 |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) eos | |
|
|
|
|
|
|
|
https://www.youtube.com/watch?v=YcLkumPjo3AIr daudz zinātnisku pētījumu, kas pierāda, ka cilvēki, kas vairs nelieto savas smadzenes, bet MI, tādējādi atrofē dažādas funkcijas - lasītprasmi, rēķinprasmi, kritisko domāšanu, radošumu, spēju atšķirt īstu no atdarinājuma. Cilvēki, par spīti šiem pētījumiem, turpina lietot MI, jo tas atvieglo viņu dzīvi īstermiņā. Daļai cilvēku vispār ir grūti atteikties no kārdinājumiem - garšīgi ēdieni, dzērieni, sekss, vara, nauda utt. MI ir šī gadsimta pirmās puses lielais kārdinājums. MI dotā informācija ir virspusēja un bieži vien tikai daļēji patiesa. Galvenais iemesls tam ir tāds, ka tikai cilvēkiem ir dzīvās pieredzes klātbūtne viņu apziņā. Es vakar iepazinos ar cilvēku, kurš Valmierā un tai tuvajās pilsētās bija atvēris piecas maiznīcas. Pēc tam viņu vēl lielāks uzņēmums izkonkurēja ar dempinga cenām. Viņa atbilde - viņš aizbrauca uz Ķīnu, uz Šaoliņas klosteri, apguva cigun un kļuva par cigun meistaru un pelna naudu ar to. Viņš uzlabo cilvēkiem veselību un dzīvi, mācot, kā kustēties tā, lai viņu ķermeņos labāk ritētu enerģija. Vēl viņam ir Harley Davidson motocikls, ļoti stilīgi T-krekli ar filozofijas memēm un jaunavīgs izskats un domāšanas veids. Foršs vīrietis. Šādu vīrieti MI izdomāt nevar, un viņa dzīves pieredze 1990-tajos gados Latvijā, esot vidējajam uzņēmējam konkrētā kontekstā, ir unikāla. *** Lai saprātīgi lietotu MI, ir jāzina tā uzbūves principi. Lai saprātīgi ēstu saldumus un nekļūtu atkarīgs no tiem, ir jāzina to ķīmiskais sastāvs. Lai saprātīgi ēstu, ir jāprot pašam gatavot un jāzina, kāda ir specifiskā ēdienkarte tieši Tavam unikālajam ķermenim. Lai saprātīgi izmantotu varu, jābūt atbilstošai atbildībai. Visas šīs dzīves mācību stundas ir domātas, lai cilvēkam liktu DOMĀT PAŠAM. Ja cilvēks atvieglo savu dzīvi, nedomājot, jo kaut ko viņa vietā izdara MI, tad kur viņš izmanto ietaupīto smadzeņu resursu? Ja ir jātulko no ķīniešu valodas, ir saprātīgi lietot MI, nevis piecus gadus mācīties valodu. Ja jāsastāda iepirkumu saraksts Rimi interneta veikalā, vai to ir saprātīgi uzticēt MI?
|
|
|
|
|
|
|
|
|
zivs | |
|
|
|
|
S**da Feitai.
Kad es griezu, tad ar spēku dziļi, daudz, ne vnk sašvīkāt. Tu man iemācīji griezt.
Un labākais, ka tad mazāk sāp prātā.
Es mīlēju tevi ļoti, Feita. viss ir gone, bet nedzēšama. Tik vien, ka esi gravēta, un es visu par tevi atceros, katru sīkumu.
/banda Zāle/ paldies, ka iepazīstināji
|
|
|
|
|
|
|
|
|
zivs | |
|
|
|
|
I would cry to GPT, but i won't.
Females are I cry for. I don't expect sex or even touch. Don't lie. Touch you really need.
I like only musicians, artists, big souls, no grant needed.
/rokas es negriezīšu. man ļoti pietiek. pēdēji gravējumi nepāries līdz beigām. to arī es laikam gribēju/
/goti/
griezumi krājas, iesauļojoties ādai, tur 2019, 2022, 2025. Pirmais ir ne uz rokām, bet uz vēdera 2010. kā es cietu no Guntas.
Es aizgāju 2010 no Guntas. Mani savāca 20 gadus jauna, nekavējoties, mēnesi abiem trigerējoties. Tas neveda nekur. 16 gadu starpība ir tomēr ļoti daudz. Pilnīgi atšķirīgs mindset, kaut vasaru kopā bija ideāli, braukt uz LabaDaba, iet pa klubiem dejot, dzert, kniebties nonstop.
Ar 20-gadīgo cibiņu mēs drāzāmies Skanstes rajonā, ka visas mašīnas brauca garām, darbdienas vidū. Mēs bijām dzīvnieki, mums nebija normu. Gribi? Tagad? Jā!
|
|
|
|
|
|
|
|
|
zivs | |
|
|
|
|
ankedote
Divi aklie sarunājas vilcienā. It kā pieņemami veči. Sieviete izrāda interesi, bet veči neko, jo akli.
Tad sieviete pavēdina svārciņus, lai kā pievērstu konkrētu uzmanību.
Viens aklais "klau, zvejniekciems, jākāpj ārā"
Man bija 1990 konkrēta pieredze, kad meitene stāvēja aiz manis, augstāk, un viņas pussy bija manā galvas līmenī. Tik smaržoja pēc slapjas pussy. Mēs abi bijām joprojām nevainīgi. Bet viņas pussy radiēja metriem smaržu. Ne zivis, bet izteiksmīga vagīnas smarža, ko pirmo reizi uzzināju no viņas.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
fjokla | |
|
|
|
|
|
|
|
no sākuma ielēju kompī ūdeni, tas tākā parīstījās, bet, paldiesdievam kaut kā pats sasusēja. Tad bija vesela ņemšanās ar, abās mājās, aizsalušiem ūdensvadiem, diebu pār kalnu pie ineses pēc ūdens bačokiem, Tad es saprotu, ka tas zirga gads tāds izslāpis un uz ūdeni tendēts.
Vakar braucu Dagdā, paikas un koppapīru pirkt, riktīgi izbaudīju mazpilsētas šarmu, cilvēki, izņemot veikalus, saprotams, atrodas tieši tik attāli, kā man tīk. Nu, tur pusotra stunda jākvern līdz autobusam atpakaļ.
Pirmo reizi mūžā man ir laikapstākļiem atbilstošd mērtelis ar milzu kapuci, paldies mammai, kas pati bija aizmirsusi, ka tādu sev pasūtījusi un norakusi skapī. Ideāli, es jums teikšu. Tad nu kaifīgi maršēju, turpun šurpu, pa rūpīgi iztīrītiem celiņiem, cepuri nost Dagdas domes darbiniekiem, jejbogu, viņi pat no soliņiem parkā bija kārtu nogrebuši.un tas bija bišku pirms deviņiem, pēcsvētku, ta, pirmajā dienā. Jā, elpot un dzīvot te ir vieglāk. Un par cilvēkiem te gādā rūpīgāk.
Toties ar Balto Dāmu vakar sanāca kāzuss. Pēc Dagadas skatos, neskrien pretim, guļ, paslēpusies, zem beņķa, smagi dveš, tā čerkstīgi, visas acis samiegtas un asarainas, saprotu, nu ir sūdi laikam, deguns arī, taustu, sauss un karsts, nu, zvanu vietējai vetārsttei, sak, tā un tā, viņ saka, labi neizklausās, vediet šurp. Meklēju transportu un traucām.
Lai diesapžēlojās, kas notika pa to vetārstes galdu,i špricēja i zobakmeni tīrija baismām knaiblēm, i nagus grieza, acīs dzeltenu pilināja, i dirsā termometru sprauda.
Nujā temperatūra bija un iekaisums na ļico, bet mājās es atbraucu, trīcošām rokām un kājām un pieprasīju mammai uzlievi ieraut. Jejbogu, labāk pašam divas stundas urbt zobus, nekā uz šito visu noskatīties un turēt to nabaga ķepu un pašu.
Gadu viņai, pēc zobiem, esot vairāk kā vienpadsmit, tākā saimnieki ne velti neatbildēja uz manu esemesku no takša, kad vedu mājās, sak, kura gada izlaidums ta meitene konkrēti ir. Bet nu, man jau vienalga, galvenais, lai zem beņķa neelš iun kādu laiku man vēl ir.
Vārdu sakot, tādi satraukumi mūsmājās.
Tagad astoņas dienas jākapā tabletes pastētē Dāmai, jo nu tā rīklē bāžšana ir dramatiska, es jau nu nevaru un Dāma arī ir stiprs pretnis šitam, šorīt mēģināju, jau trīs stundas atkal zem tā beņķa, dziļi sašutusi, kaut arī pielabinājos ar desu pēčāk. Ne ne.
Šodien paskats labāks, bet atceroties vakardienu pa to vetārsta kabineju, aš krampī iekšas rauj, diespas.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iepriekš 
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
