Pieklauvē un nāc iekšā

Noraudāju make-up un izbojāju lūpukrāsu sūtot Ville Valo gaisa bučas.

Iepazīšanās stāsts sākas ar Hello.
Bāc.

Un kura gultā es pamodīšos rīt?

Un tādos brīžos kā šis - saule spīd un ir tik skaists pavasara sākums - man pietrūkst Tevis. Tik ļoti, ka sāp. Ļoti. Un es jau zinu ko Tu teiksi: Tu jau pati to izvēlējies, aizbēgt aizbēgt projām, norakstīt, padoties..

Jā, jā. Bet es vēlos, lai Tu cīnies. Lai cīnies. Kā es to daru ikdienas.

Vai mums būs vasara?

Kas ir tas, ko es vēlos darīt? Jautāju un jautāju sev. Bet..
Viņš - R. man deva burvīgu atbildi, uzdodot jautājumu pēc jautājuma. " Kur tu jūties vislabāk? Kas tevi iedvesmo? Kāda Tu esi, kad neviens neskatās?"
Un es tagad zinu atbildes.

Satiku Ingu, satiku Dž. Dž., satiku Agnesi, satiku Laumu, satiku Ediju, satiku Dārtu, satiku Kristīni, satiku Viju, satiku Leldi. Visi sabiedrībā pazīstami.

Fotogrāfs teica, ka esot skaista kā bilde. Tad arī viss. Mans enerģijas lādiņš ir uzlādēts kādam brīdim.
Paldies Marijai un Alisei, kas mani saveda vienā telpā ar Ingu un šo skaisto gaismu, ko viņa izstaro.

Bijušie vīrieši.

Jo vairāk saules ārā, jo lielākas ilgas mani pārņem pēc Viņa. Viņš ir saule, bet es tikai nakts aizsegā jūtos labi. Es dievinu sauli, protams. Bet esot tumsā, grūti satikties...

Mīlestības seja. Vai arī vienkārši pavasaris.

Džošua šorīt virtuvē atkal ienāk bez biksēm. Pēc ikrīta skrējiena savas treniņbikses novilcis un pametis uz grīdas vēl pirms došanās dušā, viņš parasti vienos bokseršortos ienesas virtuvē pēc ūdens pudeles. Vienmēr. Pēc viņa varētu noteikt laiku. Astoņi.
"Labrīt, mazā" ; Džošua saka un kāri dzer ūdeni no pudeles kakla. Tercītes tek viņam uz kakla un lejup pa krūšutēlu.
Paceļu skatienu augstāk par vietu uz kuru šobrīd skatos.
"Labprāt!"
Džošua paceļ vienu uzaci.
"Tas ir, labrīt" es saku un iedzeru kafijas malku un drošības labad aizveru acis.

Varbūt mēs satikāmies nepareizajā LAIKĀ?

Vakar atbraucu mājās un izplūdu asarās. Turpat pie krāsns nokritu uz ceļiem. Viens ir karotājs, bet sāk aptrūkties spēka.
Un es zinu cik man jābūt stiprai.

Te atkal es. Mēģinu rakstīt ko vairāk par teikumiem pāris savā papīra dienasgrāmatā. Savā papīra dzīvē pēc lietus. 

Kāpēc Viņš ir tik negatavs manam spēkam?

Prāts redz citus vīriešus, bet sirds ilgojas tikai pēc Viņa.

"Taču pusceļā viņa sirds atsala.."

Un ko tad es gaidīju? Kad mani gaidīs? Esmu šis tīkls - cauri austs ar sāpēm un pilnīgu vientulību, kurā pamanījās būt šī kaislība pret Viņu. Esmu tik ļoti pateicīga. Tik ļoti. Atguvu savu iekšējo spēku.
Cīnītāja. Karotāja. Vienmēr.
Savā spogulī.

Pieraduma cilvēks pierada.

Malduguns. Es? Vai Viņš?

Viņš. Arī šogad.

Kāds gads bijis! Es jums teikšu godīgi - maniem tarakāniem un zodiaka zīmei patika! Pazaudēju, ieguvu, satiku, novērtēju, ticēju, baudīju, sapratu.

Bijušais vīrs šogad dāsns, uzdāvināja Dr. Martens zābakus.

Gads, kurā es atradu un pazudēju savu mīlestību. Es joprojām jūtu viņa pirkstus..
Gads, kurā es pazaudēju un atradu sevi.

Mans mīļākais dzejnieks nekad vairs neuzrakstīs jaunu dzejoli. Viņa rokraksts dzejas grāmatā - M. no autora.

Viņa jaunā draudzene ir tik skaista. Un man tikai prieks

Aizvedu sevi randiņā uz kino. Viena. Labi ir sev patikt.
Izbaudīt filmu un saprast, cik ļoti šīs filmas režisors redz un jūt sievieti. Pat atļaušos teikt, vairāk tādus vīriešus, kuri spēj atvērt sievietes personību nevis, tikai viņas kājas.

Ja vēl kādreiz es atdošu sevi mīlestībai, tad tikai tādai, kas prot darīt.