Previous | Mem | Next
 
thel
thel
12 February 2010 @ 12:29 pm
Paula anarhisms  
Viens no šī rīta jaukākajiem momentiem bija brīdī, kad uzzināju, ka Pauls Bankovskis ir sācis flirtēt ar anarhisma idejām (tipa blogā). Vēl jaukāk, ka tas tika izmantots, lai (nejēdzīgi un nesakarīgi) aizstāvētu e-bibliotēku, kuras veidotāji tik tiešām varētu būt ļaunprātīgi pārkāpuši autortiesības. Galu galā sāka zīmēties iztēles ainas par to, kas notiktu, ja viņa patreiz izvēlētā politiskā pārliecība ietu tālāk un konsekventāk.

Iedomājos Paulu ar anarhistu rokasgrāmatu un virtuvē no banānu miziņām taisot LSD un lejot molotova kokteiļus pudelēs. Nav grūti iedomāties kā Pauls pie sevis nolād kapitālismu, kas ir tikai par matu labāks nekā matriahāts. Nav grūti iedomāties, kā Pauls paštaisītā LSD ietekmē nomet pēdējās ideoloģiskā jūga paliekas un dodas uz Brīvības ielu mētāties ar molotova kokteiļiem cerot, ka trāpīs Zatlera mašīnai. Manā iztēles scenārijā Paulam būtu jātrāpa Ilmāram, kurš nespētu saprast, kāpēc viņam ir jācieš no citu politiskajām pārliecībām.

Manuprāt, konsekventā izvairīšanās no kapitālisma un pievēršanās bezpārvaldībai vislabāk varētu realizēties Latgalē - vienā no nabadzīgākajiem Eiropas reģioniem. Tāpēc nav grūti iedomāties kā Pauls tur mēģina nodibināt pirmo bezpārvaldes komūnu. Atteikšanās no autortiesībām nenozīmē, ka Pauls Latgalē nemēģinās iemainīt pret alu kādu sen sarakstītu, bet redaktoru noraidīto romānu. Taču, šķiet, tirgotājiem pacietība ir lielāka nekā lasītājiem un bartera plāns izgāžas. Visticamāk Paula anarhisma idejas un postmatriahālās bezpārvaldes komūnas veidošana varētu beigties jau pēc dažiem gadiem, kad viņu pamestu vienīgais uzticamais sekotājs. Tikai vēlāk Pauls uzzinās, ka sekotājs ir bijis jaunais un daudzsološais antropologs Klāvs Sēklinieks, maskējies kā Paula māceklis un kurš bija ieradies Latgalē, lai taisītu lauku pētījumu un uzzinātu ko vairāk par anarhisma idejām un komūnām šajā Latvijas nostūrī. Bet Pauls īpaši neskums par anarhisma beigām Latgalē. Galu galā - pavisam drīz viņš kādā avīžrakstā atradīs citātu no Hobsa Leviatāna.

Etc&etc automātiskā rakstībā.
 
21 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
[info]unpy on February 12th, 2010 - 01:13 pm
Anarhisma idejas pretnostatīt kapitālisma idejām - njā:))
(Reply) (Thread) (Link)
thel[info]thel on February 12th, 2010 - 01:18 pm
anarhismu pretnostatīt var daudzām polit-ekonomiskām iekārtām. Kāpēc ne kapitālismam?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]unpy on February 12th, 2010 - 01:22 pm
Varēt var, bet vai vajag? Kopīgā abās(ļoti vispārinātās, neminot konkrētus apakšvirzienus) idejās ir tikpat, cik atšķirīgā, tikai akcenti citi.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on February 12th, 2010 - 01:25 pm
Jāpiesauc tāpēc, ka Pauls izmantoja anarhisma saukļus, lai attaisnotu autortiesību pārkāpumus. Autortiesības es tomēr attiecinātu uz kapitālismu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]unpy on February 12th, 2010 - 01:35 pm
Ai, labi. Piekasos nebūtiskiem sīkumiem. Ieraudzīju pretnostatījumu un atmiņā uzausa viens no mūsdienās populārākajiem anarhisma paveidiem - anarhokapitālisms.
(Reply) (Parent) (Link)
kants[info]kants on February 12th, 2010 - 01:52 pm
autortiesības = ļaunums, bet e-bibliotēka - stulbums.
a no banānu mizām skābi neuztaisīsi, vismaz an. rokasgrāmatā tādu recepšu nav.
p.s. vai tad pēteris nebija sliktais? man viņi jūk.
(Reply) (Thread) (Link)
thel[info]thel on February 12th, 2010 - 01:56 pm
Vai tad neuztaisīs skābi?... tādā gadījumā bērnības atmiņas par šo grāmatu mani pievīla. Pēteris ir sliktais. Taču šajā gadījumā mani sajūsmināja Paula sofisms.
Taču, vai autortiesības ir ļaunums - par to es neesmu tik ļoti pārliecināts.
(Reply) (Parent) (Link)
ʾāliph[info]alefs on February 12th, 2010 - 03:20 pm
kas tad bibliotēkā tāds stulbs?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on February 12th, 2010 - 03:44 pm
Grūti iedomāties, ka e-bibliotēka ir stulbums per se. Taču tā veidošanas apstākļi gan ir ar lokālām īpatnībām - iesākumā uztaisa un tad brīnās par iebildēm attiecībā uz pārkāptiem likumiem un autortiesībām. Tuirklāt - izmanto diezgan dīvainus argumentus - tipa viņi īstenībā rūpējas ne tikai par lasītājiem, bet arī izdevējiem (vai tad viņi paši uzprasījās uz rūpēm?). Piem., nez kāpēc bez autoru piekrišanas (neesmu dzirdējis, ka viņiem atlec kāda atlīdzība) tiek pārpublicēti txt. Šāda veida problēmas var uzskaitīt bez gala un malas.
Protams, un tas ir pats galvenais. Man nav pārliecības, ka e-bibliotēka ir altruisms. Jāatcerās, ka drīz vien būs gaismas pils. tur arī varēs ērti notirgot šo spēļmantiņu, jo mēs tak esam e-zeme. Un - kāpēc LNB vajadzēs ko digitalizēt, ja tas jau ir izdarīts viņu vietā (LNB neprasīja šādu palīdzību). Kāpēc lai tā nebūtu? - Sevišķi tāpēc, ka, izmantojot Zandera izteiksmes veidu, runā, ka viens no advokātiem, kas ir aiz bibliotekas projekta jau ir bijis tiesāts par kukuļņemšanu. kas viņam traucēs to izdarīt vēlreiz?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on February 12th, 2010 - 03:50 pm
Lai piedod advokāts par viņa apmelošanu. nevis kukuļņēmējs, bet, iespējams, ir tiesāts par kukuļdošanu.
(Reply) (Parent) (Link)
ʾāliph[info]alefs on February 12th, 2010 - 04:07 pm
LNB taču taisa paši savus digitalizēšanas projektus. neredzu nišu, lai viņi tur varētu notirgot paralēlu risinājumu. kas attiecas uz autortiesībām, e-bibliotēkas lapā ir skaidri norādīts, ka autoriem maksā gan publiskā patapinājuma naudu, gan ir gatavi noslēgt autorlīgumus.

īsti nesaprotu, kur ir būtiskā atšķirība starp parasto bibliotēku un e-bibliotēku. parastā bibliotēka saņem grāmatas eksemplārā un (parasti) bez maksas piedāvā lasītājam. e-bibliotēka dara to pašu, tikai taustāmas grāmatas viedā lietotājam to rāda datora ekrānā. saprotu, kamdēļ grāmatu izdevējiem var nepatikt bibliotēkas kā tādas -- jo lasītāji grāmatas var nepirkt, bet izlasīt bez maksas. tomēr kur ir starpība, kamdēļ parastās bibliotēkas ir ok, bet e-bibliotēka -- nē?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on February 12th, 2010 - 04:15 pm
Man neko nemaksā un neviens nav uzrunājis. Un ir nejēdzīgi, ka man pašam ir mistiskā veidā jāzina par privātām iniciatīvām un viņu piedāvājumiem. Būtu normāli, ka pirms publiskošanas man kā autoram pajautātu, vai es to vispār vēlos.
LNB pagaidām digitalizē citus produktus. Ja vēlēsies darīt to pašu, ko e-bibliotēka, tad redzēsim.. Katrā ziņā, kā stāsta, par kaut kādu naudiņu, šķiet, puikas jau ir mēģinājuši LNB šo projektu notirgot.
Par e-bibliotēkas un bibliotēkas atšķirībām nav nemaz tik vienkārši. Tagad nav laiks, bet brīvākā brīdī uzrakstīšu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
ʾāliph[info]alefs on February 12th, 2010 - 04:18 pm
bet AKKA/LAA Tev maksā?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
ʾāliph[info]alefs on February 12th, 2010 - 09:15 pm
piekrītu, ka atlīdzības sistēmā ir zināma problēma, ja autoram pašam ir jāuzmana, kur viņa darbi tiek izmantoti, tomēr tā nav ekskluzīvi e-bibliotēkas problēma, bet gan vispārpieņemta prakse saistībā ar publisko patapinājumu.

arī citkārt autoriem neviens neskraida pakaļ, mēģinot iedot viņiem atlīdzību par izmantotajiem darbiem. Tev kā autoram taču neviens neprasa, vai Tu piekrīti, ka Tavi darbi ir pieejami publiskā parastā bibliotēkā.

atšķirība ir vien tā, ka parasti pie izmantotāja atnāk AKKA/LAA un noskaita, cik pienākas un pēc tam sadala autoriem -- tiem, kuri ir pie viņiem reģistrējušies, bet pārējiem nekā. šeit vienīgā starpība tāda, ka e-bibliotēka mēģina apiet AKKA/LAA un visu darīt paši.
(Reply) (Parent) (Link)
kants[info]kants on February 12th, 2010 - 05:36 pm
droši vari sameklēt manā žurnālā plašāku aprakstu, atslēgas vārds: naids.
pavisam īsi - akadēmiskajam darbam nederīga vide.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Avtonoms[info]junona on February 13th, 2010 - 01:01 am
O, bet ko teiksi par tiesībām uz privātīpašumu? Ja tu uzskati, ka privātīpašums ir ok, tad būtu interesanti uzzināt, kā tu paskaidrosi, kur tad slēpjas tā lielā atšķirība starp tiesībām uz privātīpašumu un autortiesībām, kas padara autortiesības par fui.
(Reply) (Parent) (Link)
puasōns[info]anonymous on February 14th, 2010 - 10:59 pm
Vēl vienmēr ar iepriecinājumu lasītu izvērstāku un pēc iespējas no budisma un visiem pārējiem nīstajiem strāvojumiem attālinātu vē/pētījumu, kura pamatā būtu nevis atbalsošanās uz kaut kādiem autoriem, bet paša vērojumiem un pieredzi
(Reply) (Thread) (Link)
thel[info]thel on February 16th, 2010 - 06:12 pm
šāda pieeja, kas balstītos uz 'paša vērojumiem un pieredzi', manuprāt, ir nedaudz ideālistisks projekts. skaidrs, ka uztvere un priekšstati lielākoties ir pastarpināta ar dažādiem uzskatiem, teorijām, kultūru etc. Neuzskatu, ka kāds no daudzajiem uzskatu strāvojumiem ir slikts pēc definīcijas (izņemot radikālus uzskatus, piem., anti-semītisms, naciss utml. ). Taču mani bieži vien samulsina dažādu autoru izmantojums, kad viņi tiek dekontekstualizēti un izmantoti pārliecībām ar kuriem viņiem visticamāk nav nekāda sakara.
Bet par ierakstu. Diemžēl joprojām es neesmu sastapies ar pārliecinošiem argumentiem, kas attaisnotu e-bibliotēkas autortiesību pārkāpumus.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
puasōns[info]anonymous on February 16th, 2010 - 06:25 pm
par e-bibliotēku. es vēl arvien uzskatu, ka tad par autortiesību pārkāpumu varētu uzskatīt ikvienu publisko bibliotēku vai grāmatas aizdošanu biedram (pēdējais laikam tomēr ir vistuvāk pārkāpumam, taču pret grāmatu aizdošanu kaut kā, šķiet, ir lielāka tolerance nekā pret mūzikas ierakstu vai filmu "nodošanu, izīrēšanu u.tm" - netiek maksāts par publisko patapinājumu, turklāt ir daudz lielāka iespēja, ka autortiesību priekšmets maina īpašnieku).
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on February 16th, 2010 - 06:45 pm
Jā, atminos, ka šāds apgalvojums ir prezentēts itin bieži. Piem: "No vienas puses, satraucošo problēmu pamatā ir fakts, ka pie apvāršņa ir parādījies kaut kas šķietami jauns un nebijis. Taču rūpīgāk ieskatoties, nav grūti pamanīt, ka jaunais un nebijušais ir vienīgi forma, nevis saturs, un līdz ar to arī problēmas ir drīzāk iztēlotas, nevis ņemamas nopietni." Apgalvojums balstās uz pieņēmumu, ka bibliotēkā e-grāmatas f-ja ir tāda pati kā papīra grāmatai, ergo nav arī atšķirības starp abiem bibliotēkas veidiem.

Man šķiet, ka šajā sakarā ir labi atminēties Type-token nošķīrumu. neesmu pārliecināts, ka e-bibliotēkas grāmatas ir tikai vēl viens tokens, kurš ir pielīdzināms fiziskai grāmatai. Manuprāt, ir radīts jauns tips un tāpēc, manuprāt, ir nepieciešams vēlreiz pārskatīt vienošanos par autortiesībām, jo e-bibliotēka nav vienā kategorijā ar citām publiskām bibliotēkām, gan arī to tokeni ir citi. Kaut kā tā. Neveikli, bet domu, ceru var nolasīt.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]karuna on March 20th, 2010 - 08:46 pm
Ja e-bibliotēka kaut ko dara nepareizi, tad to vajag izlabot, nevis uzreiz automātiski slēgt par atsevišķu autortiesību pārkāpumu. Tad jau arī youtube būtu jāslēdz, jo tur regulāri parādās un ir pieejami video, kas pārkāpj autortiesības.

Es arī esmu lietojis Chicago Public Library e-bibliotēku, un tur vienai grāmata ir viens tokens, izņemot, protams, neaizsargātos darbus, kurus var pavairot jebkurā skaitā. Es nezinu, kā tas šajā gadījumā, bet balstīt spriedumu uz pieņēmumu ir diezgan stulbi.
(Reply) (Link)