- sala sociāldarvinisms
- 2014.12.14, 10:44
- No "Ceausescu’s children" materiāla, izrādās, man apziņā iespiedās kas cits: Rumānija un Bulgārija ir samērā siltas zemes, un ziemu ir iespējams pārdzīvot basām kājām, būdā ar zemes grīdu. Tas ir raksturīgi visām siltajām zemēm, ka viegli izdzīvo visādi baskāji un garīgi slimi cilvēki.
Ziemeļu valstīs, turpretim, daba dara savu skarbo darbu, nogalinot visus neuzmanīgos un vieglprātīgos. Varbūt šo principu varētu ielikt veselības aprūpes likumā: ja cilvēks uz ielas atrodas alkohola reibumā, par savu dzīvību atbild viņš pats: dzērājus neglābt. Institucionalizēt dabas nežēlību. (Un tas ka veselības nauda tiek tērēta taisot datortomogrāfiju alkānam kas tā piedzēries ka kājās neturas, taču ir absurds. Kāpēc nevarētu pieņemt par likumu principu, ka ja ir piedzēries tā, ka krīt no kājām, tad lai sprāgst pats kaut vai nost.)
Man liekas, īstā ziemeļvalstu labklājība (un dienvidu valstu salīdzinoša nabadzība, korupcijas līmenis, bomzīgums), ir tieši saistīti ar gadu tūkstošiem, kad ziema bija tā lielā sabiedrības tīrīšana. Ziemeļos vārguļi un draņķi, kas darbas bargumu nerespektē, nosala kupenā.
Dienvidos - izdzīvo, kā tādi meža kaitēkļi kokam zem mizas, ja ziemas temperatūra nesasniedz -30 kādu veselu nedēļu. Un pēc tam tik turpina grauzt un degradēt sabiedrības labklājību. - 19 rakstair doma
- 14.12.14 13:21 #
-
jā, šī nav dabiskā atlase (tā ir uz vairošanos), bet vairāk kā atkritumu savākšana.
- Atbildēt
- 14.12.14 14:00 #
-
un pirms trim tūkstošiem gadu, kad nebija nekādu datortomogrāfiju un socālā atbalsta sistēmu, Grieķijā plauka zinātne un filozofija, bet Norvēģijā orki basām kājām skraidelēja pa ledājiem
- Atbildēt
- 14.12.14 18:51 #
-
jāatzīst, norvēģijā salīdzinoši basām kājām skraidīja līdz pat mūsdienām, kad naftu atrada (1971 gads).
- Atbildēt
- 14.12.14 23:00 #
-
esmu lasījis, ka klimats esot bijis kudiš citādāks. Antīkajā Grieķijā un Romā bijis tāds daudz mērenāks klimats, tā kā tagad kādus tūkstoš km uz ziemeļiem. Nu un skandināvijā tiešām tad nekādu orku nebij.
Tip, jo dusmīgāks klimats, jo ļautiņiem vairāk jārosās lai izdzīvotu. Vairāk rosiīšanās, leknāka ekonomika, zinātne etc.
KAd klimats pamainījies, tad attiecīgā rosība pārcēlusies mazliet tālāk uz ziemeļiem, kamēr dienvidzemēs iestājies tāds zināms čilliņš (tb tieši otrādi - karstumiņā vīģes pašas krīt mutē) - Atbildēt
- 15.12.14 09:48 #
-
versija - tad medicīna un vispār dzīve bija tādas, ka Grieķijā izdzīvoja ņiprākie, bet Norgē apsprāga pat tie.
- Atbildēt
- 14.12.14 14:46 #
-
Jā, daudziem patīk runāt par to, ka pēc iespējas bargāki dzīves apstākļi veicina progresu. Arī uzkatu, ka karš, bads, mēris, aukstums un genocīds civilizāciju attīra no salašņām, taču pašu, nezkālab, nesilda iespēja, ka tieši mani varētu šādi uz salašņību pārbaudīt.
- Atbildēt