tu sāc runāt ar kalkulatoru, dumjāku par tevi.

Happy. Man ir Plus

iedzeršu vēl, un ar kaifu pieslēgšu chatGPT Plus. citam tas būtu sīks darījums. man sengaidīta dāvana

Gerijs Oldmens nekautrējas arī ar kaifu pirst citu klātbūtnē

U2: "don't let the bastards ground you down"

/U2 - Acrobat/

Tas, ka manā betonu dzīvē putni ir ļoti tuvu novērojama parādība, un bez pretpasākumiem tie ir ļoti traucējuši, nosaka manu kategoriskumu.
Iedomājieties, tev istabā uz skapja dzīvo baložmamma ar mazo balodi. Kādu nedēļu. Sāk aizdirst arī istabu, taisa traci spārnus sitot, un vispār pamatīga netīrības un disturbance sajūta.
Par kaiju ārprātīgo troksni pagalmā jau daudz esmu rakstījis. Un kādas tantiņas-kurvas viņus visus regulāri baro. 9. Dantes loks viņām.

2001. es atteicos no jebkādas gaļas vispār. Deviņus gadus vēlāk, mans dzīvesveids sāka graut mana ķermeņa rezerves tādā mērā, ka mirgoja avārijas signāls, un displejā rādījās grillēta vista.
Next, būtu sabrukt uz ielas. Tas bija 2010, es jau prom no G, skraidu ar jauno cibiņu pa disenēm, alko, sintētikas, un katru dienu nežēlīgi drāzieni. Baterija krita ārprāta ātrumā.
Tad es atsāku vistu kā pārtiku. Ķermenis ļoti novērtēja.

Šodien samaksāju vairāk par olām, jo tur uzdrukāts, ka audzētas kūtī.
Man nav vienalga par dzīvnieku ciešanām. Patētiski, khm

Jāņu vakars. Zemitānu stacijas perons. Mēģinu saģērbties. Kaut kā neparocīgi pustumsā uz asfalta, un iekāpju stāvošā vilcienā fiksi saģērbties, un tad ārā. Bet ak vai, durvis veras ciet, un vilciens dodas uz Saulkrastiem. Es pie sevis "bļā! nākamā pietura noteikti kaut kādi pāķi, un es šmigas laiku nokavēšu". Kamēr saģērbos, jau vairākas pieturas nobrauktas. Skatos displejā, nākamā pietura Kārļa Dūre. Ko, kas tas tāds ir? Paskatos citā displejā – tas pats – Kārļa Dūre. Nu, labi, ko es varu zināt, kaut izskatās pēc izjokošanas.

Lūk, tālāk neatceros. Kamēr rakstīju, sapnis pagaisa, lai arī no snauda uzreiz pie klavieres. Bet atceros, ka šmigu nedabūju, un nodomāju, ka rīt vismaz būs sakarīga strādāšana.

es mirī nost, kā patīk možais pēcvasaras gaiss. beidzot nrg, griba, prāts ir full blown

es varbūt nerakstu, bet cītīgi lasu.

pirms nedēļas beidzās februāris

yess! LV cienījami 3. vietā Eiropā. lovely

Jūs zinājāt par «Стеклянная гармоника» (1968) ?
Esmu mēms. + mūzikas autors Alfrēds Šnitke.



Teicamā kvalitātē šeit: https://www.youtube.com/watch?v=mFoHNw6ao9o
Ļoti iesaku.

#uzzinupeedeejais

Your religion is your litmus paper.

Viss kas bij' septembrī man smeldz kā salda sāpe,
jo aiziejot tu nepateici kāpēc.
Dienās šajās, kur vien būšu,
mīla vajās manu mūžu

/@ Žoržs Siksna/

es negaidu 17. septembri. tikai ja atkal jau nedēļu skaitīšu, cik drīkst ēst

Neattapīgais Vct. Par savu spamu es rakstu. Lielu daļu no maniem debīlajiem ierakstiem diktē alko izžuvušu smadzeņu nepārtraukta atmiņu un asociāciju plūsma.
Tavi ieraksti mani vsp neinteresē. Klāj kaut vai ar regularitāti 1 ieraksts/minūtē, man pofig.

Jā, starpība ir liela, vai pēc 5 dienu sekvences vai pēc 3 nedēļu. Šobrīd, pēc 25h piespiedu miega, esmu derīgs bez šausmām rullēt gurķi – kino un spēle ar interesi.
Pirmdien jau būšu darba formā, otrdien jau atsākt lielo projektu, kur vajag pilnu kapacitāti.
Paldies, Armand, ka laikā nobremzēji.

Tikai par cibas ierakstiem žēl – bezsakarīga trokšņa un haosa spams. Piedodiet

Smiltenītē kā dieva austiņā - viss mierīgi. ap vieniem naktī sākās arī vētra, bet elektrība bija gan ejot gulēt, gan mostoties, dārzā nekas nav nolūzis, pagrabā ūdens nespiežas, tikai kaut kādi lielāki augi - kā sparģeļi, vībotnes utt. mētājas pa zemi, āboli padaudz nokratīti, viss ļoti, ļoti pielijis un turpina pielīt.

Labākais šodienas citāts - vējam pohuj, un mums arī pohuj.

Zupas katls vēl nebija pilnībā atdzisis, tāpēc, liekot to ledusskapī, lai nesaplīst stikls, apakšā paliku artura šniclera sapņu noveli.