Mākslinieciska atskaite, rakstīta rīta agrumā, domās esot kopā ar jums :)
Sākās viss ar to, ka mīļotais vīrietis teica: tev sešos jābūt pie Laimas pulksteņa, esi mājās no rīta, cik agri vari*. Iebilst nespēju, jo zināju, ka daudz stresa esmu viņam sagādājusi un, paklausīgi paņēmusi iztikas minimumu, devos uz norādīto vietu.
Izrādījās, ka mani sagaida kurls un akls pravietis un no liepu ēnas izlīdis lords ar saulesbrillēm uz acīm. Skaidrs. Dorians.
Iesākumā bija ūdenspīpe dīvainā iestādījumā, kurā ļaudis runāja īpašā dialektā ("honeybee i šai", piemēram, nozīmē "habibi un tēju"). Izrādās, jerrym arī runā šajā grūti tulkojamā valodā. (Atzīmēsim, ka iepriekšējā simpozijā ar sakrālām un neiesvaidītajiem neprotamām latgaliešu dialekta zināšanām izcēlās Lords.)
Ūdenspīpe dažiem klātesošajiem izrādījās stipri par iedarbīgu (histēriski smejošā hurt un sēdus dejojošais eques būtu labākie piemēri). Man diemžēl nekāda efekta nebija. Saglabāju tādu uztveres skaidrību, ka ieraudzīju Dieva atblāzmu sarkanās tējas glāzē. Papildus beidzot atklāju savas telepātijas un levitācijas spējas, kā arī nohipnotizēju pārējos, lai mana pārvēršanās ķirzakai līdzīgā būtnē viņus nesamulsinātu.
Tālāk teleportējāmies (ar teleportācijas tuneļa nr.4 palīdzību) uz Āgenskalnu un, vērojot bērnu (upurējamajā vecumā, kā pareizi atzīmēja eques šūpojamies, apspriedām dažādus fiziskās un mentālās spīdzināšanas paveidus.
Sagaidījuši, kad no simpozija vietas iznāk tās potenciālie īrnieki (parasti mirstīgie, kas i nenojauš, kādus fluīdus mēs tur atstāsim!), devāmies iekšā. Pēc dziļdomīga klusuma perioda noskaitīju īsu lūgšanu Dorianam un metos iztukšot ledusskapi. Vēlāk divatā ar eques nozudām uz balkona, kaisot nemirstīgu domu pērles mākoņaino debesu un āli trauslo ziedu priekšā. Šobrīd aplaimošu jūs tikai ar diskusijas galasecinājumiem - jāiet pēc tējas. (Pēc eques metodes gatavota cukurūdens ar tējas piegaršu.)
Vēlāk virtua've notiesājām piecas vai sešas pravieša olas (bet tur palika vēl, apgalvoja Lords) un nodevāmies hirmoantijai. Es, izturoties ar lielu respektu pret eques spējām, dabūju zināt par savu augsto intelektu, mākslinieciskajām tieksmēm, spilgto iztēli un pravietiskajiem sapņiem (puspravieša līmenī). Uzzināju arī, ka tuvākajā laikā otrs bērns man nav paredzēts (ietaupīju naudu par grūtniecības testu). Lords, kas nemitīgi traucēja eques ar muļķīgām piezīmēm, uzzināja, ka viņam ir nepamatoti augsta pašapziņa un pilnīgi trūkst intuīcijas un pravieša spēju, kā arī karjeras līnijas ("bet no kurienes tev tā nauda," nikni ņurdēja eques).
Tad mēs devāmies iekarot gultu (kas beidzot izdevās) un, tā kā pēkšņi nevienam nenāca miegs, izklaidējām klātesošos ar paklājvidus zvejas paņēmienu apspriešanu. Vēlāk kāds sāka braukt virsū Lordam. Pēkšņi izrādījās, ka visiem tomēr nāk miegs un jāiet gulēt. Vismaz tā apgalvoja pats Lords.
kas attiecas uz maniem gulēšanas apstākļiem, tad tie bija ideāli - kā pagriezies uz otriem sāniem, tā jau ar citu vīrieti guli. Eques nekrāc. Lords to dara meistarīgi.
Vienubrīd redzēju pravietisku sapni, ka guļu uz pleca Lordam. Pamodos un konstatēju, ka zem manis ir eques. Pagriezos uz otriem sāniem. Pravietojums piepildījās.
Septiņos no rīta izslīdēju no dzīvokļa, apstulbināju tramvaja konduktori ar jautājumu, vai šis transportlīdzeklis brauc uz Rīgu, un sāku rakstīt šo atskaiti. Tagad atrodos autobusā un atskaiti beidzu, jo man jākāpj ārā.
___
*Esmu mājās astoņos. Dārgais jau ceturto reizi ņurd "kāpēc tu esi mājās tik agri" un "brauc atpakaļ".

P.S. Būtiskas piezīmes nākotnes zināšanai - seraphim neatdeva man manas rozā zeķītes, unintended smaids ir pateicīgs pētīšanas un apcelšanas objekts, jo nebeidzas, un nākamreiz obligāti jāpaķer līdzi diktofons, lai ierakstītu andux runāšanu miegā.
P.P.S. Varbūt tā neizklausās, bet jūs visi man patīkat & man bija labi kopā ar jums :)