20 Oktobris 2014 @ 10:56
 
norčika vakardienas ieraksts un vispārējais noskaņojums ļauj pavadīt šo rītu kompānijā ar "maskavu-gailīšiem", interesanti, kāpēc man vispār ir vajadzīga grāmata, es tekstu, man liekas, jau sen no galvas zinu

Я был противоречив. С одной стороны, мне нравилось, что у них есть талия, а у нас нет никакой талии, это будило во мне - как бы это назвать? "негу", что ли? - Ну да, это будило во мне негу. Но, с другой стороны, ведь они зарезали Марата перочинным ножиком, а Марат был Неподкупен, и резать его не следовало. Это уже убивало всякую негу. С одной стороны, мне, как Карлу Марксу, нравилась в них слабость, то-есть, вот они вынуждены мочиться, приседая на корточки, это мне нравилось, это наполняло меня - ну, чем это меня наполняло? негой, что ли? - ну да, это наполняло меня негой. Но, с другой стороны, ведь они в И..... из нагана стреляли? Это снова убивало негу: приседать приседай, но зачем в И..... из нагана стрелять? И было бы смешно после этого говорить о неге... Но я отвлекся.

vot, vot. lasu, smejos.
 
 
20 Oktobris 2014 @ 10:55
 
Nervozēju, jāpaspēj uz vilcienu. Strādāju darbiņā, tagad nervozēju. Ko rakstīt, ko ne?
 
 
20 Oktobris 2014 @ 10:10
 
rudens taču ir ārstējama kaite, galvenais, neielaist, ne tā?
Tags:
 
 
20 Oktobris 2014 @ 10:08
 
Laiks skrien ātri un bērni aug vēl ātrāk.
Vilhelmīnei šodien jau seši mēneši. Pa kuru laiku?
 
 
20 Oktobris 2014 @ 09:34
2+2=5?  
Vitai šķiet, ka man vajadzīgi matemātikas nevis angļu valodas kursiņi, jo ir nepareizs priekštats mēra sajūtai. Kad ballītes vidū uznāk milzīgās skumjas par to, ka nav, ko mīlēt un tādēļ sagribās mājās pie kaķiem un Sirds es, kā jau pieaugušam cilvēkam pieklājas aizeju pēc vēl vienas vīna glāzes. Cerams, ka man karmiski pienākošies smirdīgo kociņu limits ir izsmelts un mierīgu sirdi varēšu turpināt tikt no šī ļaunuma vaļā.

Turpinājumā neteikšu neko jaunu- negribu uz darbu.
 
 
20 Oktobris 2014 @ 09:39
#in the closet  
vakar atklāju burvīgo mākslinieku tom of finland. vēl viens apstiprinājums manām aizdomām, ka lielākoties džeki, kuriem stāv uz armiju un formastērpiem, ir soooo gaaaayyyy.
 
 
Mūzika: lolz
 
 
20 Oktobris 2014 @ 09:29
 
Izdomāju, ka man vajag overloku. Principā visam, ko gribas sašūt, tas ir arī vajadzīgs, lai iekšpuse skaisti izskatītos. Protams, vēl visādu citādu feinu ideju realizēšanai arī tas overloks vajadzīgs.
 
 
20 Oktobris 2014 @ 00:58
 
Mother is happy. It's all that matters.
 
 
20 Oktobris 2014 @ 00:09
 
laikam pēdējo dienu labākās ziņas ir tas, ka šorīt nosvēros un biju par 5 kg mazāk nekā pirms nedēļas. pie tā arī paliksim.
 
 
19 Oktobris 2014 @ 00:00
oktobris  
man bija gara, laba un netipiska nedēļas nogale:

*) es tiešām izbaudu nodarbības pie Arņa Siliņa;
*) mazs Saviešu pulciņš bija sapulcējies "Stiebriņos" - cepām maizi īstā maizes krāsnī, vakarējām, mielojām veļus, padziedājām;
*) atgriezos no "Stiebriņiem" tieši brīdī, lai neplānoti paspētu uz Tesas jaunā ieraksta paraugvinila noklausīšanos pie Olivera. ieraksts labs, Olivera dzīvesbiedres ceptā pica laba;
*) pēc tam gan bija darbs, kuru ļoti negribējās darīt;
*) pie zirdziņa ar nepaspēju. kkā ļoti maz sanācis pēdējā laikā satikt un vēl mazāk - pavadīt laiku kopā kvalitatīvi.

p.s. ā un iepriekšējā postā postētā ābolkūka aizgāja uz urrā. sanāca pat labāka nekā es uzdrošinājos cerēt. tā ka recepte ir lietojama.
 
 
19 Oktobris 2014 @ 20:51
 
Skatos X factoru un atcerjos vienas kolegjes balsi. Ak vai dieninj, kas vinjai bija par balsi! Reizee zema bet dzidra un vel tas Devonas iipashais akcents. Dazreiz tusinjos klausijos, kaa vinja runaa un vienkarshi kusu. Ahh.
 
 
20 Oktobris 2014 @ 00:00
Saldus murmuļi...  
 
 
19 Oktobris 2014 @ 22:34
 
Tiku pie UPSša. Elektrība noraustījās no sildītāja, UPSis noklikšķēja, bet kompis vēl dzīvs.

Saēdos kūkas. Un vispār svētdiena ideāla. Ar visu paģiriņu, rīta aliņu, krāsnī ceptiem kartupeļiem un cūkgaļu. Un nekā jēdziga nedarīšanu. Vismaz līdz vakaram. Kad kompis at kal iekurbulēts, un uz blakus galda čekojas vēl dazi desktopi, no kuriem vienu kkur varēšu aizdot prom.
 
 
Mūzika: Compilation - G.A.S.K.R.I.E.G
 
 
19 Oktobris 2014 @ 21:13
 
Uz augšu pasliets lepnuma zods no otras puses ir grūts gaidīšanas brīdis līdz mirklim, kad asaras iežūs atpakaļ plakstiņos.
Gandrīz tā pati pelēkā sajūta. Kad negribu saņemties nekam. Lai gan nav izslēgts pamatots nogurums pēc rudens dekorāciju šķūrēšanas. Varbūt pagaidām nevēlos saņemties tam, kas būtu jādara. Jā.
Tādā gadījumā jābeidz slepi izteikt pārmetumi sev par nekā nedarīšanu.
- Labi.
- Labi?
- Šjaaa (zobi norauj balss vārdiem garumzīmju jumtiņus).

Tālāk. Dusmas. Brīdis nošķelts aiz mātes mātes vārdiem par jocīgumu.
Visticamāk tikai pati jutos vai joprojām jūtos kā atrastais kaķa bērns, kuru viņi gribēja iespundēt kāmju būrī. Un iespundēja. Tikai pēc tam es saprastu, ka tā viņi mīl.

Vīzijas par piemērotu apstākļu radīšanu otrajā stāvā. Ir taču jābūt brīžiem, kad bēgšana ir vienīgais risinājums. Apziņas klusais gals māj, ka diezin vai. Ja jā, tad diez vai šoreiz.

Tālāk. Ilgojos pēc siltuma. Mazliet pārmetu sev, ka tik ļoti. Ka manis pacietība ir gandrīz par lielu man pašai. No otras puses, cik pārmetami ir ilgoties pēc labākajiem dzīves brīžiem. No 153. puses jau pasmaidīju, kad nodomāju - dumjā sirds. Bet 154. plānoju, kādu tieši griezt īsāko frizūru dzīvē.
 
 
19 Oktobris 2014 @ 20:48
 
drošs paņēmiens krāsu atpakaļieslēgšanai: saņemties, velnsparāvis, un tomēr izvilkties ārā paskriet, štrunts par biezo krēslu un tad tumsu. parciņā gan nevarēju neatcerēties vakarnakts lektīru, kur tukls sievišķis iet skraidīt pa parku tumsā, un turpat viņu arī nozūmē. bet, mūsu parciņš bija pilns pļērcošu pīļu, ļepatojošu suņu un visādu pastaidznieku. un es pat gandrīz nesaliju, ietrāpīju uz brīdi, kad tik tāda migla laidās lejā. lapas tik košas tai pelēkumā zem kājām, gandrīz žilbinošas. caur pelēkumu pelēkdzelteni žilbinošas.
un nu man ir primitivo, skatāmkrimiķis un raibs adīklis. un es nestrādāšu šovakar neparko. vot nestrādāšu un viss.
 
 
19 Oktobris 2014 @ 20:52
 
atceļā no Oktoberfesta man metro blakus apsēdās nažu rijējs.
 
 
19 Oktobris 2014 @ 15:47
slinkums iet uz iztulko  
sofijas lorēnas īstais vārds ir Sofia Villani Scicolone
cik esmu mācījies it valodas pamatus, man sanāk - šikolone?!
 
 
19 Oktobris 2014 @ 15:14
 
starp citu, džodžo klūnijs noprecējis kaut kādu ņedodžouliju, jums tā nešķiet
[nu vai ņedodemijumūru]
 
 
19 Oktobris 2014 @ 15:10
 
We fall in lust and love (usually in that order) when we allow ourselves to. It doesn’t ‘just happen’, we’ve allowed it to happen.
[...]
Who we fall in love with isn’t out of our control, it’s a choice.
raksta deilīmeila seksa kolumniste treisija koksa

meitenēm ar mīlestību laikam tā arī ir
 
 
19 Oktobris 2014 @ 14:59
 
.