11 Decembris 2017 @ 13:49
How Europe lost its tech companies  
https://www.youtube.com/watch?v=zSU5MFPn6Zk
 
 
11 Decembris 2017 @ 13:38
Modern madness  
Lai gan man nav īsti viedokļa par bitkoinu straujo cenu pieaugšanu, man tomēr gribētos, lai tie, kas piesauc tulpju māniju un salīdzina bitkoinus ar tulpēm, nu tomēr mož vismaz izlasītu vikipēdiju un apskatītos, ka mūsdienu ekonomisti pa lielam to tulpju pirkšanu skaidro kā racionālu notikumu nevis spekulatīvu māniju. Tā stulbi izklausās, kad kā pierādījumu bitkoinu nekam nederīgumam dod 'faktu', kas pats par sevi ir nekam nederīgs.
 
 
11 Decembris 2017 @ 10:42
no ko? (Vecmīļgrāvja partitīvs)  
Ōmei šogad palika 110. Manā Nezinītis uz Mēness eksemplārā, ko vecīši man iedāvāja gadā, kad sāku iet skolā (vispār jau nesāku, jo pirmo klasi pavadīju Inčukalna astmātiķu dziedinātavā, iesildot vietu dogvilai), stāv ierakstīts:

Jānītim
Jaunajā 1975. g.
no O’mi un O’pi.

Ōmim maijā palika 110, bet es tikai vakar, rokoties pa igauņu draudzes grāmatām, uzzināju viņas otro vārdu — Auguste.

Tā kā mūs ar O'mes šķir 60 gadu ķīniešu sodajakas cikls, tad abas esam Ugunīgās Kazas.
Māšelei, starp citu, šitāds pats kāzuss ir O’pi – šie abi ir Ūdenīgie Truši.
Mamma ir Ūdiņu Zirgs, bet Papucis – Koka Suns. Labi, ka nav koka zirgs, tad viņš būtu Troj-Jānis.
 
 
11 Decembris 2017 @ 08:50
 
pateicības:
dzīvesveids,
A ir labāk, šonakt gan visu nakti skraidīja starp istabām un gultām,
vakardienas sniegs, uz īsu brīdi, bet bija balts un pūkains,
mums ir eglīte izrotāta, vakar T.par godu aizdedzām svecītes. T.šodien brauc prom, tūlīt vedīšu uz lidostu, mēs piebiedrosimies ap 20.decembri
trešdien brauc ģenerālis,
viss ir labi, kad tā padomā, ar visu ģenerāli -
spāņu valoda,
teorētiski šodien vajadzētu būt algas dienai
 
 
11 Decembris 2017 @ 02:45
decembris  
ceturtdienas vakarā, droši vien pēcatlūguma eiforijā, kūkoju līdz trijiem naktī, neuztraucos par to, kā nākamajā dienā uz darbu, jutos kā es un tas bija patīkami. piektdien pirmo reizi savā biroja karjerā aizgulējos. par veselām 20 minūtēm (man darbā jābūt 9os un es ceļos 8os, tā kā tas ir diezgan nozīmīgs laika sprīdis). turklāt nevis vienkārši aizgulējos, bet aizgulējos ar pretīgu, sen nebijušu miega paralīzi, kas bija sajaukusies ar sapni, kurā man bija jāpaspēj ielekt aizejošā vilcienā, bet es nespēju pakustēties, pat muti atvērt nespēju. kad ar drausmīgām mokām pamodos un izlecu no gultas, kādu brīdu streipuļoju un reiba galva un turpināja būt grūti kontrolēt savu ķermeni. jāpiebilst, ka darbu es nenokavēju.

nu ko, ir svētdienas vakars, rīt jāiet uz darbu, ir gandrīz trīs naktī...
 
 
Mūzika: Difūzija
 
 
10 Decembris 2017 @ 23:32
10046 ziņas whatsapp'ā izdzēstas.  
Tieši tik daudz ziņas mums bija savā starpā no pašas pirmās dienas, kad no tindera pārgajām sarakstīties uz whatsapp'u. Diemžēl, kārtējo reizi secinu, ka mūsdienās vīrieši nezin ko viņi grib, nezināja tie, ar kuriem šogad gāju uz randiņiem. Vismaz ne laicīgi 
Es jau protams, kā tipiska sieviete izdomāju visus iespējamos scenārijus un situācijas. Galvenokārt, izdomājot to, ka ar mani taču kaut kas nav kartībā. 
Patiesība jau ir tikai viena. Ar mani viss ir kārtībā, vienkārši, jo vecāks paliec, jo grūtāk ir atrast to savu otru pusīti. Tu taču saproti par ko es runāju? 
Ir ļoti daudz patīkamu un jauku cilvēku. Ir tik ļoti viegli padoties mirkļiem un vienkārši pavadīt jautri laiku. Arī romantiskā nozīmē, jautri. 
Parasti tas iekļauj divus cilvēkus, viens var šaubīties vai tur kaut kas nopietns nākotnē sanāktu, tikmēr otrs izbaudīs mirkli un BAMS 
Vienā jaukā dienā sapratīs, ka tomēr nesanāks. Ka nespēj vairs tā. Manuprāt, tas sāk kļūt par normu šajā gadsimtā, jaunu cilvēku vidū vecumā 21+ 
Arī ar mani tā notika. Arī es šaubījos un esmu atšuvusi vīriešus, bet es vienmēr esmu bijusi atklāta un pasaku uzreiz, ja zinu, ka nebūs.
Šoreiz es šaubījos, likās, ka viss ir tā kā mazliet par sasteigtu, bet es ļāvos plūst ritmā 
Kas beigās no tā sanāca? Otrs cilvēks saprata, ka kaut kas nav pareizi, ka nejūtas pareizi. 
3 dienas es pavadīju neziņā,domājot... kas notiek, vai atkal mani "noghostoja" ?
Kas ir tipiska "tindermaču" tendence mūsdienās. Nē, cilvēks apdomājās, un pateica atklāti kā jūtas.
Visu cieņu, ka viņš tomēr ieklausījās tajā ko es saku, ka ciest nevaru šos "ghostotājus" ,ka labāk lai man pasaka sejā, nekā gļēvulīgi pazūd.
Viņš šodien pateica, pēc 10046 whatsapp ziņām mūsu starpā, pēc kopā pavadītiem gandrīz 2 mēnešiem, BEIDZOT pateica un saprata.
Jāsaka godīgi, diezgan vēlu saprata, bet ko var gribēt, no cilvēka, kuram pašam ir diezgan liela emocionālā nestabilitāte un vispār nestabilitāte attiecīgajā dzīves periodā.
Kā es jūtos tagad? Ja godīgi, akmens no sirds novēlies. Man jau sākumā, pat pirms viņš pavadīja pirmo nakti pie manis bija sajūta, ka būsim tikai draugi
Bet viņš kaut kā visu pagrieza savādāk, es pat nesapratu, kas notiek, kad jau vaaauu, es it kā esmu attiecībās ? ko??
Nepagāja ne laiks, kad es atkal vairs neesmu. Diezgan smieklīgi. Bet pati vainīga, ka ļāvos šai notikumu plūsmai.
2018. gadā es apsolu SEV, ka klausīšu savai intuīcijai vairāk, lai nav šādu neērtu situāciju un teikšu atklāti ko man intuīcija saka, pat, jo velns uz pleca raustīts, lai ļaujos straumei. 
Nē, nekādas straumes vairs nebūs. Jāsāk beidzot kontrolēt sava dzīve. Savas domas, savas attiecības. Es nedusmojos, es neraudu.
Ne jau es viņu mīlēju. Jā, viņš man patīk kā cilvēks un mēs jauki pavadījām laiku, bet tas arī viss.
Es pat nepaspēju aizdomāties vai ilgtermiņā mums kaut kas sanāktu, tagad aizdomājos un diez vai sanāktu. Katrā ziņā tam nav nozīmes.
Tas ko es gribēju izrakstīt šeit ir tas, ka žēl, ka vīrieši, kuri šogad ir sastapti, neviens nav īsti zinājis ko grib. Vai tieši otrādi, tie, kuri iespējams zināja, nebija tie, kas man bija pa prātam. Tāpēc, es iepriekš minēju, ka patiesībā ir reāli grūti sastapt savu cilvēku, lai ir tā jauki, abpusēji. Gan vīriešiem, gan sievietēm.
Mirkļiem padoties jau ir viegli, bet vai tas ir tā vērts? 
Es laikam uz nepareizo pusi vispār skatos. Nepareizajiem vīriešiem.
Nekas, no kļūdām jāmācās, jākrāj pieredze un turpmāk domāju, vispār nemaz neskatīties uz viņiem, bet skatīties uz sevi, koncentrēties uz savām lietām, lai vīrieši paši skatās uz mani.
Neesmu es aizvainota, sāpināta, drīzāk vīlusies, ka tik muļķīga situācija mūsu starpā sanāca. Vai tagad no tā taisīt scēnu ? Nē, pieauguši cilvēki tā nedara.
Neredzu jēgu uzklupt ar izmisīgiem jautājumiem no sērijas "a kas tev manī nepatika", nu nesaistīja kaut kas un viss. Tāpāt jau īstās atbildes neviens nekad godīgi neatbildēs.
Tā pat ir labāk, viss kas ir jāzina šādā situācijā ir tas, ka ja nav sajūta, ka esi ar īsto cilvēku sev blakus, ja neredzi īsti ilgtermiņā viņu sev blakus, tad nav vērts.
Bija forši pavadīt laiku kopā, iemācījos spēlēt ļoti labi HeartsStone , tika mazliet salabots mans kompis, pirmo reizi izmēģināju vēl dažas lietas un tas ir tikai pozitīvi.
Tā ir pieredze. Viela pārdomām un situāciju analīzei. Pieredze, kas tikai uzlabosmanu personību. :)
Katrs cilvēks kaut ko mums dod dzīvē, kuru sastopam un par to ir jābūt priekam.
Šķiru jaunu lapas pusi un zīmēju tālāk.

 
 
10 Decembris 2017 @ 23:15
 
es pa dienu pagulēju, rūsters tāds.
 
 
10 Decembris 2017 @ 23:11
 
dievs fotografē manu dibenu.
 
 
10 Decembris 2017 @ 22:34
svētdiena  
bilde un teksts )
 
 
10 Decembris 2017 @ 22:33
 
napatāk čučēti
 
 
10 Decembris 2017 @ 19:41
 
no virtuves pienāk čats: mama es tevi ļoti gaidu
Tags: ,
 
 
10 Decembris 2017 @ 18:40
Citāts iz latvju kino klasikas  
Es varētu sacīt, ka tie ir meli. Teikšu tikai, ka tā nav taisnība.
 
 
10 Decembris 2017 @ 18:31
janvāris  
mans plāns nākamajam gadam: "True self-care is not salt baths and chocolate cake, it is making the choice to build a life you don’t need to regularly escape from". man gan liekas, ka vispirms būtu jāsāk ar to, lai man nekad negribētos bēgt pašai no sevis un tad jāpleš tas konteksts plašāk.
Tags:
 
 
10 Decembris 2017 @ 17:42
2017  
Tēvocis Hō rīta vingrošanā ar saviem miesassargiem. Labdien, kurš te atbild par bazāru? Reizēm es jūtos un daros akurāt kā Aleksis, ieskaitot to kskjūzmī, krišen femilī ōdijens end jū, zorrōastrijan skam stīmpankz. Atbildot uz frivōlu ēpastu, parakstījos kā džā un dū kopsavilcējs – džū. Gandrīz vai žēl, ka latvju rakstos nav iegājušās intonātīvās diakritikas, jo tad bloģeri, liderādōri un citi Andrievi Krupīši varētu diferencēt starp plànprātiņiem un plānprātiņiem. Piecēlos ap 4iem, lasīju Hitlera galda runas (1941-44). Iepazinos vakar ar Ūdenstorņa virpotāju, izbijušu jūrnieku un vienu no patreizējiem sargiem. Pagāšnedēļ esmu iztērējis divsimts zaļos par sēklām, bet par zaļo - ne graša, fārtinga vai penija. Pēc brīsniņa ejam apskatīt potenziāli jaunās telpas. Mani pat Prāta V∑tra šoodien nebesī. Meitās gājēju tipi atgriežas uz mājām. Paklau, nu atradu takš to savu bitkoinu.
 
 
10 Decembris 2017 @ 17:13
La vie est belle  
Cilvēks te ir tālab, ka Visums ir radījis kaut ko tādu, ko definēt būtu tikpat grūti kā runāt par laiku un ko mēs saucam par dzīvību. Par to runāt ir tik grūti, ka slavens formulējums, kas nav humorista gara auglis, par dzīvību nosauc to spēku kopumu, kuri pretojas nāvei. Dzīvība un nāve tiešām nav nekas cits kā vienas un tās pašas īstenības divas sejas. Nav runas par miršanu, ja nav dzīvots, un nav jēgas pieņemt dzīvi, nepieņemot iespēju nomirt. Viss, kas nomirst, ir dzīvojis. Viss, kas dzīvo, nomirs.

Šonedēļ Francijā trejkāršas sēras. Vispirms 93. dzīvības gadā norima iepriekšējās rindkopas autōrs Žans d'Ormesōns, tad vecais roķeris Džonijs Holidējs, kurš arī pēc nāves viegli sapulcē miljōnus, un vispēdēdīgi izdzisa māšeles kačenīte Čiepa.

Tā kā š.g. trīspadsmitā mēneša trīspadsmitajā dienā nebūšu šais platuma grādos, lai pieņemtu apsveikumus, māšele man dāvaniņu savlaicīgi uzrādīja ekrānā. Indoķīnai, izrādās, jauns cēdē iznācis. Trīspadsmitais viņiem. Ar attiecīgu nosaukumu.

13
 
 
10 Decembris 2017 @ 16:57
massage  
Bambusa slotiņas klapēšanās rituāli it is.
 
 
10 Decembris 2017 @ 16:24
 
kā jums liekas, ja izstāžu zāles, muzeji un tādas vietas strādātu, teiksim, līdz 21 vai 22, nevis kā parasti, cilvēki biežāk ietu uz ko tādu pavadīt laiku kopā, nevis bāriem?
 
 
10 Decembris 2017 @ 15:16
ciklā "Mūžu dzīvo, mūžu mācies"  
ar raksturīgo ievadpiebildi, ka jūs jau visi to noteikti sen zinājāt, bet vakar tuvu draugu lokā skatoties Sofijas Kopolas The Beguiled (Klintam Īstvudam arī pieder šī romāna ekranizācija tālajā 71tajā, to arī noskaidrojām filmas iespaidā, imdb uzrāda vēl dažas versijas) uzzināju ko jaunu. Filmas darbība norisinās ASV pilsoņu kara laikā. Kādā no filmas epizodēm viena no filmas varonēm dungo dziesmu, kas ir absolūti Love Me Tender, Love Me Sweet melodijā, tikai ar citiem vārdiem. Nu, protams, ka jādodas gūglēt, kas te par lietu. Nu jā, izrādās par pasaules hitu šo Viljama Fosdika un Džordža Fultona dziesmu padarīja Elviss 1956. gadā, pārdziedot ar citiem vārdiem. 
Savukārt, Civilā kara laikā tā bija populāra, sentimentāla balāde, ko dungoja katrs jeņķis un konfederāts. Un mājās palicēji. Aura Lee, dāmas un kungi. 

Nu jā, līdzīgi kā bērnībā domāju, cik gan brīnumdaiļas ir tās Čikāgas piecīšu meldijas, un dīvaini, ka šie trimdas latvieši ar tām pasakainajām dziesmām vēl nav kļuvuši pasaules slaveni, tagad nometu rozā brilles par to, cik gan skaistu šedevru tas Elviss pratis radīt...

Filma, starp citu ļoti iesakāma. Būtu interesanti arī Klinta versiju noskatīties, un pašu romānu izlasīt, jo debates par to, kurš tad te īsti bija ļaunais tēls, mūs beigās ierāva ilgās un karstās debatēs par būtisko. Interesanti, ka sievietes bija par to, ka ļaunais bija vīrietis, un džeki iedegās, ka tikumīgās jaunkundzes tur beigās visu sačakarēja savas kārības dēļ. 
p.s. ok, es ilgi domāju, ka Landslide ir Smashing Pumpkins dziesma
 
 
10 Decembris 2017 @ 14:42
Mājas Viesis Nr. 23 (1872. gada 3. jūnijs)  
Vēl no Rīgas. 1mā Juni dienā tika tas dzelzu-ceļš no Rīgas uz Mīlgrāvi atvērts un braukšanai nodots. Braukšanas laiki nolikti tā: No Rīgas uz Mīlgrāvi izbrauks: 1) pulkst. 5,30 min. no rīta, 2) pulkst. 11,30 min. priekš pusdienas, un 3) pulkst. 4,30 min. pēc pusdienas. No Mīlgrāvja uz Rīgu izbrauks: 1) pulkst. 8,10 min. no rīta, 2) pulkst. 2,30 min. pusdienā, un 3) pulkst. 8,30 min. vakarā. Katru reiz šo ceļu nobrauks pa 25 minutēm. Katrā reizā var reiznieki līdz braukt un tiem jāmaksā 2tras klases vagonā 24 kap., un 3šas klases vagonā 13 kap. Tad nu mūsu Rīga ar vienu dzelzu-ceļu atkal bagātāka un ceram, ka rudenī arī tas ceļš uz Bolderāju tiks atvērts, kad nāks gatavs tas dzelzu-tilts pār Daugavu, pie kā tagad ar visu spēku strādā.

— Uz valsts iekšīgu būšanu ministerijas pavēlešanu Vidz. gubernijas vald. izziņojuse, ka tā nodošana par suņiem pa šo 1872 gadu pie pilssētas valdīšanas jāiemaksā bez kavēšanās un proti: visiem tiem pilssētas policejas apriņķī dzīvodamiem, kas suņus turr'. Beidzamais termins līdz 1. August. Jāmaksā par katru ķēžu- voi vaktnieku suni 50 kap. un par katru citu suni 2 rubļi. Kas laikā nebūs aizmaksājis, no tā ņems dubultu maksu. Par suni, ko pēc 1mā August iegāda, irr pa 14 dienām tā muita jāiemaksā. Visi suņi, ko pēc 1mā August bez zīmes satiks, tiks saņemti un pēc 3 dienām — ja pa to laiku neizpirks, — nolietāti.
 
 
10 Decembris 2017 @ 14:40
 
instalācijas rituāli
Tags: