Mirušais dzīvais sams
Cirslim ir akvārijs. Pēdējo mēnešu laikā tas ir visai panīcis - gliemeži gandrīz visus augus nograuzuši, trīs zivis aizpeldējušas aizsaulē un atlikušās arī šķiet tādas pusdzīvas. Katru dienu cirslis ar smagu sirdi skatās akvārijā un meklē nelaiķus.

Iepriekšnedēļ, vairākas dienas nekur nemanīdams samu (sams gan ir visdzīvākā zivs no visām atlikušajām), nospriež, ka sams arī aizpeldējis aizsaulē un to vajadzētu izzvejot un "apbedīt". Vakara pustumsiņā ar kaut kāda akvārijrīka kātu cirslis baksta visu akvatoriju, cerībā "uzbakstīt" nelaiķi, lai to izzvejotu, skumst un baksta, baksta, līdz iebakstās kaut kādā kaktā un līdz pusģībienam un bļaušanai pārbīstas, jo trakā ātrumā, grunts akmeņiem šķīstot pa gaisu kā tāda torpēda aizpield sveiks un vesels sams.

Šodien cirslis ievēro, ka jau trešo dienu sams redzams tikai vienā pozā, pareizāk, redzama tikai viņa (vispār tā ir samu sieviete, bet lai nu paliek) uz augšu saslietā, no mājiņas izlīdusī aste. Cirslis smagi nopūšas, noskumst, paņem urķi, ar ko izbakstīt nabaga zivi un atkal no bailēm gandrīz pieslapina biksītes, jo pat lāga neaizskarts, sams atkal, akmeņus pa gaisu mētādams, aizšaujas uz citu kaktiņu.