May 8th, 2019 (12:05 pm)
es gribu, lai Ričards Holijs maigi dzied man visu dienu un mierina mani.
Nekas slikts nav noticis, es tikai esmu noguris justies nedrošs un mūžam satraucies, ka sabojāju visu, kas man svarīgs. Es gribu ierauties savā eža kažociņā, kur ir tikai ritenis un vīns, kur nav nekā, kas man ir svarīgs, līdz ar to es neko nevaru sabojāt. Lai ko es arī savā dzīvē nemainītu, šī bezcerības, neieinteresētības un baiļu sajūta visu laiku ir klātesoša.
Bļa, es pat eju pie terapeita, what the fuck is wrong with me, kāpēc es nevaru izlabot šo sajūtu, huļi es netieku no tā vaļā.
man pagāja 10 gadi, līdz lietas sastājās kaut kādā pārskatāmā un saprotamā perspektīvā. bet man palīdz, ja par to domāju pretējā virzienā - šīs problēmas gluži neradās vienā dienā, un tas jau ir labs progress, ja tā atkabināšanās no bagāžas ir kaut uz pusi ātrāka nekā tās iegūšanas process.