Man nav spotify premium, bet spotify ņem no manis 8€ mēnesī! Wtf?
Vienīgais, ko varu iedomāties - no mana vecā konta, kuram pat vairs nemāku pievienoties. Ko lai dar ko lai dar?

Ko di***es ar kafiju. Paņemiet ko normālāku.
Cilvēki bieži vien ierunājas par kafiju. Vnk noskatieties Džarmuša Coffee and Cigarettes.

Kafija man ir garša, aromāts, nekāda response, izņemot no rīta, ja saņemos, ietekmē.

malkas šķūnī mētājas vāveres astes gals un zebiekstes vai seska kaka

Tags: provinces dzīve

Varu teikt, dodiet man drugs.
Vakat izlaizīju sasmērēto diska vāciņu, izkasīju maisiņus, es sajutu vajadzību lūgt Dievu, ko truly ticīgie lūdz.
Narkotikas, kā viss, kas nav pār mēru, ir dievišķas. Ļoti daudz ir noticis vakara, arī šodienas laikā.

Led Zeppelin.
Oooh, yeah yeah, love you babe.

"Satura veidotāji" tiešām tic, ka tā ir vērtīga "profesija" un cilvēki ir viņiem parādā engagement pateicībā par viņu radīto "saturu" HHAAHHAAHAHAH
AHAHAHAHAHAHHAHAHAHA!!!!

https://satori.lv/article/kapec-mes-esam-parsteigti

Tags: me too

awfl nav ok. atceraties, ka x86 vajadzēja nolikt uz park.exe?
lūk.
nākamais ir electric sheep. h-o-p-e s-o

pēc park.exe gan nekā vairs nav. tikai es skolas učukiem, kolēģiem jaucu prātus, nortona vārdus pārsaucot savādāk, lai visiem fans.

[--awfl]

oh my, arī dramaturgs. es laikam ceru, ka tā luga ir neglābjami zudusi un man nekad nebūs iespēja to lasīt.

Tāpēc diskusijās aicinājām rakstīt lugas pašus strādnieku jauniešus un revolucionāros studentus. No viņu vidus arī radās jauni dramaturgi, kuri deva vērtīgus darbus mūsu repertuāram. Viens no pirmajiem šāda veida darbiem bija O. Grīnberga sarakstītais «Ķēniņš—Jēriņi», ko viņš nodeva mūsu dramatiskajai sekcijai 1926. gada rudenī. Tas bija viens no tiem darbiem, kas visilgāk (šķiet, vairāk nekā piecus gadus) nepārtraukti palika mūsu teātra repertuārā. Šajā darbā bija pamatīgi atmaskota buržuāziskās republikas šķiriskā būtība un tās pērkamie līderi. Lugas autors O. Grīnbergs bija tolaik plaši pazīstams revolucionārās strādniecības darbinieks — lielisks orators un revolucionārs preses darbinieks. Pavisam jauns viņš parādījās mūsu vidū un kļuva pazīstams ne vien Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās un laukos.
/Atskatoties uz dzīvi. DIVDESMIT ASTOTAIS STĀSTS. MINNA ZĪDERMANE. Padomju Jaunatne Nr.210 (25.10.1967.)/

Tags: grīnbergi

Strādāju līdz vēlam vakaram redakcijā, mājās bija Paula ar sievasmāti, iebraukušu no laukiem. Pie ārdurvīm no virtuves puses atskanēja zvans.
„Kas tur?" „Šeit Marija Leiko!”
Varam iedomāties sieviešu pārsteigumu, dzirdot aiz durvīm slavenās aktrises balsi, kas neilgi atpakaļ bija ieradusies no ārzemēm. Leiko kopš 1905. gada revolūcijas laikiem dzīvoja un darbojās Vācijā, izvirzījās un izcēlās kā ekspresionistiska aktrise un arī filmu māksliniece pirmajā (mēmajā) posmā. Tika redzēta arī uz Rīgas ekrāniem. Vēlāk ar lieliem panākumiem viesojās Nacionālajā un Dailes teātrī, arī provincē.
Kopš 1933. gada ārzemniece vāciešiem vairs nebija vēlama, un Marija Leiko palika mūsu galvaspilsētā. Viņa bija nākusi apskatīt telpas pie mums Meža Parkā kopā ar Austru Krauzi. Abas dāmas bija apmierinātas, un es viņām izīrēju prāvo ēdamistabu. To bija izgleznojis tas pats Romāns Suta, kas reiz atveda arī savu kollēgu, ja pareizi atceros, Jāni Kalmīti, un teica: „Viš ti, čto nacarapal pjoriškom!” (lūk, ko saskrāpējis ar spalviņu).
Tagad valdīja Kārlis Ulmanis, bija iestājies mierīgs un kluss laiks. Īpaši to varēja izjust, kad starp priedēm sasniga sniegs un gaiss bija tik tīrs un rāms. Manas Īrnieces varēja baudīt pilniem malkiem , pelnīto” atpūtu, kā mēdz sacīt. Kas notika viņu iekšējā pasaulē, to nemāku teikt. Dāmas likās ļoti mierīgas, par citiem neinteresējās un savas lietas bez vajadzības nestāstīja. Gandrīz nekur viņas negāja, atceros tikai vienu reizi, kad apmeklēja Splendid Place kino, kur noskatījās Villija Friča un Lilianas Harvejas opereti. Pavisam maz cilvēku nāca pie viņām un reti, ne vairāk kā divi, trīs — Ādamsoni, Grīnbergi, kompanjons Ozols. Austrai un Marijai bija pāris personisku mēbeļu, Sutas zīmēti sarkanmelni ķeblīši, ko viņas atstāja vēlāk aizbraucot Ādamsonam un viņa sievai, bijušajai tautsaimniecības studentei un radiofona ziņotājai Mirdzai Ķempei, vēlākajai boļševiku „dzejas karalienei”. Austra Krauze un viņas draudzene, abas „proletāriāta” darbinieces, dzīvoja no kapitāla. Austrai piederēja neliela firma „Piena Eksports”, kas par brīnumu bija palikusi „neapvienota ” autoritārajā laikmetā. Kompanjons bija Ozols, pusmūža vīrs, tumšu ūsu un skrejošām acīm. Kā prokurists darbojās mans skolas un studiju biedrs, Oto Grīnbergs, vēlākais Rīgas pilsētas izpildkomitejas izglītības daļas vadītājs un marksisma profesors.
/Oļģerts Liepiņš "Tālos atspulgos: mana mūža atmiņas" (1982) 619. - 621. lpp./


Par ko Grīnbergi runāja ar Leiko un Krauzi? Kādas bija viņu attiecības? Vai tās sabojājās pēc iepriekšminētās naudas lietas? Ja par Linardu Laicenu vecvecvecāku arhīvā ir daudz pieminējumu, arī atmiņu raksts, tad par Leiko un Krauzi nav - tik vien kā rakstā par žurnālu "Informators". Kad un kā viņi uzzināja par Lielo teroru? kaut kur te manīju piezīmes, ka Otto esot pats centies izpētīt Laicena nāves apstākļus un viņš pēc tam bija teicis, ka cer, ka Laicena atraitne par šiem apstākļiem neko sīkāk neuzzināšot - pārāk smagi tas esot. bet kā ar Leiko? Viņam bija vienalga vai kaut kādu iemeslu dēļ par viņu nevarēja tā interesēties un runāt?


No vienas puses gribas redzēt "Marijas Klusumu". No otras ļoti negribas.

Tags: grīnbergi
mood:: jāguļ

Dievs slēpjas pustoņos un paēnās. dzīšanās pēc intensitātes un jaudīguma ir lielākā no ilūzijām.

Two Distant Strangers (2021)

Tags: kino

Patika, ko atbildēju methodrone:
Speed and vodka is cheaper than food, every day more and more, here.

p.s. speed and vodka prices are fixed still for a years by now.

No vadītājas Ineses
https://www.facebook.com/inese.auzina.3
https://www.instagram.com/handmade_by_inesse

"Liesim sojas vaska svecītes, dekorēsim ar Mīļās Māmuļas Zemes veltēm🌿, dzersim siltu tēju🫖 un svinēsim kopā būšanu🥳!
Un tagad - ejam un Radām! (var arī sēdēt)💚
Lai skaista un priekpilna šodiena un visa dzīve!🥰"

Lūgums pieteikties pie Ineses personīgi līdz 22.04. (Tas vajadzīgs savlaicīgai izejmateriālu sagādei)

Pilns pasākuma apraksts:
https://fb.me/e/4o7oJErpx

Biju iedomājies arī šodien pārtikt no prānas (un neko, nejūtos izvārdzis), bet lasu, ka Prānis atkāpjas no amata, un tad mainu savus plānus, – sagatavoju brokastu putru.

Kinofestivāls.
No nakts beigām, ar pusstundas pīppauzēm, skatos sižetā nepārtrauktu kino. Ar risināmiem uzdevumiem, tāds interaktīvais kino. Vienā no iepriekšējiem biji tu, gaišā, mierīgā noskaņā, saulei aplokamies ap tavu ādu, baltai.

Principā šitajā posmā es plānoju dzīvi sākot no septembra un drusku dzīvoju arī pa starpai tagad.
Biju pie mammas, līdzēju, ko varēju. Bijām priecīgas satikties. Braucu uz bibleotēku. Padzīvošu slepeno dzīvi. Atceros, kad jaunākā meita ratiņos gulēja, es strādāju biblenē pie datora. Mēs bijām labs pārītis. Piektdien vedīšu dèlu apskatít skin, kurá gribètu viņu laist pēc 9. klases. Bijušie Amatnieki. Tagad mediju kaut kas. RMMT.

Šonakt apmeklēju virginia_rabbit un klusais_okeans rīkotu Rīgas Franču liceja jubilejas koncertu.

20.gs režisors, kura vārds tiek minēts jau 30'o beigās, un vēl atkārtojas vismaz 60-ajos.
Pēteris Pētersons ir interesējies, un ir ietaupījis solīdu bongu kolekciju.

Nezinu, ko rakstīt. Iesim gulēt. Uzcepu ķiploku grauzdiņus bērniem. Rīt ir 3 plāna punkti.
Ja nu kāds zina, kur noskat;ities 2022 gada filmu Close, būšu pateicīga.