es gribu, lai Ričards Holijs maigi dzied man visu dienu un mierina mani.
Nekas slikts nav noticis, es tikai esmu noguris justies nedrošs un mūžam satraucies, ka sabojāju visu, kas man svarīgs. Es gribu ierauties savā eža kažociņā, kur ir tikai ritenis un vīns, kur nav nekā, kas man ir svarīgs, līdz ar to es neko nevaru sabojāt. Lai ko es arī savā dzīvē nemainītu, šī bezcerības, neieinteresētības un baiļu sajūta visu laiku ir klātesoša.
Bļa, es pat eju pie terapeita, what the fuck is wrong with me, kāpēc es nevaru izlabot šo sajūtu, huļi es netieku no tā vaļā.
ņau, tas totāli nemazina frustrāciju. Es reizēm nesaprotu, nu kā tas vnk ņem un nestrādā!!!! reku, paņem grabošu ritenīti, atrod kas saplīsis, salabo- un smooth ride! Es gribu būt tas smooth ride ritenītis TAGAD. Tiem cilvēkiem un darbiem un facesplaces, kas man ir tagad, nevis kaut kad nezināmā nākotnē (sit dūrītes pret galdu)