Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.

Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.

Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.

Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.

p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.

PiF PAF
Prieks jūs redzēt!

P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski.

Everyone I know, goes away in the end.
/NIN - Hurt/

Tā ir reāla pieredze, un visa mana dzīve ir šī dziesma.
"you can have it all, my empire of dirt".
Magnolia ir teikusi Cibā "ja jūs to spēsiet izturēt, džeks ir totāli to vērts", jau kad bija beigušās attiecības.
Bet neviens nespēj izturēt.

[info]zilnezal

Bauskas iela 16. Varbūt nebūs liela vīnu izvēle, bet gan jau kāds lētais būs. Iedzert stabili, visas zortes no dzērieniem. Pats esmu pircis tikai koncentrētos, vīnus nepētīju.

Zivs garantē. Regulāri pārbaudīts. Ņem taxi.

Rēķinies, ka ielies plastmasas glāzē. Citādi viņi nevar pārdot, nepārkāpjot likumu. Paņem trauku un piltuvi.

Tur ir smuki. Cietuma interjers. Restes, nodrošinājums pret urlām, auksta dienasgaisma, viss alko spīd plauktos.

Tas ir viens, maza izmēra, individuāls ķieģeļu veikaliņš, ar 2 ieejām. No vienas puses pārtikas nodaļa, un backdoors otrā pusē namiņam, kur ir tikai alko. Neapmaldīsies.

Policijai ir vienalga par zāli. Pietiek lielāku risināmu problēmu.
Reiz zvanīju pālī, dirsties, ka man muita konfiscēja kaņepju sēklas.
Es stāstīju bez bailēm, ka godīgi audzēju mājās, ne pārdošanai, tikai sev, un kas tagad tāds uzpisiens.
Garlaikoti noklausījās.

Lauras tētis tel sarunā:
Tas ir norm, ka tu dzer. Šī iekārta ir tā būvēta, lai tu dzertu.

Jā un nē. Ne visi dzer. Bet ziepenē sēžot uz apmales, lāpoties, pirmdienas rītā, tu redzi – no šņabenes nāk ārā apkrāvušies ar alko.
Alko, kā maksāja pirms 5 gadiem, tikpat maksā šodien, kaut viss pārējais reizinājies vismaz ar 2.
Plānota nodzirdīšana, jo valsts ir depresijā. Neviens te nav laimīgs, un tā ir pūļa atturēšana no masu psihozes.

Kad dzīvoju rietumos, es jutos labi bez vielām

Es tā dievināju viņu jau pirmajā satikšanās reizē. Pēc JRT, kur satikāmies, noskatījāmies izrādi, iegājām snobu ex-pienā. Es gribēju arī kādus 50g stiprā, Laura nē. Tad arī es nē. Man tirpa pakausis no viņas klātbūtnes, aizmirsti par alko, nesabojā visu.

Par redit jautājumu, vai meitenei ir ok, pirmajai uzrunāt. Ja Laura nebūtu aicinājusi pirmā, es joprojām nezinātu par viņu.
Es neesmu mīslis, bet apzinos savu vietu.

Es vēroju, apbrīnā, katru viņas kustību tajā sū..a ex-pienā. JRT es vispār neko nesapratu, nevēroju, neskenēju. Ir noticis kas neticams.

Atkārtojums. Jau rakstīts.

Laura dzīvo pie manis jau mēnešus. Nelietoju neko, zāle neskaitās.
Kaņepei ir labāk, ja ieliec skapī bunduli ar rūgstošu cukuru un raugu. Vajag CO².
Es vnm izleju podā, kad rūguma process ir beidzies. Bet devil, tik ilgi būt skaidrā.
Es filtrēju to šļuru caur marlēm, pacietīgi gaidot līdz izfiltrēsies, lēju glāzē.
Sēdēju virtuvē, lēnām dzēru. Cik nenormāli stiprs alko, tā štirī, bet sūdīgs reibums, kā laikam odekolons.

Laura pēc stundas, divām atnāca, vairs nesaprotot, kas ir noticis.
Tuvu noģība – pizģec, džeks ar bunduļiem, marlēm lok šļuru.
Momentā zvans tēvam, ex-alkoholiķim "kas notiek ar cilvēku, ja dzer necaurspīdīgu, diezin ko?"
Tēvs pajautāja, kurš tā dara? Armands? Easy, nekas nebūs.

Laura aizvācās prom ar visām mantām jau no rīta.
Attiecības sabojātas. Viņa satika mani kad atmetu, un te lūk – nepalīdzēja pat klātbūtne.

Mēs esam jokojuši:
Laura parādīja FB memi – džeks ar meiteni kraujas malā, saulriets, sola "es izdarīšu visu tevis dēļ". "tiešām? tad pārstāj dzert."
Nākamais kadrs – ar kājas spērienu meitene tiek nomesta no kraujas.

Smieklīgi? Nē. Skumji

/The Sisters of Mercy @ Temple of Love /

Kad Laura ievācās pie manis, šeit ziepenē, es skrēju ar pārtikas maisiņu mājās, domādams kādu prīštiku mums sagatavošu. Es apjautu, ka mietpilsoņa stafs – tu laimīgs skrien mājās ar pārtiku, bet man bija vienalga – no panka uz mietpilsoni. MAN MĀJĀS IR LAURA!

Kur palika Laura?
Es vsp nerunāju ar viņu. Viņa šobrīd ir atvērta man. Esmu tajā, ko jau var lasīt. Es nepieskaros ar savām virtuāli apmīztajām rokām. Viņa ir pure gaišums. Nelien tur, miskaste.

Bija teksti email, pat zvans viņai, no kura neko neatceros, pirms nedēļām. Pārlasot skaidrā, man kauns tādu sviestu redzēt. Viņa nelieto pilnīgi neko, pāris reizes uzvilkusi manis audzēto, atzinusi par ļoti labu, bet nē. Kā gan varētu saprasties, ja viens redz crystal clear, un otrs fano par izdemolētu istabu? Uzdevums ir sevi dabūt ārpus elles, lai nostātos līdzās, stabili, un nepieviltu. Fantastikas līmeņa uzdevums.

Man tiešām vajag viņu blakus. Kad bijām kopā, es nelietoju neko, biju the vīrietis bez lielas piepūles. Viens es grimstu.

Parādi? Huj. 19.gs. lieli stāri muka pa ārzemēm, jo ārprātīgos parādos, vajāti. Vāgners laikam arī. Cilvēki, kas ir ierakstīti vēsturē, ne es. Google par mani var atrast piecas lapas, bet es esmu nekas.

Man vēl bija sīki parādi, 90'ajos, tikai simtos, un es baidījos. Darbu izpildītāji, 2 dzērāju pāris, teica "nekad nedomā par parādiem, tas ir troksnis. Man ir pielikuši bandīti pistoli pie ceļa "tu nekad vairs nestaigāsi"" Vnk nedomā par to".

Vēl viņi teica, kad jau biju sācis pīpēt zāli, un teicu "man ir atvēries, man pastāvīgi gāžas iekšā domas. tā negribu to pazaudēt", vecis atbildēja "ja tas ir sācies, tu nekad vairs to nepazaudēsi". Gudri, bet nodzērušies līdz kliņķim. Darbu vēl spēja izdarīt.

Ak Dievs. Kādi "zaksi"? Pie altāra tu apsolies Dieva priekšā, un jūsu savienība ir svētīta, gaisma ielīst jūsos.
Zakss ir merkantīlija, truls turpinājums uz sausu miršanu, mašīnas reģistrēšana CSDD.

Esmu bijis drauga kāzās, zaksā. Labāk nomirt, ja tā sākas laulība. Tālāk šņabis rasoli. Mēs gaidījām, viesi, vēl kādu brīdi, pirms atveras durvis uz cienasta zāli. Kad durvis atvērās, uzvēdīja ēdienu smārds. Pārāk labi šo esmu redzējis.

Mūsu kāzās nebūtu liecinieku. Vecāki, vēl dzīvi esošie, dēļ pateicības. Jaunībā es domāju, ka tikai mēs divi.

Ar Lauru pirmo reizi bijām kopā baznīcā, vnk iegājuši pastaigas laikā. Viss mainījās. Mēs nodalījāmies, un bijām pretējās pusēs pie svētītā ūdens trauka, minimāli sarunājāmies. Es apjautu, ka viss, ko vēlos, būt reiz pie altāra ar viņu. Laura juta.

Tāpēc arī laulība ir tik liels solis, ka tas ir piedzimt/nomirt līmenī. Tas ir solījums, un man tas nozīmē visu. Ja es pateiktu "jā" pie altāra, skatoties mīļotajai acīs, esmu iedomājies, ka kristu noģībis. Mācītājs piesteigtos, pieturēt puisi.

Pagaidām mans "jā" nozīmē "jā". Es varu sadirst darba dēļ, tur man pohui – galvenais panākt savu, manipulēt. Un tāpēc ir tik sarežģīti, ka es atsakos apsolīt, jo tas ir maldi. Sliktākās dzīves pieredzes, ko vēroju, ir solījumi, kas nobrūk vienā setā.

Cēlonis ir ģimene, kur tētis solīja, nespējot noturēt solījumus. Viss. Cauri, uz visu dzīvi. Es sapratu, ka lielākais murgs ever. Jau pieaudzis es spļauju sejā ar "es nekad nesolu, nekad neprasi man to", cenšoties izdarīt, ko gaida. Un normāli, ka nesanāk un sanāk.

Current mūzika – Cranberries. Es pierakstīju Guntai, 1994. Es centos, un mīlēju to sievieti. Es redzēju viņu kā Doloresu O'Riordan.
Es vēl ticēju, ka mūsu laulāšanās baznīcā būs kaut kas neticams – es pilnīgi panku klozēs, noplēstos šortos, ar kādu cieņas elementu pāri visam, un Gunta ar unikālu galvas rotu, līdzīgu kā Cranberries video, krāšņā tērpā. Tas bija pirmajā mūsu gadā.
Gribu ticēt, ka mans "jā" tiešām nozīmē "jā".

Es dzirdēju mūziku prātā, domājot par G.

Visi zina, ka nekad neesmu precējies. Es turēju līdz pēdējam, ko es darītu tikai vienreiz dzīvē, un sapratis, ka nekā cita nebūs, un esam reģistrēti kopā, biju ar mieru savā prātā vienreiz lūgt Guntu pie altāra, jau dekādes pazīstot. Viss beidzās, mani izmetot no mājas un attiecībām.

Zobi nekad nesalabosies. Man nespīd 10K eiro. Princips, sakārtot zobus, un tad pīrsingu, jāatceļ. Nākamo pīrsingu jādabū uz sejas jau pie pirmās naudas. Esmu gotu meitene. Punkts [ierakstam], ne cibiņš.

Vēl tikai 3 dienas, un būs pensija. Es nemaksāju par neko. Telefons un internets ir vienīgie, ko cīnos nomaksāt, un telefons nav maz – esmu ņēmis ierīces dāvināt bērnam, ne sev. Pusbandīti ar 2K kredītu jūdzās, un draud. Nav 90's, kājas nepārlauzīs.
Kopumā ir ap 10K parādos. VID lielākais – 6K eiro, jau ir tiesu izpildītāji. Mani čoms mierināja – zem 20K viņiem vnk nav interesanti.

Moby milzīgs šovs, 2024, 25000 auditorijas, ko skatījos naktī, un uzpauzēju, jo pēra uzlikt ko citu. Tagad pabeidzu.
Viņš pats maz dziedāja, pārsvarā saruna ar auditoriju, elektronika un visi dzīvie instrumenti. Sievietes baltos tērpos izdarīja visu vokālu.
Es ticu, mēs būtu pirmajās sekundēs connected, satiekoties. Man, protams, būtu pirmā barjera, jo mans elks, un cilvēks, kurš var sapulcēt 25K fanus. Bet tāda depresija, alko, drogas, ka es laikam neesmu bijis tādā ellē. Un caur visu to viņš spēj iznest gaismu, nenolaisties līdz pievemtai grīdai.

Viņš ir teicis, ka attiecību, tuvības nav 10 gadus. Tāpēc sapņi, viņam vajag uz skatuves sievietes fancy baltos tērpos, kas dara vokālu viņa vietā. Viņš, acīmredzami, mirst no sapņiem. So me.

p.s. Moby nelieto pilnīgi neko jau daudzus gadus, un vienā short uzrunāja, ka "tu vari. tas ir neticami grūti, bet tas ir iespējams", runājot par atkarībām.

Esmu tik daudz pateicis šajās dienās, ka esmu apmierināts

Speciāli izslēdzu modinātāju uz 17:15, pamodies kādos četros. Es šo vairs negribu. Sarēķināju ka ir vēl viens 14%, un 2 lielie ali. Pietiks, lai nemirtu.

Naktij nepietiks, bet tad mirsti, muļķi