May 8th, 2019 (12:05 pm)
es gribu, lai Ričards Holijs maigi dzied man visu dienu un mierina mani.
Nekas slikts nav noticis, es tikai esmu noguris justies nedrošs un mūžam satraucies, ka sabojāju visu, kas man svarīgs. Es gribu ierauties savā eža kažociņā, kur ir tikai ritenis un vīns, kur nav nekā, kas man ir svarīgs, līdz ar to es neko nevaru sabojāt. Lai ko es arī savā dzīvē nemainītu, šī bezcerības, neieinteresētības un baiļu sajūta visu laiku ir klātesoša.
Bļa, es pat eju pie terapeita, what the fuck is wrong with me, kāpēc es nevaru izlabot šo sajūtu, huļi es netieku no tā vaļā.
tie cilvēki un darbi jau Tev var būt arī tai nezināmajā nākotnē. bet, jā, gotcha, es ļoti labi pazīstu šo sajūtu, jo es arī gribu visu kārtībā tūliņ un tagad. i'm doing the thing, give me the result! bet cilvēki diemžēl (vai par laimi) nav ritenīši. es parasti sevi mierinu ar faktu, ka nav jau gluži tā, ka pavisam nestrādā, vienmēr ir lietas, kurās tomēr agrāk vai vēlāk var saskatīt progresu, tas vienkārši ne vienmēr notiek tad, kad gribam, un ne vienmēr izskatās tā, kā mēs gaidām.