kopš piektdienas lielākoties pavadu laiku gultā, skatoties seriālus un ēdot prom dzīves problēmas, jo pagāšnedēļ bija trīs dedlaini, bdarbu ieskaitot. dīvainā kārtā vienīgais, kā to gribas atzīmēt, ir stundām ilga gulēšana.

man ir mīļākā švammīšu firma.

Poll #19683
Open to: All, results viewable to: All

Viens bērniņš

Izkūņojos ārā. Darbs nav zaķis, tas ir dinozaurs, bet tādas vasaras šogad vairs var arī nebūt.

pārrakstu interviju no ieraksta.
šķiet, galva tūlīt pārsprāgs no pretstata starp runāto valodu un kā tā izskatās uzlikta uz papīra tiešā veidā, no runas vietniekvārdu piesārņojuma, kurus var saprast tikai un vienīgi klausoties šai runā, un vēl pāris lietām. tagad ir pilnīgi skaidrs, kāpēc tik ļoti pārprotam svešākus/retāk runājamus/ne tik līdzīgus cilvēkus, jo ar tuviem runājot tīros vietniekvārdos, esam pazaudējuši lietvārdu un darbības vārdu iemaņas, un uzaudzējuši slinkumu izteikties garāk un skaidrāk.

Hm. Trešā diena lv. Still having problems ar aklimatizēšanos. Nevaru noķert realitāti. Man ir faking nobrāzta seja un kājas, jo ir idioti, kuri nevar nelietot alkoholu. Esmu Zvejniekciemā, spēlēju superatskaņojušās klavieres un dziedu lietas. 2dien sākas darbs, bet vairs ne ilgi. Yeey. Es došos, draugi, haha. Atkal negaiss,tik superīgi! Vakardien arī dabūju mieriels svētkos. Marta taisa kokteiļus, kas garšo pēc paradīzes. Jānopērk mugursoma un guļammaiss. Un! Jāizvēlas destination galējo. Mazliet bail no šīs izvēles. Principā vienīgais no kā man ir bail. Laba sajūta.

runājot par kaķiem, tiem, kas nav redzējuši, ļoti iesaku noskatīties šo brīnišķīgo ralfa bakši animācijas filmu (1972).
http://www.youtube.com/watch?v=s-YM8C28EbM

tas ir paša pieredzē smelts stāsts par sešdesmito gadu bruklinas paradoksiem; te ir ironija gan par minoritātēm un to tiesību aizstāvju naivo intelektuālismu, par bitņikiem, anarhistiem, varas pārstāvjiem un attiecībām starp dzimumiem. te ir trāpīgi veidota tēlu valoda un rotaļas ar animācijas tradīcijām; te ir spēcīgas vizuālas metaforas (mani sajūsmināja biljarda bumbu sirdspuksti grautiņa ainā).

kauns par savu franču valodu, tāpēc vien pamāju ar galvu poļu rakstniekam un izvēlos socializēties ar kaķi

That's the life :)

Sen aizmirstas sajūtas, kad ņemies ar materiāliem diplomdarbam. Labi tomēr, ka man pašai nav nekas jāraksta. Tomēr arī tulkošana prasa laiku un pacietību. Trakākais jau ir tas, ka termini ir sveši, līdz ar to reizēm iztulkoju nedaudz par daudz :))). Turklāt visu laiku cenšos neaizmirst, ka nav jātulko uz latviešu valodu, bet gan uz krievu. Nodevīgie pirksti gan reizēm kādu vārdu pagūst uzrakstīt latviski.
Jāķeras vien tulkošanai atkal. Kaut kā tas diplomdarbs ir jādabū gatavs. Vakar jau smēju, ka es arī būšu pelnījusi diplomu par šo visu. :))

no siloģisma kārdinājumā bija kritis kāds pakaisis un tam atskārstajā augumā bija vairs tikai matērija un dienas bija viņam likušas augt kā partizānam kā papuasam kā bimbambola gadskārtējam graudam un miesas tam bija kā ducis cīkstoņu ar gariem nagiem miesa tam bija kā raidlaika skandinieki ar batutu tas bija atņēmis saviem sveicējiem ilgviļņus un gribēja jau raudāt kad no pastardienas torņa viens ar cilpu meta garajam stārķim un raudiens nenāca ar gropēm bet pa atskaņotāja griezēja skaņām kā plānām dzijas armādām mēs jau arī viņam ieteicām nespēlēties ar gadumiju bet tikai ierasties uz savu spēcinošo vīraka dzīslotāju sekmēm kā putuplastā būtu kāds iekūkojis un tad izņēmis sev no mutes mizu kaudzi ar gaismas klajumā atstāto rosolu es biju viņam licis sekmes tik ilgi ka jau no atvasaras bija vadīts kāds liels kombināts un gaisma tam bija atplēsusi brūci ar garo stērķeli to sašūt nav varējuši un gaisma tam klājiem vien apkārt veidojusies un gaisma bijusi tik dzidra ka ar auklu mietiem sazvēlies un aizkapa balsī runājis kāds diktoram līdzīgais un atnesis savas pastardienas muļļas pie pašām durvīm un gaidījis kad pateicīgie ciema ļaudis laidīšot augšējos stāvos pastāvēt uz brīdi esot pat nomierinājies un lecis ar galvu tējas tasē un gaisma tam likusi apturēt savas ambīcijas un likt savas prasmes lietā ar tādu pašu padomam līdzīgu objektu kāds klajā lauka robežlīknēs bijis saziepēts un atdarināt to nav licis pat viens niecīgs klusētājs kas ar plānveida rīcību bija uzkalpojies līdz skroderim un ganību dambja ierīkotajā skrituļslidu stallī bija viņam licis kaut kādu koķetēriju izvest ar visa kalibra dāmām un to pasēm kā zirgs ta bija pievienots divvietīgs vāģis ar gaismas lukturiem un gaisma tam bija vajadzīga arī skrejceļa uztveršanai un mēs viņam pat bijām ienesuši augsto augļotāju sklerotiķus pa paciņu bija parādījies kāds krāsains rikšotājs un dalīja savas sekmes uz divi un paciņā lika tikai trešo daļu cigoriņa un mielasts tam pa visām varēm esot gribējis uzglūnēt un raidīt tādu pašu skupidonu kāds bija viņam jau licis sevi izmēdīt un es biju viņam licis skaidrajā prātā likt sev saprast ka uz skaidro priekules mežu fona tas esot mazliet īgns uz dienas vidu bija pacēlies jautājums kā vējš tas uz skrejceļa esot savērpis vērpeti un divas smilgas ar klajiem graudiem un mielasta ciemiņiem ieklepojies kāds runas megafonā uzticību guvis skroderis un laidis savas dīkstāves ganību skaidiņās es viņam arī ieminējos ka nebija tas uz visiem sklandraušiem attiecināms bet manas prasmes to nedienu veldzētājiem nebija vajadzīgas un es atlabu pēc pieciem gadsimtiem un mūsu zintnieki mēdza stāstīt kā uz paciņas cukura tagad attēlojot gaišos prātus un visiem esot zināms ka pūdercukurs esot īpašā cieņā starp cūku fermas gariņiem un mēs viņam pat bijām likuši ierasties uz priekšu nolikajā ganību cilindrā un tagad tas bija viņam jau izspurdzis cauri pirkstiem un līkajā eglē bija kāds pakārts grobiņu pie mues tam bija atnesis sīkais perdelēns un miegs tam bija no acīm noņemts ar skrejlapiņu zīdu un miegainais trauksmes signāls licis tam saziepēt acis un rēgoties pārmijniekiem sejā kā izbiedēts karlsons tas uzplijies meitenēm un licis tām celt svārkus cik augstu saldējuma latiņa bijusi tik viņš garlībus merķeļus esot saskaitījis un nevienam neesot rādījis tās spulgaces kas ar ermoņiku pievilinātas un dienas bijušas tik skaidras savā uzstājīgumā ka miegainums esot atkāpies un klaudestīni piesēdis uz pušķu vālītēm lai tajās uzplaiksnītu ar dzidruma spēku un raidlaiks piekusis raudzījies arī tajā virzienā ko neviens neesot redzējis blakus esošajos ratos un iznēsātajos skuju kokos bija kāds rungā piesiets uzvedības māceklis kura prieka bekas ar skaidro putuplasta armādu bija jau pa pudeļu korķiem nodīrājušas sev skropstas un lecitīna vēdeklī nomušītais skaidri saskatījis prieka ieskrāpējumus un izlidots tas gadskaitļa attālums esot bijis un tagad tam atlicis nolaisties uz troses vardarbības miniatūrā un uzkulties uz putu blāķiem pa kuru pārvietošanās ceremoniju esot varēts redzēt divus centnerus tālu un piecus kubus dziļā laimes sajūtā esot izcēlies skaidrais saprāts kura graudainums saspicējis ausis un laidis sev virsū kuvaldas krēdas bet atspēkotāji iekliegušies un sadējuši skaidrā saprāta oliņas kas izšķiļoties esot klabinājušas ausis.

brīvvalsts raidlaikā iegarenos stādos tas audzēts ar skaidru prātu un domas rada sava veida košas akācijas un domas ir tās kas rada augu darbu un domas ir radītas pavisam savādākas, ja vien to apkārtmērs būtu ievērojams un dāsnās augļu stacijas būtu mūsu augošo partizānu kopu radīt ar diviem robežstabiem un manas prasmes jau gadu gaitā ir radītas un ienestas uz augšu kā apšubekas un aiznests ir tas kokvārnis kas ar augsto kaklu bija cirtiena spēkā pavēlējis sev sašūt kopā augstos augumus un dienas bija viņam radītas kā piespiedu kuprīši un dienas bija viņam radītas dienas bija gaišas un tai saulē bija teiksmainas tās ir radītas lai tiem apkārtmērs būtu ievērojams un dienas ir izveidotas ar skaisto putnu būri un ienestais jau bija viņam licis skarbo patiesību redzēt ar gaismas paviljonu un iesnas bija viņam radītas ar gaišo skandālistu godu un tagad tas bija viņam radījis jau tik daudz skaidro prāta grabuļu, ka noniecinātais jau bija viņam atņēmis savas patiesās rauga valstības un devis skaņu mežu daudzsolītāju brigādes augošajā kapļu valstībā radīt tikai tik daudz iegarenus stādus, lai tie visi varētu uz mūsu iegarenajiem garumiem ierunāt kādu staipīgu dziesmiņu un tagad es redzu, ka iegarenajos austrumos kāds bija sadriskāts un ienests apžobeles skaidrajās debesīs un mans miers raudāja ar gaišo skandālista prātu un dienas ir radītas lai tajās skaidri redzētu novielotāju un notievējušo un skaidrs bija tikai vairākums nodarītā bravūras un dienas ir radītas lai tajās ienestu skaidro saprātu un skudras rāpoja ar gaismas ātrumu un dienas ir sadzeltas jo tajās ir iemājojis kāds skudrupūznis un dienas ir ir ienestas un tām nekas nevar dot manas prasmes aprobežot un dienas ir radītas lai tajās skaidrais radītu savas iesnas un dienas bija viņam radītas ar skaidro pūžņotāju un diennakts stundas kā patalkas veicēji bija viņam atbildējuši, ka nedienas ir skaidras sapratnes stūrakmens un gobziņš ar skaidro drosmes amonjaku ir radījis tikai skaidro putuplasta iegareno griestu stumrāju un gaida savas pēcgaršas atdarinātājiem skaudro ģīmju vilcējiem un gaismas pariktes tiem bija vairākos stūros samestas kā grāmatiņas kuru muguras ir gaismas stūros samestas un dienas ir raizējušās un ienākušas skaistajos gruntsgabalos un dienas ir izvandītas un raidlaiks ir skaidri sapratis savas pēcgaršas amonjaka garšvielas tam bija vairākas reizes dīkdienīgi rediģēt likušas un skaidrais putraims mantas atvedinājis un gaidījis to gaidīt bijis ieradies un sasteidzis šo skatu tas atņēmis no marioneša draisku raiduguni un gaismas spēkiem cīkstoties laidis klajā grādu rēgā dažas tādas viesmīlības mutes ko ar gaismas tenisista spēku laidis tas uz apkakles un gaismas iznākušie sakaltēti raibi gaismas gadiem ejot tālāk radies tāds kā putuplasta korķis radies daudzas reizes vibrēt mācījies tas uznācis mums virsū un gaidījis garastāvokļa rokenrolu un gaisma ir radīta lai tajā uzkavētos spēka pilniem ratiem un gaidītu un rediģēt tam neienāktu prātā ar garaiņiem un citiem iesmu gaidītājiem, ko tas bija saviem zeļļiem uzcēlis un gaismas radiatoru skalā tas bija viņiem iemūžināt licis skaidro plastikāta karti ar kuras palīdzību skaidrais raidīts laukā pa pastu radinieks raidījis skaidro pa pastu un ienestais raidītajam ienesis skaidro pastnieka zelli manas prasmes to radīt nav ļāvušas ienestas tajos gadsimtos kas ar gadskaitļiem radikulīta varā un ienestais skaistums platīna gorīties nav bijies ierīkojis savas plastmasas čības gaismas kadevārā un ienestais jau tagad bija viņam licis noprast, ka uz apgaitas šosejas tas ir visiem iemarinēts ar gaismas dzīvo skaidrojuma vadu un ienests ir ne tikai skaidrais bet arī izcilais un strupais un ienests ir arī tas, ko es biju rediģēt palīdzējis un ienestais bija viņam iznācis tāds kā skābans un ienestajam pa plinti bija uzšāvis kāds krodzinieks un miests bija pilns ar kaņepēm un gaiziņš bija pacēlies spārnos un aiznesis savas sklandrauša ausis tik tālu uzbekistānas maksimumā, ka mierīgais vadātājs bija viņam apsolījis ierasties pretim skaidrajam gudrības kalngalam un raidlaika beidzamā daļa viņam bija izkonkurējusi to ko viņš par pastmarku gribēja raudulīgajā upē skandinieku reizrēķinos man pat bija gaismas skujinieks radies un gaisma bija viņam iekapsulējusi augšējā skandinieka rubulī un tagad gaidīja tikai piekto skandinieku ripu.

Eižens šodien dalās iespaidos par Raiņa viesistabā satikto jauno draudzenīti, kas viņam iemācīja vārdu Sātans.

internetos klīst stāsts par vīru, kurš čūskai ēdamo atņēmis, tas ir, glābis vardi. bet man pirms brīža tēvs ienāca istabā un lepni un uzjautrināti stāstīja, ka ir izglābis divdesmit astoņas mazītiņas vardītes: viņš te dārzā dziļu bedri izracis, un vardītes pa nakti salekušas iekšā. tad nu viņš pa vienai vien ķeksējis ārā un skaitījis.

Labrīt, priecīgus vasarsvētkus, if applicable :)

Vēl viena darba blakusparādība: ceļos aptuveni šādā laikā, turklāt ar pilnu galvu domu.

Sapņoju par izvarošanu un piedošanu, materiālajām vērtībām, pakaļdzīšanos un Ogri.

Baznīca intensīvi zvana, esmu dzirdējusi stāstus, ka cilvēki heitojot dzīvot pie baznīcas, bet nezinu, kas var būt mīlīgāks par baznīcas zvaniem no rīta.

Ja ar bakalauru viss nonāks līdz laimīgam galam, izskatās, ka taču būs pat tik daudz laika, lai es varbūt pati uzšūtu kleitu, ja radīsies iedvesma.

Nekur nav tik silti kā mājās.
Kad Ēģiptē snieg sniegs.

kaut kā jocīgi. nespēju īsti noformulēt. bet galvenais, ka viss būs labi.