vakardienas [userpic]

May 8th, 2019 (12:05 pm)

es gribu, lai Ričards Holijs maigi dzied man visu dienu un mierina mani.
Nekas slikts nav noticis, es tikai esmu noguris justies nedrošs un mūžam satraucies, ka sabojāju visu, kas man svarīgs. Es gribu ierauties savā eža kažociņā, kur ir tikai ritenis un vīns, kur nav nekā, kas man ir svarīgs, līdz ar to es neko nevaru sabojāt. Lai ko es arī savā dzīvē nemainītu, šī bezcerības, neieinteresētības un baiļu sajūta visu laiku ir klātesoša.
Bļa, es pat eju pie terapeita, what the fuck is wrong with me, kāpēc es nevaru izlabot šo sajūtu, huļi es netieku no tā vaļā.

Comments

Posted by: cukursēne ([info]saccharomyces)
Posted at: May 8th, 2019, 01:08 pm

mincīt, pai, pai.

saprotu un empatizēju. bet, perspektīvai: es eju pie terapeita, like, trīsreiz ilgāk, nekā Tu, un tāpat joprojām gana lielu daļu laika pavadu absolūtā baiļu bezdibenī, ka es esmu tik slikts, ka zāle zem manām kājām novīst un cilvēku man apkārt dzīves kvalitāte nokrītas uz pusi, man ienākot telpā; ka visi, kurus es mīlu, vai nu mani jau pelnīti ienīst vai tūliņ, tūliņ sāks ienīst, no šī vienkārši tik ātri nevar tikt vaļā. solīti pa solītim gadiem ilgi, man šķiet. bet tas, protams, nemazina to frustrāciju. bužibuži.

Posted by: vakardienas ([info]vakardiena)
Posted at: May 8th, 2019, 02:56 pm

ņau, tas totāli nemazina frustrāciju. Es reizēm nesaprotu, nu kā tas vnk ņem un nestrādā!!!! reku, paņem grabošu ritenīti, atrod kas saplīsis, salabo- un smooth ride! Es gribu būt tas smooth ride ritenītis TAGAD. Tiem cilvēkiem un darbiem un facesplaces, kas man ir tagad, nevis kaut kad nezināmā nākotnē (sit dūrītes pret galdu)

Posted by: cukursēne ([info]saccharomyces)
Posted at: May 8th, 2019, 03:00 pm

tie cilvēki un darbi jau Tev var būt arī tai nezināmajā nākotnē. bet, jā, gotcha, es ļoti labi pazīstu šo sajūtu, jo es arī gribu visu kārtībā tūliņ un tagad. i'm doing the thing, give me the result! bet cilvēki diemžēl (vai par laimi) nav ritenīši. es parasti sevi mierinu ar faktu, ka nav jau gluži tā, ka pavisam nestrādā, vienmēr ir lietas, kurās tomēr agrāk vai vēlāk var saskatīt progresu, tas vienkārši ne vienmēr notiek tad, kad gribam, un ne vienmēr izskatās tā, kā mēs gaidām.

Posted by: pelnufeja ([info]pelnufeja)
Posted at: May 8th, 2019, 01:13 pm

Pai, pai.

Darbs terapijā paņem ilgu laiku, un tas ir grūti un sāpīgi. Un es nedomāju, ka tādas sajūtas ir kaut kā "jāsalabo" in terms of fixing something, which has gone wrong with you, there is nothing wrong with you. Bet ar laiku, iespējams, varētu kļūt vieglāk un saudzīgāk.

Posted by: vakardienas ([info]vakardiena)
Posted at: May 8th, 2019, 02:54 pm

Mur, paldies! ļoti frustrē, ka tie nav apstākļi, ka, citējot The National "it's in my honey, it's in my milk", ka visu šo esmu internalizējusi un padarījusi par savu, un ka tas būs ar mani, lai cik fantastiski būtu mani darbi un draugi.

Posted by: aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze)
Posted at: May 8th, 2019, 04:31 pm

man pagāja 10 gadi, līdz lietas sastājās kaut kādā pārskatāmā un saprotamā perspektīvā. bet man palīdz, ja par to domāju pretējā virzienā - šīs problēmas gluži neradās vienā dienā, un tas jau ir labs progress, ja tā atkabināšanās no bagāžas ir kaut uz pusi ātrāka nekā tās iegūšanas process.

6 Read Comments reply