[info]eizhens:
No more drugs. Pilnīgi visi variet aizmirst.
Man dzīve mainās, radikāli. Es nesaku, ka vnm būšu skaidrā, bet es jau visu pateicu

Pazīstami. Bet tas jau drusku uz skumjo noti.
Abi kaķīši jau sen prom. Kate nodzīvoja 19 gadus, tā viens otram pieķērušies. Kate aizgāja neilgu laiku pēctam, kad sastapu Lauru. Viņa redzēja atdodam mani drošās rokās.

Laurai bija pasaku kaķis, pilnīgi empātisks sudraba brīnums, un Laura brīnījās, cik viņas atturīgais kaķis ātri mani pieņēma. Izvēlējās gulēt uz kājām man, ne viņai. Vienā brīdī viņa sāka smieties "Es sapratu, viņa domā, ka tu esi viņas boifrends".

Tas ir Tavās erotiskajās fantāzijās. Man tač vienalga, hoč futbola komanda

Mjā, es aiz neko darīt laikam vairāk spēju monitorēt. Nefolks ir pats teicis, ka dzīvo Džuglā, tā pati jau teika blakus, tač vienalga kā to gaisa gabalu nosauc – viss tas ir ļoti tālu no Rīgas. Lai kādu neaizvainotu, es tos savus 7km no mājām arī saucu "es braucu uz Rīgu".
Sanāk, viņš ir sociāli aktīvs, un darbs prasa būt Rīgā, tad atpakaļ kur tur Ķeipenē

Tā es bieži vados savās izvēlēs, kad ne īpaši kaut kamā orientējos, piemēram, vēlēšanās. Ja dauņu pulks par kaut ko fano, tad skaidrs – izdari pretējo izvēli.

Govs, Tu iederies psiho kompānijā, arī neesot psiha. Šitik labticīga un naiva, pieļaut, ka tas viss nav Nefolks. Tur jābūt pusaklam to neredzēt. Vai nu arī Tu vispār neanalizē, un nemonitorē cibu.

Kāda vēl Laura? Viņas vaibs no tiem n-tajiem nikiem ir kā ar kājām līdz Mēnesim, respektīvi nekad mūžos

Nē nu veči, ir galīgi traki, ja pieseko redditam.

Stand not only with Ukraine. Stand with sane part of USA people also.

pagājšnedēļa bija jocīga, bet jauka.
biju trū oldskūl bērēs Gaujienā. drausmīgi pārsalu (-16 grādos stāvēt apm stundu nekustīgi ārā ir aizraujoši). pēc tam mielasts pils pagrabā, kur varēju ēst tikai vārītus kartupeļus, kūku un kliņģeri (pārējais bija gaļa). bet priecājos, ka aizbraucu. tādās klasiskās un vienkāršās lauku bērēs ir baigais pauers. + varēju atbilstošos apstākļos pieminēt nāvi, kas ir vienmēr aktuāla un pārāk maz kustināta tēma.
biju pie savas terapeites. tas arī bija ļoti labi. atkal bija kkāds pēcterapijas high.
biju uz Līgu mēģi. Līgas ir ļoti foršas.
papsītis negaidīti piemeta mātes zārka naudai, par kuru man jāpērk jauna cita mašīna.
biju vairākās foršās ziemīgās pastaigās ar bf. man ļoti patīk šitā ziemiņa. sniegs varēja būt vairāk un vējš nepūst. bet tā - lieliski.
6d uznāca sennebijusi ēsttaisīšanas iedvesma - uztaisīju rīspapīra "bekonu" ar kvinoju (man nepatīk vārds kīnva), edameme pupiņām un tahini mērci. un salātiem. ļoti labi tas viss gāja kopā.
vakar bijām ar bf un viņa dēlu Ozolkalnā - bija brīnišķīga saule un mazāk cilvēku nekā iepriekšsvētdien (mīzēji no aukstuma!). līksmi izslēpojāmies un mājupceļā piestājām pie Kazu gravas paskatīt leduskritumu. man gan kājās bija Mārteni (ziemas!) un es vispār, vispār nevarēju paiet, jo tie NENORMĀLI SLĪD JEBAL. bija smuki, bet bija aizsalis mazāk nekā likās, ka būs. Smilčā Tepera slūžu pārgāzne ir jau milzīgs ledusklucis, lai gan ūdens daudz un straume jestra.
var just, ka diena palikusi garāka (un gaišāka!!!)

kopumā jutos diezgan labi un cozy.

Cilvēki zvana, raksta vēstules uz radio, un jautā, vai man viss kārtībā.
JĀ!!!!!!!!!

TVNET. Maestro publiskā paziņojumā atkārtoti norobežojas

nu, es taču esmu tas fakin postkoloniālais subjekts.

bāc, saprast atšķirību starp projekcijas lauku un autentiskumu (attiecībās, bet arī mākslā un sarunās) maina pilnīgi visu. Projekcijas lauks nav nekas bez barošanās no autentiskuma telpas, bet plaisā starp šiem abiem zeļ patriarhāts.

stāstu robotam. mani vakari ir neizturami nerunājot.
man ir cilvēki, ar kuriem būtu iespējams runāt pa tel, bet tāda konkrēti sakāmā jau nav. tā būtu vienkārši pacietība, uzklausīt mani. un pārbaudījums man, jo sakāmā tiešām nav, un es cienu viņu uzmanību, to nenomest zemē.

first awareness about thoughts was early. and again i praise drugs. it was maybe just weed, when i fell in thinking forever. maybe 21-23yo.
i saw one in cage, like in normal living space, not like prison, not like punishment. and then someone comes to bring you parcel. small one. "can you please help me and hold it for a while". hmm, ok, i can do it. next, through cage bars, he pleases take another, now it's bit bigger. and you still take it. that all keeps going on, until you even didn't noticed, you carry 50kg bag on your shoulders.

it was my philosophy, not read, but understood, how bad thoughts work

Kas tur bija ar to Second Amendment ASV? Kaut kas, kaut kas par aizstāvēšanos no ... ICE? Kur i'?

"But that's the thing,
is you don't ever really move on.
The people you've hurt,
the people you've lost
you just carry 'em around with you
wherever you go."

Šodien biju laukos. Pirms pusdienām pie kopgalda lasīju grāmatu ar tādu nosaukumu. Aizgāju uz WC.

Kad atgriezos, paziņa jautāja, vai tajā grāmatā tiešām ir par to, ko varētu domāt. Viņas vīram ir pieci (!) motocikli,
bet siltās krāsniņas otras nav. Viņai kā 3 bērnu mammai gribētos šajā spelgonī lieku krāsniņu.

Es teicu, ka grāmatā ir par motociklu izjaukšanu, remontēšanu, visām tā detaļām.

Viņa teica, ka viņai kā sievietei ir grūti saprast savu vīru, kam ir tik dārgi savi moči, ka garāžā to ir tik daudz. Un visiem ir savs vārds, visi ir ļoti mīļi.

Es teicu, ka tad tā ir īstā grāmata tieši viņai. Lai tikai paņem Siguldas bibliotēkā un uzzina, kāpēc vīrieši mīl savus motociklus.

Tā nu es atgriezos vakarā no laukiem labu darbu padarījis.

Ir ienācies lokā premium, augstākās kvalitātes speed, man tikai jādod ziņa.
Bet neesmu ieinteresēts. Labprātāk gulētu nonstop.

Point ir – es neesmu narkomāns. Mani nekārdina. Kad es ņemu, es ņemu apzinātas reizes, kontrolējot. Nu jau ļoti retus, īsus posmus.

Where are u, govs?
Daļa cibas Tevi mīl.

p.s. lasīju arī Eiž tekstus. necienīgi pret Tevi, ko Tu darīji priekš viņa. bet es spēju iejusties. esmu arī bijis tādā state. bet ir jāsavāc sevi pret cilvēku, kurš tev uztic sevi nenormāli.

Esmu atpakaļ ar savām vakara pasaciņām.
Nevaru nobremzēt alko. Pamostos, un viss ir tukšums. Es tiešām neatrodu sev vietu. Mēģināju gulēt. Datoru ieslēdzu, bet pat nepiegāju. Mani tur nekas neinteresē – ne ciba, ne news, ne filmas, spēles. Viss spoguļo pilnīgi tukšumu. Gulēju nomodā, gaidīju stundām, varbūt kas mainīsies.
Kad pirmais 100 ieplūst vēnās, es jūtos tāpat, bet jau ir izturami.