itta ([info]itta) rakstīja [info]baby_boom kopienā,
@ 2013-02-08 14:48:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
varbūt kādam ir pieredze ar nakts mošanās izskaušanu?
juniors (2 gadi 7 mēneši) konstanti - +/- 2 h pēc aizmigšanas pamostas un tā vietā, lai pagrieztos uz otriem sāniem un gulētu tālāk, uzreiz ir sēdus, nočeko, ka blakām gultai vairs neviens nesēž, un tad ir kauciens. ja nokušinu un tomēr aizmieg turpat, savā gultā, pēc 5-10 minūtēm scenārijs atkārtojas. un tā reizes 3-4. ja tiekam tam pāri, tad vēl vismaz pāris stundas noguļ savā gultā, bet, ja man miegs ta brīdī nāk ellīgi ļoti, tad parasti tas beidzas ar to, ka guļam visi trīs lielajā gultā. Ja paliek savā gultā, tad pēc tam parasti pamostas "miermīlīgākā fāzē" un bez bļaušanas savāc visu savu bagātību un klusiņām nāk pie mums.
kā pēc iespējas mazsāpīgāk panākt to, lai guļ un nemostas?

meitai šitādi vipendroni nebija - kad izdomājām, ka jāguļ savā istabā, tad arī gulēja. un visu nakti.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]planeeta
2013-02-08 15:12 (saite)
Bieži bērni neguļ tāpēc, ka auksti. Tad palīdzēs siltāka sega vai ērtāks spilvens. Cik gultā ir ērti? Ir vēl citi iemesli, kāpēc bērns neguļ - podiņmācības lietas, mantas traucē, svaiga gaisa trūkums utt.


Tad es parasti apskatos psiholoģisko daļu, it īpaši, ja ir šāda raušanās augšā, kas izskatās pēc trauksmēm.
- no kā viņam tās sāk veidoties bailes - to tumsas? tad lampiņu vajag. No kaimiņa krākšanas? No klusuma, no mašīnām?
- kādas pasakas viņi lasa, kādas multenes skatās, kādus jautājumus uzdod? Tad te palīdzēja nevis fiziska mierināšana, bet gan klusa runāšana - ņēmu maso klēpī un stāstīju, kāpēc naktīs ir tumšs, kur brauc mašīnas, kāpēc cilvēkiem jāguļ utt. Jo te jau sākas klusais kāpēcīšu periods - mazajiem ir kaudze ar jautājumiem, bet parasti viņi vēl tos nemāk uzdot.

Tā kā 2,7 ir jau tāds labi apzinīgs vecums, es gan ieviestu arī motivējošo sadaļu, par katru reizi, kad klusi noguļ savā gultiņā visu nakti, tad ir tas un tas. :)

Atvaino, gari sanāca

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]itta
2013-02-08 15:23 (saite)
paldies par viedokli!
auksti viņam nevajadzētu būt - tā kā ne acu galā necieš segu, tad uz nakti parasti siltā pidžama un zeķes kājās. kad pamostas, nav nosalis. jā, starp citu, vasarā, kad silts bija, piefiksēju, ka mierīgāk guļ ar plikām kājām nevis kad zeķes kājās. bet nu, ņemot vērā noslieci uz iesnām/klepiem, ziemā neriskēju ar plikām pēdām un bez segas atstāt. arī spilvens viņam parasti vajadzīgs blakus, nevis zem galvas.
podiņmācības lietām traucēt nevajadzētu - stabili prasme apgūta jau no pusotra gada vecuma.
drīzāk sliecos uz to psiholoģisko faktoru un/vai pieradumu.
tumsa istabā nav - rācijai ir naktsgaismiņa, arī koridorā deg diožlampiņa, kas kontaktā iespraužama.
bet kaimiņi gan ir tā lieta, no kā dikti baidās - respektīvi, kaimiņos notiekošie trokšņi un būkšķi ik pa laikam. stāstu jau, ka kaimiņi vienkārši tāpat kā mēs dzīvojas, kaut kas apkrīt/nokrīt reizēm, it kā piekrīt, bet baidās vienalga. Ko vēl varu darīt - nezinu. Sākās no tā, ka pagājušovasar tieši aiz sienas remontu taisīja un ik pa laikam bija urbšanas darbi.
Multeņu repertuārs diezgan ierobežots - katrā ziņā tikai tādas bez vardarbības un briesmoņiem (Disney Junior lielākoties)
Kaut kāda trauksme viņam ir, jo parasti, kad atnāk pie mums, ielien blakus un cieši, cieši apskauj.

Par to motivējošo sadaļu gan varētu apdomāt - meitai savulaik tas līdzēja, kad radināju aizmigt pašai, bez klātsēdēšanas. vakaros, kad bez iebildumiem pati aizmiga, no rīta uz naktsskapīša bija "pārsteigums".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tvarj
2013-02-08 15:28 (saite)
varbūt var klusiņām uzlikt kādas skaņas - meža, jūras šalkas, putniņus, kas nomāktu no kaimiņiem nākošos būkšķus?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]itta
2013-02-08 15:32 (saite)
būs jāpamēģina, paldies!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tvarj
2013-02-08 15:34 (saite)
ziņo kā gāja ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]itta
2013-02-08 18:55 (saite)
smieklīgi - šovakar prasu puikam, kāpēc negrib pa nakti gulēt savā gultiņā. "negribu!" - "kāpēc?" - "nezinu" - "davai, sarunāsim, ka tu gulēsi visu nakti savā gultiņā? tev taču tik forša gultiņa! un katram taču savā gultiņā jāguļ.." - "nu..nē.." - "zini, tad, ja tu visu nakti gulēsi savā gultiņā un pa nakti neraudāsi, no rīta tev būs pārsteigumiņš" - "kāds pārsteigumiņš?" - "nu, tad redzēsi!" - "nu, laaaaabi. es gulēšu visu nakti pats savā gultiņā" - "neraudāsi arī, ja pamodīsies?" - "nē, neraudāšu. katram taču sava gultiņa, kur gulēt" - "un ko darīsi, ja pamodīsies?" - "gulēšu tālāk līdz rītiņam".
tiktāl nu būtu. iepriekš arī vārdiski neparakstījās uz tādu padarīšanu.
vai arī praksē darbosies, to redzēsim :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]tvarj
2013-02-08 15:20 (saite)
manai dūdai gan ir stipri mazāk (10 mēneši), bet ceļas viņa arī ik pa pāris h augšā. kad bijām ar šo problēmu pie neiroloģes viņa to skaidroja tā, ka mazais nemāk pārslēgties starp miega fāzēm. mums gan ir cita problēma - meitina bez krūts gulēt nav noliekama tad. bet varbūt jums arī aiziet pie kāda speciālista?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]itta
2013-02-08 15:28 (saite)
par miega fāzēm zinu, jā. meitai arī bija tā līdz apmēram gada vecumam. tās fāzes viņai gan bija 40-45 minūtes garas, un, ja tai brīdī papaijāja, iedevu knupīti, tad gulēja tālāk. pārgāja pats no sevis, kad atradināju no knupja un apzināti ieradināju neaizmigt pie pupa - pabaroju sēdus un runājoties, tad gājām gulēt.
par to speciālistu arī sāku aizdomāties - kaut kā pašai grūti saprast, kur beidzas vnk niķis un ieradums, kaprīze, un kur sākas miega traucējumi, kas speciālista pārraudzībā labojmi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]susure
2013-02-08 15:38 (saite)
ká midzinat/nemidzinat?

man kursos stāstīja, ka ja midzina esot blakus, tad mainoties miega fāzēm, bērns sajūt to, ka ir atstāts viens un nobīstas(jo aizmiegot tak bija silta mamma blakus) un tad mostas augšā

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]itta
2013-02-08 15:42 (saite)
pasēžu blakus gultai, kamēr iemieg. reizēm izprasa, lai papaijā muguru.

hmmm, varbūt tiešām jāmaina midzināšanas taktika un kaut kā jāmēģina izcīnīt aizmigšana bez manas klātbūtnes? (viegli nebūs, pat nezinu, kas viņu varētu gana labi motivēt....)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]susure
2013-02-08 15:48 (saite)
mums ieteica disappearing chair technique

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]itta
2013-02-08 16:06 (saite)
tas būtu - pamazām attālināties no gultas, līdz beigās vispār no istabas ārā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ninona
2013-02-08 16:52 (saite)
Bērns guļ citā istabā?
Vispār jau ir normāli, ka bērns čeko vai ir drošībā. Laikam jau bez vecākiem nejūtas drošībā, tātad jāmeklē iespējas to drošības sajūtu panākt :)
Pajautā mazajam, kādus apstākļus gribētu labam naktsmiegam.
Pavisam elementāra un ērta izeja (kas daudziem kaut kādu tarakānu dēļ nav pieņemama) ir bērna gultu likt vecāku guļamistabā.
Mošanos jau tāpat ietekmēt nevar, to vienkārši pāraug. Bet bērns, jusdamies drošībā, vismaz vecākus netramdīs.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]itta
2013-02-08 17:25 (saite)
jā, kādus dažus mēnešus atpakaļ sāka gulēt bērnistabā.
ja pajautātu, gan jau atbilde būtu: lielajā gultā blakus mammai :D
bērna gultai guļamistabā īsti nav vietas. Redelene sen jau kalpo citam bēbim, savukārt bērnistabā ir divstāvene, kurā guļ abi ar "lielo" māsu.
Gulēšana 3-atā īsti ērta nesanāk - puiks izvēršas pa pusi gultas, abi ar vīru tādi pusgulējuši beigās. Tāpat arī intīmā dzīve tā kā traucēta sanāk.

īsti pat nesaprotu, kā lai vairo to drošības sajūtu viņam. man jau pat drīzāk šķiet, ka varbūt par ciešu mums tā savstarpējā saikne ir... tai pat laikā jau negribas sāpināt mazo sirsniņu, čerez ņemagu mēģinot kaut ko panākt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ninona
2013-02-08 19:30 (saite)
Gandrīz jau izlasīju, ka mājās vēl trešais. Par to "citu bēbi" laikam domāts, ka gultiņai arī citas mājas. Citādi vispār - pārceļ uz citu istabu un vēl cits bērns "manā vietā".
Cālī tagad kaut kur aktuāla diskusija, ka bērns neaizmieg viens, ka bail. Tur var pameklēt iedvesmu. Bet vispār - ideālais variants ir sagaidīt, kad bērns būs pats gatavs un vēlēsies gulēt atsevišķi (un tāds brīdis pienāk, agri vai vēlu...). Mana vecākā nav īsti gatava; nu, problēmas nesagādā, bail nav, bet labprātāk guļ mūsu tuvumā. Mums vietas pietiek un nav žēl. Un ir nenoliedzami ērtāk, ja rociņu pirms miega varu paturēt pati jau laizdamās miegā :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]itta
2013-02-08 19:33 (saite)
nav, nav mājās trešais. gultiņu atdevām draugu bēbim.
cāļa diskusiju lasīju, jā, paldies!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?