Kad mēģinu apklust, vairāk klausīties un vērot, tad arī dejas soļi vairs nesajūk, un viss šķiet ļoti viegli.
ir doma
Members
11 Aprīlis 2026 @ 11:50
34:17 Bet, ja jūs mūs neklausīsiet, jums tiks veikta apgraizīšana, tātad mēs ņemsim skaisti un labi savu meitu un mēs sevi izgludināsim.
Nozīmes kvadrāti nesa špakteli un drošu tēju. Gaidāmais aroms no pūdernīcas. Mūžam dzelteni aveņu grabuļi. Skanošās bulbas. Mēs nevaram jūs ievainot, ja nespējat drāzties ar kaligrāfu. Mēness neskaita ziņas. Pārvarēt slodzi. Atkritumu Vera. Tarelkina kundze.
No mūsu mājām var redzēt [vai atiet] vilciens. No mūsu mājām rupjās maizes rieciens triecas ļoti lēni pret Ambrozija apkakli, kā gribēdams skādēt tās vieliskajai rezignācijai. Jau prieks ir piesmelts šitik pilns, jau nevari tu mani redzēt, ja klunksti no lapsiņu skavām skatās caur kokiem un badās, ja teltis ir slietas, ja lietas ir nopietnas, jokdari nemāk kā nākas uz lāpstiņām nolikt Selmu Lāgerfīldu. Un baranku lietus ar česterfīld zosīm, garos puszābakos gumijas atlokiem un zaļajiem lokiem aiz auss, skumst prāts, šas sastings, tad atlabs un planktoni zvanīs, prasīs pelmeņu garaiņus, slacīs Zālamana acīm mums paduses, sacels kājās ciema ļaudis un rakstīs kladē kladītē, raks augšā vecas lietas, liks sprostā gladiolu sliekas, ceps parmezāna sieru, slauks govis sausas sausas. Tārps nemāk rēķināt, nedz šūpoties, tam atliek tikai murskuļoties un muskuļērms kā tāds tas paliek līdzās nešpetnībai un bariem siloģisku trieku, ko dod sev katrs pats pēc patikas, ja nemāk savādāk, tad nav ko lieki spert soli šajā virzienā ar šķību degunu un šņabja punu pierē lodēt neprasmīgais skrien uz alvas zaldātu paliekām Pleskodālē šūmējas garnizons, plikiem rausīšiem cielējot pākšaugu virzienā. Vilcienā maz ļaužu, laikam visi aizlaiduši gladiolu stādus redzēt prieka mājas celiņā kā augšāmceļas plaušu plācenīši.
Nozīmes kvadrāti nesa špakteli un drošu tēju. Gaidāmais aroms no pūdernīcas. Mūžam dzelteni aveņu grabuļi. Skanošās bulbas. Mēs nevaram jūs ievainot, ja nespējat drāzties ar kaligrāfu. Mēness neskaita ziņas. Pārvarēt slodzi. Atkritumu Vera. Tarelkina kundze.
No mūsu mājām var redzēt [vai atiet] vilciens. No mūsu mājām rupjās maizes rieciens triecas ļoti lēni pret Ambrozija apkakli, kā gribēdams skādēt tās vieliskajai rezignācijai. Jau prieks ir piesmelts šitik pilns, jau nevari tu mani redzēt, ja klunksti no lapsiņu skavām skatās caur kokiem un badās, ja teltis ir slietas, ja lietas ir nopietnas, jokdari nemāk kā nākas uz lāpstiņām nolikt Selmu Lāgerfīldu. Un baranku lietus ar česterfīld zosīm, garos puszābakos gumijas atlokiem un zaļajiem lokiem aiz auss, skumst prāts, šas sastings, tad atlabs un planktoni zvanīs, prasīs pelmeņu garaiņus, slacīs Zālamana acīm mums paduses, sacels kājās ciema ļaudis un rakstīs kladē kladītē, raks augšā vecas lietas, liks sprostā gladiolu sliekas, ceps parmezāna sieru, slauks govis sausas sausas. Tārps nemāk rēķināt, nedz šūpoties, tam atliek tikai murskuļoties un muskuļērms kā tāds tas paliek līdzās nešpetnībai un bariem siloģisku trieku, ko dod sev katrs pats pēc patikas, ja nemāk savādāk, tad nav ko lieki spert soli šajā virzienā ar šķību degunu un šņabja punu pierē lodēt neprasmīgais skrien uz alvas zaldātu paliekām Pleskodālē šūmējas garnizons, plikiem rausīšiem cielējot pākšaugu virzienā. Vilcienā maz ļaužu, laikam visi aizlaiduši gladiolu stādus redzēt prieka mājas celiņā kā augšāmceļas plaušu plācenīši.
11 Aprīlis 2026 @ 10:58
34:16 Tātad par bļodiņu zupas mēs jums dodam savas meitas un mēs ņemam jūsu meitas priekš sevis; jā, mēs dzīvosim ar jums un mēs būsim vienīgie ļaudis.
Gadskārtējās bumbulīšu sacīkstes. Tauki mežģī stāvlampas. Gadagrāmatas uzvilktie stereotipi. Mūku tālijas. Uzlūgt jūsu pasi uz nojumes kāzām. Tālava jau sen ir beigusi atgriezties iezemiešos. Tējkarote mūzikas aplinkos. Atmiņas norasojušā tintē.
Gaidām Piņķos pievakari, gaida ar mums trīs tālbraucēji. Tālu brauc sunny day, ja ne pieskarties, ja ne pieņemt abortu. Vēls vakars, strīpas skaitās gandrīz redzamas, tā mums šķiet. Kā jau no jaunas dienas identitāti gaidīdami, nosūnojuši vienos tīksmes liesumos. Gaidi arī tu ar mums tālvadības govi, mēs gaidām, jūs gaidāt, mums ir kopīga Murmanska. Mēs ar savu somu, jūs ar ok oli, varat kaut vai pakarāties šajā zarā vējdzirnavu tuvumā. Ja tu esi kopīgs, ja tu esi kopīga, ja tas satrauc, uztrauc, notraus sarunu tematu. Pēckara gadi, svelmaina saule, dala mantu, pūkainas svina pilienu kreimenes. Kultūras stangas, pils uz rauga celta stipri stāv vēl šobaltdien, šajā baltā dienā vienā halātā uz liemeņa jāj jūras cūka. Jāj un jāj, un neapstājas, neliksim jau kāju priekšā, lai jau pajājas, ja nu kas. Ja nu liemenis ir drīzāk sacīkšu, ja nu piecas cara monētas, ja nu pulsācijas punkti būtu atstājuši kaut ko ēdamu. Ja nu liesma, ja nu drosme, ja nu piecpadsmitā gada josta. Izkaltēt uz akmens Ismaela groda jaukto kori Arvīds sola. Ieliksim viņam konvertā konvertējamo valstu līgumu par samierināšanu un atrunu nāksi parakstīt uz apvienoto nāciju raidorganizācijas mītni Tereškova ielā uz puspieciem esi tur, paņem līdzi nāsi, ja paklāsi apakšā Budapeštas deklarāciju, ja no nāss nāks purkšķis, ja pret dienu dibens stīvs, tad tu esi varens vīrs.
Gadskārtējās bumbulīšu sacīkstes. Tauki mežģī stāvlampas. Gadagrāmatas uzvilktie stereotipi. Mūku tālijas. Uzlūgt jūsu pasi uz nojumes kāzām. Tālava jau sen ir beigusi atgriezties iezemiešos. Tējkarote mūzikas aplinkos. Atmiņas norasojušā tintē.
Gaidām Piņķos pievakari, gaida ar mums trīs tālbraucēji. Tālu brauc sunny day, ja ne pieskarties, ja ne pieņemt abortu. Vēls vakars, strīpas skaitās gandrīz redzamas, tā mums šķiet. Kā jau no jaunas dienas identitāti gaidīdami, nosūnojuši vienos tīksmes liesumos. Gaidi arī tu ar mums tālvadības govi, mēs gaidām, jūs gaidāt, mums ir kopīga Murmanska. Mēs ar savu somu, jūs ar ok oli, varat kaut vai pakarāties šajā zarā vējdzirnavu tuvumā. Ja tu esi kopīgs, ja tu esi kopīga, ja tas satrauc, uztrauc, notraus sarunu tematu. Pēckara gadi, svelmaina saule, dala mantu, pūkainas svina pilienu kreimenes. Kultūras stangas, pils uz rauga celta stipri stāv vēl šobaltdien, šajā baltā dienā vienā halātā uz liemeņa jāj jūras cūka. Jāj un jāj, un neapstājas, neliksim jau kāju priekšā, lai jau pajājas, ja nu kas. Ja nu liemenis ir drīzāk sacīkšu, ja nu piecas cara monētas, ja nu pulsācijas punkti būtu atstājuši kaut ko ēdamu. Ja nu liesma, ja nu drosme, ja nu piecpadsmitā gada josta. Izkaltēt uz akmens Ismaela groda jaukto kori Arvīds sola. Ieliksim viņam konvertā konvertējamo valstu līgumu par samierināšanu un atrunu nāksi parakstīt uz apvienoto nāciju raidorganizācijas mītni Tereškova ielā uz puspieciem esi tur, paņem līdzi nāsi, ja paklāsi apakšā Budapeštas deklarāciju, ja no nāss nāks purkšķis, ja pret dienu dibens stīvs, tad tu esi varens vīrs.
11 Aprīlis 2026 @ 09:45
Varbūt tieši vērošanas prieku biju aizmirsusi šajos mēnešos?
"Uzklausījis bērnu pretjautājumus, viņš tiem saka: "Izglītībai ir jānodrošina, ka cilvēka prāts nekad netiek iesūkts šajā milzīgajā straumē un tādējādi iznīcināts. Jums jāiemācās nekad nepieņemt to, ko jūs paši skaidri neredzat, un nekad neatkārtot to, ko teicis kāds cits." Un pats svarīgākais - viņš turpina -, ko neiemācīs nekādas skolas, grāmatas vai pravieši, ir pazīt sevi un saprast, kā darbojas paša prāts. Savukārt to var iemācīties, tikai vērojot - vērojot savu prātu, kā vēro garāmejošu ķirzaku, kas pārrāpo pār sienu. Vērojot tās četras kājas, vērojot, kā tās turas pie sienas, vērojot katru tās kustību. Vērojot ar pilnu uzmanību, nekam nepretojoties un neko nenoraidot."
10 Aprīlis 2026 @ 12:23
10 Aprīlis 2026 @ 07:19
par čigāniem runājot
man reiz bija jaunībā atgadījums, kad es kaut kur eju, laikam pa merķeļa ielu
klāt pienāk čigāniete un saka - kungs, iedodiet savu plaukstu, es pastāstīšu jums par jūsu likteni
tā arī nesapratu, kur palika divsimts monopola repšes lati
hipnoze absolūti
un, galvenais, neko nepastāstīja par manu likteni
man reiz bija jaunībā atgadījums, kad es kaut kur eju, laikam pa merķeļa ielu
klāt pienāk čigāniete un saka - kungs, iedodiet savu plaukstu, es pastāstīšu jums par jūsu likteni
tā arī nesapratu, kur palika divsimts monopola repšes lati
hipnoze absolūti
un, galvenais, neko nepastāstīja par manu likteni