- Stratēģija augošai ekonomikai, stratēģija brūkošai ekonomikai
- 2009.08.23, 20:06
- Augošā ekonomikā cilvēks, kas tiek "nooptimizēts", ātri atrod darbu citur, brīvas darba rokas tiek izķertas. Grūstošā ekonomikā "noīsināts" cilvēks kļūst par papildus slogu pārējiem.
Apskatīsim šo fenomenu ar Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas Satiksme" piemēru.
2007. gada 1. martā Rīgas tramvajos tika uzstādīti kompostieri, konduktori no tramvajiem tika atlaisti* no darba (470 cilvēki) un viņu darba vietu aizstāja mašīna.
(Kompostrētāju iegāde un uzstādīšana tramvajos izmaksājusi 365 000 latu.)
***
Šo notikumu skatoties no augošas ekonomikas viedokļa: jā, tajā laikā pastāvēja darbinieku deficīts - darba tirgū trūka cilvēku, RS konkrēti trūka 500 darbinieku (nebija konduktoru) - vai nu tobrīd cilvēki negribēja strādāt par piedāvāto algu, vai vienkārši nebija kas strādā...
2007. gada martā tramvaju konduktorus pārcēla uz trolejbusiem un autobusiem. Turpinoties kompostieru projektam, RS tos ieviesa arī trolejbusos (izmaksas Ls 516 000).
***
No 2008.gada 1.aprīļa varēja visus 553 trolejbusu konduktorus atlaist (konduktori palika autobusos, daļa pārkvalificējās par kontrolieriem).
"Uzņēmums paziņoja, ka turpmākā gada laikā algu izmaksu ekonomija tikai no trolejbusu konduktoru algām vien sastādīs ap 1 miljonu latu."
Lēnām tuvojamies šī raksta kodolam: uzņēmumam ieviest mašīnas ir izdevīgi, tas ļauj SIA strādāt produktīvāk - samazinās izmaksas. Aug uzņēmuma rentabilitāte. Uzņēmums (RP SIA) strādā efektīvāk.
Bet ko nozīmē algu ekonomija? Tas nozīmē ka darba tirgus, valsts ekonomika kopumā ir sarukusi par 1 miljonu latu! Tas ir viens miljons ko cilvēki nenopelnīs, no kura nesamaksās nodokļus, kuru nevarēs iztērēt par precēm un pakalpojumiem... un ir pazudušas darba vietas.
Toties SIA ieliks vairāk peļņas savās kabatās.
Ko tas nozīmē valsts ekonomikai kopumā? Ir pazudušas neproduktīvas mazkvalificēta darba vietas - mīt naudu pret kautkādiem papīra gabaliņiem, visu dienu svīst un burzīties autobusā vai citā transporta līdzeklī. Var cerēt, ka šīs darba rokas atradīs citu darbu, un kopumā ekonomika pieaugs, un atgūs pazaudēto 1 miljonu latu ar uzviju.
Bet ir jau 2008. gads, un tuvojas 2009.
***
E-talona ieviešana. Izziņotās izmaksas: 14 miljoni (Ls 14 000 000). (Pavīd arī cits skaitlis: kopīgās izmaksas 72 miljoni.)
2009. gada marts: e-talons tiek ieviests visā sabiedriskajā transportā. Konduktori nu ir uz ielas, un papildina bezdarbnieku rindas.
Iepriekšējā šī raksta daļā izteiktā cerība par to, ka viņi varēs atrast darbu ir tukša.
2009. gada augusts. "NVA uzskaitē 2009.gada jūlija sākumā bija 129 269, jūlija beigās – 132 519 bezdarbnieki. 2009.gada jūlijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 15 712 personām [...]."
***
Noīsinātās darba vietas nu ir iekļuvušas lejupejošā spirālē: samazinās strādājošo skaits, samazinās apgrozījums, stājas naudas aprite, cilvēki nesaņem algu un viņiem nav tērēt, samazinās patēriņš, un arvien vairāk uzņēmumiem ir jāatlaiž darbinieki, jo nav pasūtījumu un klientu. Un negatīvā spirāle turpina griezties.
Un tā, "Rīgas Satiksmes" stratēģija, kas treknajos gados būtu ļāvusi uzlabot ekonomikas produktivitāti, krīzes gados reāli padziļina sabrukumu. - 27 rakstair doma
- 23.8.09 21:50 #
-
ŠE gan gribetos piebilst,ka parieshana uz e-biļetēm ir liels razvods,respektīvi-agrak bija menešbiļetes,kur,samaksajot konstantu summu vareja braukt šurpu turpu cik uziet,a tagad tadu nav,ir jamaksā par konkretu braucienu /ja nemaldos/ ,a neviens netaisa skandālu !!!!!!!!!
wdf? BŪTĪBā IR NOMAINIJUSIES VISA APMAKSAS SISTĒMA KARDINĀLI E-BIĻETES AIZSEGĀ!!!!!!!!!!!!!!! - Atbildēt
- 23.8.09 21:54 #
-
ir, ir mēnešbiļetes arī. es tikai nezinu kā viņas jāpērk tur, bet viņi skaita cik tu brauc, bet maksā konstantu summu (lielu).
- Atbildēt
- 23.8.09 22:01 #
-
kā nu nav- ir mēnešbiļetes. lai to iegūtu - ir gan jāpērk vismaz nepersonalizētā viedkarte- 2 ls, un tad arī var dabūt mēnešbiļetes.
- Atbildēt
- 23.8.09 22:07 #
-
ja nemaldos,šai viedkartei ir zinams braucienu skaits,IEROBEŽOTS,nevis,ka samaksā ,pienemsim x latus un rullē cik gribi /iespejams,ka es kļudos gan/
nakot ziemai,bus vien jamauc ar sabiedrisko :((( a tā labpratak jau ar motorolleri,krietni letak sanak (nerekinot kukuļus ceļu milicijai) un atrak neka ar sabiedrisko - Atbildēt
- 24.8.09 08:02 #
-
e-talons mēnešbiļete
un
e-talons braukšanas karte ar braucienu skaitu
ir
divas lielas atšķirības ;D - Atbildēt
- 23.8.09 22:08 #
-
19.gs. sakuma Anglija atlaistie stradnieki gaja uz fabrikam dauzit masinas, kas vinus bija aizvietojusas. 21.gs. sakuma Riga konduktori varetu demolet e-talonu lasitajus sabtransporta.
- Atbildēt
- 23.8.09 23:37 #
-
da kkads rakstnieks izteica hipotezi,ka nākotnē bušot sistema,ka visu ražo mašinas un cilveki tikai tas kontrole,lai kontrolētu,viņiem bus doktora grādiun pārējie sedešot bez darba .
konveijeram un mehanizacijai varam teikt paldies,ka mums katram ir auto ,pretēja gadijumā ta jopriojam butu miljonaru izprieca,arī ar lidmašīnam nelidotu,bet jā-medaļai ir 2 puses,arī negatīvā - Atbildēt
- 24.8.09 08:38 #
-
Vot, pamēģini noautomatizēt spēju ieraudzīt cilvēku vēlmes, māku saprast, kas viņiem vajadzīgs un inovāciju. Nez kāpēc visi dižie filozofi un nākotnes pareģotāji iztēlojas, ka ir kaut kāds maģisks tehnoloģijas attīstības punkts, pie kura cilvēkiem ir "labi" un visa izaugsme apstājas, un paliek tikai regulācija.
Das ist oftopiks I suppose. - Atbildēt
- 23.8.09 22:53 #
-
gribēju uzkricelēt par tēmu kā automatizācija ietekmē darba tirgu. Pirms laika rādīja bibliotēku, kurā grāmatu izniegšana/saņemšana bija aizstāta ar mašīnu. Var priecāties, ka tagad bibliotekāriem vairāk laika pamatdarbam, bet te ir viens moments, īpaši labi redzams ar konduktoriem - brīdī, kad vienu darbavietu segmentu var automatizēt, vajadzētu lai rastos cits segments kurā nodarbināt nule darbu zaudējušos. Vai arī...bail iedomāties...lai neradītu sociālas sekas, automatizācijai būtu vieta tikai sabiedrībā kurā nav naudas. T.i. izdzīvošana nav galvenā motivācija lai kāds strādātu.
No vienas puses, nevajadzētu satraukties ka it visu var automatizēt, no otras - ja valsts saņem algu, tad vajadzētu raudzīties ka nauda tiek atstrādāta. Piemēram, kādēļ vismaz vārdos valsts aizsargā darba tirgu no viesstrādniekiem, liekot tiem atbilst prasībām, organizē darba atļaujas iegūšanu un citas lietas kas sarežģī miljons ķīniešu iebraukšanu nedēļas laikā. Nu lūk, etaloni ir tie paši ķīnieši, kas cilvēkus kas gadiem ir maksājuši valstij par aizsardzību, ir izstūmuši no darba vietām. Sanāk - nebija vērts maksāt, vienalga uzmeta? - Atbildēt
- 23.8.09 23:25 #
-
jā, tur ir tā lieta - nu, uzlika kompostieri - bet vai mums lētāk braukt palika no tā? uztaisīja e-talonu, tas atmaksāšoties 13 gadu laikā!!!
bet algu vairs cilvēki nesaņem (nauda neaprit - tu samaksāji par braucienu, konduktors nopirka maizi), bet nodokļus tie kompostieri arī nemaksā (tu samaksāji par braucienu, bijušais konduktors saņēma pabalstu ... jeb nesaņēma, tas robots kas viņu aizstāja pieliek kabatu SIA īpašniekam, un ne grasi darbiniekam bijušajam) - reāli pašvaldības ekonomikā nu ir robs... - Atbildēt
- 23.8.09 23:35 #
-
SIA Rīgas satiksmei samazinoties izmaksām, Rīgas pašvaldība var tai dot mazāku subsīdiju, attiecīgi budžeta izdevumi mazāki, mazāk jaslauc iedzīvotājus...
- Atbildēt
- 23.8.09 23:38 #
-
nu ļoti jauki ka tu tā pamani atšķirību starp to kas tiek runāts, un to kas tiek reāli darīts.
- Atbildēt
- 23.8.09 23:39 #
-
nu,bet jebkura uzņemuma pamatmērķis ir PEĻŅAS GŪŠANA,logiski,ka RS avdība bus ieintereseta apcirpt izmaksas un palielināt peļņu un uz valsts ekonomiku kopsummā viņiem uzspļaut
- Atbildēt
- 23.8.09 23:42 #
-
aa,un,btw,RS ir ieķīlajusi visus savus zemes īpašumus jau treknajos gados,man zinama informācija no "iekšienes"+lidzekļi tur tiek tērēti uz velna paraušanu,pareizāk izšķerdeti,peimeram,1 nodaļa maksligi radita darbavieta 1 zellim,kuram pat tiek algots šoferis,lai viņš netrauceti var dzert,utt,varetu izverst palshaku aprakstu,lai gan auditorijai viss jau visticamak zinams tapat
- Atbildēt
- 24.8.09 06:57 #
-
par to vai lētāk - kā mēneskartes lietotājs varu teikt ka nē, nav lētāk jo tagad es gan maksāju to pašu summu, gan vēl ikdienā piestrādāju RS par statistikas veidotāju. Aha, viņi vāc statistikas par braucieniem lai varētu pētīt nedēļas dienu, maršrutu un biļešu veidu griezumos. Un mēs, braucēji, katru reizi iekāpjot nevis atrodam ērtāko vietu bet uzģenerējam jaunu ierakstu statistikām.
Katram darbam ir jābūt atalogotam, to RS savā kampaņā nepieminēja, bet sanāk ka pārejot uz etaloniem, brauciena cena pieauga. Jo tagad katrs braucējs veic neapmaksātu un nekompensētu darbu RS labā. - Atbildēt
- 24.8.09 08:06 #
-
tā mēnešbiļešu čekošana ir dēļ subsīdijām, ko RD maksā RS
a subsīdijas maksā pamatojoties uz valsts pasūtījuma līguma par pasažieri - tobiš ja agrāk noteica uz aci cik bieži tu ar trasnportu vizinies un RD varēja izteikt pieņēmumus subsīdijas aprēķināšanai protams ne jau RD labā, tad tagad viss tiek balstīts uz "reālo" situāciju - Atbildēt
- 24.8.09 10:04 #
-
īpaši pateicīgu šo piemēru padara fakts ka RS ir pašvaldības SIA, tas nav privāts uzņēmums, bet pieder pašvaldības iedzīvotājiem - ja deputāti tā nolemtu, RS varētu arī transportu nodrošināt bez maksas (un segt algas un izdevumus tikai caur subsīdiju) - tad reāli būtu tā ka tie kas ar automašīnām pa ielām brauc, subsidē transportu visiem pārējiem.
(tur gan jāizspriež vai ir valsts dotācija, vai ir pašvaldības. ja valsts - tad nav īsti skaidrs, kādā sakarā valsts no iedzīvotājiem iekasē tik daudz nodokļus, ka var atļauties pēc tam pašvaldības transportu kontrolēt...) - Atbildēt
- 24.8.09 10:22 #
-
ar automašīnām braucošie maksā par sabiedriskā transporta lietotājiem
jā - tāpat kā mājās sēdošie ;) tak šis ir valsts likums obligāts pašvaldībām izpildei - viena no pašvaldību funkcijām. Realizēt var gan liekot deputātiem pašiem sēsties pie autobusu stūres, gan pasūtot šī pakalpojuma realizāciju kādam uzņēmumam - atbilstoši likumam par valsts un pašvaldību pasūtījumu (īsumā valsts pasūtījums). Lai varētu nodrošināt gan pieejamību (pietiekami lētas biļetes), gan regularitāti gan zināmas ērtības, tad biļetes tiek dotētas .... atbilstoši valsts atbalsta normām (state aid) un piemērojas gan pašvaldību gan valsts sniegtajām dotācijām uzņēmumiem, neatkarīgi no viņu īpašumu formas vai īpašnieka.
par dotācijām ir abējādi - gan valsts dotācijas (ar likumu teiksim invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, studentiem etc), ko šobrīd samazināja, gan pašvaldības teiksim pensionāriem utt. pašvaldības dotācijas vismaz Rīgā ir daudzreiz lielākas kā valsts, bet ne tas no svara.
par to kāpēc mašīnbraucējiem vai mājās sēdētājiem vai riteņbraucējiem būtu jādotē sabtransports - nu laikam īsākā atbilde būtu priekš funkcionalitātes - lai nodrošinātu pašvaldības kā vienības funkcionēšanu ... - Atbildēt
- 27.8.09 18:20 #
-
Pašvaldībai nav ekonomika, bet tikai budžets. Neproduktīvo darba vietu likvidēšana rada iespēju veidot produktīvākas, rodas supply driven demand darba tirgū, kā arī rodas spiediens darba spēkam visu laiku celt savu kvalifikāciju, lai būtu konkurētspējīgi pie jebkādas automatizācijas pakāpes. Citādi mēs ar karotītēm varētu bedres rakt - lai tik vairāk mazatalgotas darba vietas.
- Atbildēt
- 24.8.09 12:23 #
-
Ja godīgi, tad tās tantiņas bieži pret pasažieriem izturējās vienkārši neciešami, tāpēc es tikai esmu priecīgs, ka tagad viņas ir aizstātas ar e-taloniem. Nevar visu izmērīt tikai cenā. Ir jābūt arī kaut kādiem apkalpošanas standartiem un ja to nevar nodrošināt ar lētiem darbiniekiem, tad labāk uzlikt automātus.
Protams, valstij ir jādomā, kā uzsildīt ekonomiku, lai samazinātu bezdarbu. Iemācīt kaut ko jaunu pirmspensijas padomju sistēmas cilvēkiem ir ārkārtīgi grūti. Viņi pat neder kā minimālās algas apkalpojošais personāls, jo viņu bezsmaida “attieksmi” pret klientiem laikam nav iespējams pārmācīt. Un tik daudz darba vietu pie “konveijera” mums arī nav, ja nav jau tādas ražošanas. Grozies kā gribi, Latvijas nākotne pieder jaunajai paaudzei, kurai būs jāuztur šie pensionāru pūļi, kas paši vien ir ievārījuši šo putru. - Atbildēt
- 24.8.09 17:50 #
-
kad būsim bagāti, varēsim iet ēst uz restorānu katru dienu un braukt ar brīnišķīgu sabiedrisko transportu. Šobrīd būtu labi, ja cilvēki nemuktu kā žurkas jo valsts, redz, nespēj sakārtot minimumu - lai ar nav pārāk koši, bet cilvēki masveidā nebēgtu.
- Atbildēt
- 25.8.09 00:19 #
-
Pietiek skandēt šo mantru “cilvēki bēg kā žurgas”. Cilvēki brauc prom tieši attieksmes dēļ, nevis tāpēc, ka trūktu paša minimuma. Minimumu mūsu valsts nodrošina ļoti labi. Nekur neredzu ubagu pūļus skrandās, kas diedelētu pēc maizes gabaliņa. Vairums cilvēku ir viss dzīvē nepieciešamais – pārtika, apģērbts, jums virs galvas, iespējas saņemt medicīnisko palīdzību, vidusskolas izglītību utt. Varbūt ne īpaši augstā kvalitātē, bet ir. Un tiem dažiem pilnīgā trūkumā nonākušajiem arī ir nakts patversmes, zupas virtuves, humpalu apģērbu izdalīšana baznīcās utt. Bet daudziem vienkārši pietrūkst iespēju izrauties no šīs dzīves pelēcības, no šī minimuma, kad iztikai it kā pietiek, bet neko vairāk nevar atļauties.
Ņemot vērā, ka vienlaicīgi diezgan liela iedzīvotāju daļa savukārt VAR atļauties dažādas ekstras (labu mašīnu, lielu māju, ārzemju ceļojumus katru mēnesi), ir ļoti saprotama trūcīgāku cilvēku vēlme doties projām uz ārzemēm, lai uzlabotu savu dzīvi. Sanāca neliels offtopiks, bet doma ir tāda, ka labi organizēts sabiedriskais transports ir viens no iespējām, kas var uzlabot parasto rīdzinieku dzīves kvalitāti. - Atbildēt
- 27.8.09 18:17 #
-
Doma būtu pareiza, ja ekonomika būtu slēgta. Atvērtā ekonomikā darbinieku skaita samazināšanās neproduktīvākās darba vietās vienmēr ir pozitīva lieta, jo rada potenciālu resursu produktīvākām nodarbēm. Ienākumi sistēmā kopumā samazinājuma laikā jākompensē ar ārējo tirdzniecību.
- Atbildēt
- Ačgārnā loģika
- 10.9.09 20:54 #
-
Ir tāda "jautra" parādība - jo vairāk mašīnas mums palīdz, jo sūdīgāk ierindas strādniekam, kuram jāgrauž rīkles līdzcilvēkiem par iespēju pastrādāt. It kā jau vajadzētu būt otrādi - jo vairāk mašīnas sastrādā, jo cilvēkam lielākas iespējas labsajūtā čillot.
- Atbildēt