| Es mīlu Diksu |
[11. Dec 2024|21:57] |
| [ | /./m,/./ |
| | acid house :D | ] |
Tikko beidzu lasīt Es mīlu Diku un biju pārsteigts par to cik tomēr līdzīgas fiškas galvā cilvjiem notiek. Cik sajūtas un impulsi ir unversāli. Es domāju par pārdimensonāliem radījumiem, kas ietekmē mūs kā kopas un kruķī savu adžendu caur statistikas rādītājiem, izraisot mūsos emocijas, neirozes un šizes. Laba graķene, beidzot pa ilgiem laikiem izdevās paņemt grāmatu, ko bija interesanti lasīt un gribējās pie tās atgriezties un kas normāli ierezonēja ar notikumiem manā dzīvē te un tagad |
|
|
| |
[8. Dec 2024|15:40] |
|
Kā jūs komunicējat ar psihopātiem? Es līdz šim runāju ar viņiem normāli, tāpat kā ar jebkuru cilvi, bet pēdējā laikā mani tas nomāc, jo ļoti izsūc no manis dzīves enerģiju un spēku, jo jāuzklausa viņu problēmas un domas, bet manos padomos un ieteikumos šie cilvēki neieklausās, jo tie līdz galam neiekļaujas viņu delūzijās. Es nezinu kā lai turpina, tāpēc lūdzu jums padomu mīļie cibiņi |
|
|
| |
[2. Dec 2024|23:11] |
|
Nu kurš vēl jūt tādu kā uzrāvienu un teiksim, ka jauda ir uzgriezta uz 110% gan labā, gan trakā nozīmē, es jūtos mega locked in, savukārt mani trakie draugi ir atkal aizgājušie Lielajā Sūdā. Es nezinu kas pie vainas, bet te nu mēs esam. Kādas jums teorijas par iemesliem? |
|
|
| |
[30. Nov 2024|20:54] |
|
Mīļie Cibas rakstnieki, rakstīšanas entuziasti un lasītāji. Kas tas ir par jocīgu stilu sākt grāmatu ar kaut kādiem murgiem un padarīt pirmos 20% no grāmatas par kaut kādu konvulsīvu, grūti lasāmu sapisienu un pēc tam sākt grūvot "īstajā" grāmatas stafā? |
|
|
| |
[25. Nov 2024|18:10] |
|
ir pagājuši 18 gadi, drīz jau 19 kopš mana mamma nomirusi un es joprojām katru dienu par viņu domāju. pēdējās dienas it īpaši. es nezinu kāpēc, bet manī ik pa brīdim pamostas tādas skumjas un ilgas pēc manas māmiņas, tas ir pizģets. es tomēr esmu 37 gadus vecs vīrietis un tik un tā manī ir šādas emocijas, un nevis tādas stoiskas skumjas, bet tieši pretēji, tādas skumjas, ko es izjutu kad biju bērns, tāda bezpalīdzība un ilgas, kad tu zini , ka mamma ir prom, bet būs atpakaļ, bet tev tik skumji, ka jāraud. es tā jutos kad biju pavisam mazs puika un gulēju rīgā slimnīcā un katru dienu mana māmiņa brauca pie manis un vakarā brauca prom un man bija šausmīgi vientuļi un skumji, lai gan es zināju, ka viņa rīt atkal būs klāt. un pēdējās kādas 3-4 dienas man ir tādas pašas sajūtas, es atveru ledusskapi, ieraugu gaļas gabaliņu kādu mana mamma mēdza pirkt un man vienk ir tāds - nu bāc, kad viņa būs atpakaļ un tad nāk tā aukstā, nepatīkamā apziņa, ka nekad, nemīžam es viņu vairs nesatikšu, es nezinu ko viņa domā par pasauli šodien, jo viņa dzīvoja pavisam citā pasaulē |
|
|
| |
[24. Nov 2024|21:12] |
|
Nu kādas jums ir tādas sakritības interesantas dzīvē notikušas? Ka nevar noticēt, ka tā var sagadīties |
|
|
| jums arī |
[22. Nov 2024|15:30] |
|
Jums arī ir tā, ka jūs sākat savu dienu kā jau nu sākat, bet nu nevar īsti zināt kāds būs vaibs ko šodien darīt, kuram projektam vairāk pieķerties, uz ko fokusēties un tad jūs gaidat zīmi, kas saliks visu pa vietām. Vai nu jūs atcerēsieties par kādu domu, ko vajag paturpināt, vai arī radio būs raidījums par tēmu ar kuru arī jūs šobrīd strādājat un tad jūs zināt - lūk, tas ir mans šīs dienas uzdevums, ko vajag papildīt tālāk, es šodien strādāšu ar šito. Vai arī jums ir konkrēts sagatavots plāns, kuru pa punktiem pildat? |
|
|
| |
[20. Nov 2024|16:48] |
|
Nu tas ir tā, ka bieži tu dzirdi kādu frāzi un jūti, ka tas ir par tevi un tu nevari atrast iemeslus citus kā tikai to sajūtu un tas tā arī ir. Nu piemēram, lai arī cik pētījumus jūs neveiktu un lai arī cik cipargalvas nepieslēgtu savu nenoliedzami spējīgo smadzeni un lai cik stingru vidēji aritmētisko neizspiestu no jebkādas informācijas kopas, šīs zināšanas galu galā nav nekas vairāk kā aptuvena ceļa norāde individuālas pieredzes priekšā. Tas ir tikai vēja rādītājs emociju vētrā. Nē nu skaidrs, ka kaut kā jau mums tā jēga ir jāveido un viens veids kā to darīt ir tik pat labs kā jeburš cits, taču beigu beigās lēmums ir jāpieņem tev un tev ir jāsadzīvo ar sekām, nevis vidējam aritmētiskajam ceļa rādītājam. Un tas, ka līdz šim vienmēr kaut kas ir nostrādājis nenozīmē, ka nostrādās arī tad, ja mēģināšu es. Protams, mēs varam spēlēties ar statistiskām iespējamībām, bet ko tas mums dod? Ja es iebāzīšu pirkstu liesmā, sāpēs man un ir pilnīgi vienalga, ka līdz šim brīdim sāpējis ir arī miljardiem citu cilvju, kas spēj izjust sāpes. Kas vispār spēj izjust kaut ko. Nu vo, un ja tev šķiet ka tev ir pie dirsas divi mazi ritentiņi, tad tā tas arī ir, pat ja tu apsēdies uz zemes un nekur neripo |
|
|
| |
[19. Nov 2024|11:32] |
|
Jums arī ir pie dirsas divi mazi ritentiņi? |
|
|
| |
[13. Nov 2024|21:36] |
|
daži man palikušie draugi man iesaka noskatīties tādu vai citādu seriālu, bet es nesaprotu. pa kuru laiku lai es skatos seriālu, ja man visu laiku ir jāsterso. Kā jūs starp stresiem atrodat laiku, lai paskatītos kādu foršu dokumentālo filmu vai seriālu? |
|
|
| |
[13. Nov 2024|20:57] |
|
a kā jums šķiet, jūs paši nezinādami piedalaties vairākos okultos rituālos? Vai varbūt tikai vienā (nauda) vai nevienā? |
|
|
| reperis anksis |
[11. Nov 2024|20:05] |
|
jums arī šķiet ka visapkārt ir vieni vienīgi skauģi ir svolači un muģilas un ka tas reāli ietekmē jūsu dzīvi? |
|
|
| |
[10. Nov 2024|20:04] |
|
es sēžu istabā, youtube iet uz mute, es klausos ko lejā tētis runā ar savu draudzeni un domāju kā es bērnībā mēdzu savā istabā televizopram izslēgt skaņu jo tētis lejā skatījās to pašu programmu tik skaļi, ka es varēju dzirdēt augšā un man nemaz nevajadzēja savam teļļukam slēgt skaņu iekšā |
|
|
| Pusgaumīgā Picca |
[7. Nov 2024|11:57] |
| [ | /./m,/./ |
| | Pusgaumīgā Picca | ] |
Cibiņ nāc paklausies Pusgaumīgo Piccu šeit links Saruna ar lielisko un foršo mākslinieku Andri Eglīti.
Kā jau pie pirmā ieraksta mūžā, gadījās dažas tehniskas ķibeles un nācās izmantot backup audio un video, nākamās es apsolu būs labākā kvalitātē!
|
|
|
| |
[2. Nov 2024|09:58] |
|
uzskatu ka cibā vajag ieviest reklāmas |
|
|
| termometra stabiņš ir tuvu limitam |
[31. Okt 2024|12:29] |
kā jūs tiekat galā ar stresu?
Ja nav ar ko uzlaist seksu
dračīt negribas un apdolbīšanos arī esat likuši pie malas?
Jā jā es zinu - sports, bet ne katrā momentā ir iespējams pasportot, es tagad nevaru iziet paskriet, bet es jūtu kā tas stress kāpj pa stāvu liesmu debesīs
ko man iesākt, mans prāts ir pārāk sapsihojies, lai apsēstos un pameditētu, es nevaru atrast normālu ventili pa kuru nolaist tvaiku
lūdzu neieteikt tvaika ielu |
|
|
| es visus mīlu vienlīdz spēcīgi |
[27. Okt 2024|09:13] |
šis ieraksts ir priekš anonīmajiem komentētājiem.
Ja neesi anonīmais, lūdzu, nekomentē. |
|
|
| |
[23. Okt 2024|16:43] |
|
es neesmu profesionālis, es esmu vienkārši čuvaks no Bauskas. |
|
|
| nāc palīgā |
[19. Okt 2024|09:25] |
Mīļie Cibulīši,
Es griežos pie Jums jo esmu ļoti izmisis. Mani satrauc kāda mana drauga labklājība. Manā dzīvē man ir bijuši daudzi draugi, daudzi labi draugi un daļa no viņiem nu jau ir draugi kādam citam kādā citā dimensijā (vai citā pasaulē vai citā saulē, sauc kā gribi). Es esmu līdzjūtīgs cilvēks un citu nelaimes man smagi gulstas uz sirds, es staigājos (esmu pat sācis skriet vieglā riksītī, jo vienkārši staigāšana vairs nedod vēlammo rezultātu). Tātad man ir viens draugs, kas šobrīd, kā man šķiet, laiž pa virsu milzīgam laimes un ekstāzes vilnim. Viņš nav man pirmais tāds draudziņš, kas ir atradis tādu vai citādu veidu, kā nokļūt šī viļņa/kalna samitā, esmu piedzīvojis arī kā izskatās šie cilvēki kad šis kalns beidzot nolemj viņus nomest no virsotnes, es zinu ka tur apakšā ir aiza, kam seko bezdibenis. Nu lūk, un mans instinkts man kliedz virsū kā dusmīgs vecāks, ka kaut kas ir jādara lietas labā, jāpietur kaut aiz rokas šis draugs, lai viņš vismaz neiekrīt tajā bezdibenī, bet es stiepjos un stiepjos viņam pretī, bet viņš skatās uz manu roku neizpratnē un saka: "I got this, tu ar savām ķetnām man tikai traucē, tu, tu ar savām ķetnām tikai panāksi to, ka es nokritīšu un iekritīšu bezdibenī." Un es jau neesmu nekāds rokas padošanas speciālists, es jau nezinu kā to pareizi darīt, es tikai zinu, ka mans instinkts man kliedz virsū, mana sirds man kliedz virsū, ka nevar atstāt mīļo draugu balansējam virs bezdibeņa bez uzraudzības. Un tātad mīļie Cibulīši, ko man iesākt?? Es ticu jūs arī esat pazīstami ar šādām situācijām. No vienas puses, var jau būt ka mans čoms tiešām ir atradis atslēgu uz eidaimoniju un es ar savu sagruzīto prātiņu nesaprotu un nespēju aptvert to kā tas ir, tā tiešām varētu būt, jo Dievs ir mans liecinieks, man līdz eidaimonijai kā līdz kalna galam, bet no otras puses es esmu redzējis kā tamlīdzīgs eidaimonijas rēgs ierauj cilvēku ellē, kas pēc tam izspļauj ārā šī cilvēka vārgu atblāzmu un man asaras birst no tā cik ļoti gribas viņam palīdzēt. Es nezinu, varbūt mani centieni ir nepareizi, vai es cenšos palīdzēt sev vai ko es faking daru, bet es nevaru nedarīt neko un es nevaru noskatīties kā vēl viens man tuvs cilvēks pazūd bezdibeņa tumsā. |
|
|
| pozeru bazis |
[17. Okt 2024|21:36] |
|
paiet garām labais, es saucu, čau labais, labais paiet garām neatsaucas, kur diez labais tā iet, laikam labais aiziet projām, paliek tikai mazais Kārlītis |
|
|
