Visa tā diskusija bija slēpti virtuozs vājprāts.
Bet, jā, Klāvs ir par akadēmisko godīgumu un tāpēc kaut mazliet kruts.

Par akadēmisko godīgumu principā ir teju vai visi.
Jā, diskusija bija dīvaina. Nezinu, varbūt arī diskusijas jautājumi nebija īsti labi izvēlēti.

Varbūt paskaidrosi - kur tas vājprāts tur slēpās? Vai tu tikai tāpat vien žonglē ar vārdiem?

Vājprāts slēpjas ilgtermiņā. Vispirms ļautiņi praktisku apsvērumu dēļ rada plašas kategorijas un tās aprakstošus terminus (cilvēks, daba, kultūra utt.)
Tad filosofiski pozicionētas konferences finālā visi sāk domāt, kur īsti tās robežas (starp sugām, starp dabu-kultūru utt.) ir. Sāk domāt publiski, gan ar Sedlinieka piemēriem (starp citu, vismaz izklaidējošiem), gan ar pārējo bijību un svinīgumu.
Un tas, savukārt, padara diskusiju par akadēmiskās valodas un pusreliģiskas cieņas pret šiem terminiem caurvītu enciklopēdistu tērzēšanu. Un tas jau ir pietiekami absurdi, lai varētu izmantot vārdu "vājprāts".

Un ar ko tad tav ieraksts ir labāks, tādā gadījumā?

Es netieku iepazīstināts kā filosofs - teologs - antropologs, kā arī šo ierakstu rakstu interneta nonsense vidē, ne izstiepju pusotras stundas garumā diskusijas "Cilvēka evolūcija: daba un kultūra" ietvaros.
Saturiski - nekā.

Ja jau nekāda, tad ko tur vairs klavieri klabināt.

es nezinu, man šķita, ka viņš apzināti muļķīgi atbild uz muļķīgu jautājumu, bet varbūt es dzīvē pārāk pielietoju labvēlības principu.

Var ieslēgt arī labvēlības principu un, protams, nevar izslēgt arī ironijas klātbūtni. why not?
Taču man nezin kāpēc radās iespaids, ka tas bija ne īpaši veiksmīgs mēģinājums uzrādīt 'cilvēka' definīcijas paradoksu.

Nu kāpēc neveiksmīgs. Ja kāds, piemēram, saka cilvēku esenciāli raksturo spēja vairoties, tad tas ir normāls iebildums, ka tādā gadījumā viens cilvēks nav cilvēks.

protams. vienīgi varētu teikt, ka kādu laiku vairošanās dzimumceļā vairs nav vienīgā opcija. teorētiski - pastāv arī klonēšana. otra piebilde, ka tā ir nevis cilvēka esenciāla īpašība, bet gan attiektos uz visām dzīvām būtnēm. līdz ar to, tas nav specifisks jaut. par cilvēku. etc.

nu labi, visa diskusija bija ne īpaši veiksmīgs pierādījums uzrādīt jebko, ņemot vērā, ka kārtējo reizi ilgākais laiks tika veltīts valodas definīcijas apmuļļāšanai (un šajā brīdī gan Sedlenieks mazliet izgāzās ar to gramatiku, kas piemītot arī dzīvniekiem, ja vien es pareizi sapratu viņa teikto), bet man patika, ka Sedlenieks vismaz necentās apelēt pie kaut kādas abstraktas acīmredzamības kā to darīja Cālītis.

Kaut kad biju nolēmis iedziļināties t.s. "blogotāju" domrakstos portālos satori.lv, politika.lv u.tml. taču - neciešami! tādi sēklinieki ir gandrīz katrs. arī ījabs mēdz šitā sēkliniekot.

Pa lielam piekrītu - disseminētās idejas lielākoties ir nevērtīgas (dažkārt, protams, ir arī labas domas un ieraksti). Tas ir iemesls, kāpēc lasot t.s. profesionālo blogotāju txt., to vairāk uztveru kā vingrinājumu argumentu, citātu, izklāsta utml. kļūdu meklēšanā.

Nu nezinu, nezinu. Man nav tik augstu prasību. Cilvēki vingrinās, iemēģina dažādas domas. Dažreiz sanāk interesanti, dažreiz ne tik interesanti. Gribi lasi, negribi - nelasi. Nekādu saistību.

Principā tas ir tas, ko arī gribēju pateikt.

Tas nav straw man? Ja es pareizi atceros diskusijas kontekstu, tad šie Sedlinieka prātojumi tika prezentēti kā reductio ad absurdum noteiktai cilvēka izpratnei. Bet tagad tu šīs domas piedēvē viņam.
Nezinu, nebija jau tā diskusija vājprātīga kaut vai tā iemesla dēļ, ka nebija diskusijas. Bet nezinu, vai par to būtu īpaši jāsatraucas. Ne jau vienmēr diskusija izdodas. Varbūt jautājums ne tā bija uzstādīts, varbūt cilvēki ne tie. Varbūt vēl kaut kas cits pie vainas. Anyway, ja kāds var noorganizēt labāku diskusiju, tad uz priekšu. Es noteikti atnākšu paklausīties.

es nesatraucos. un piekristu tam, ka ir nepieciešamas diskusijas. manuprāt, pie vainas tomēr bija ieriekš uzstādītie jautājumi.

Varbūt. Varbūt, teiksim, kāds cits diskusijas vadītājs (tipa Rītups) mācētu iegrozīt visu tā, ka cilvēki aizelsušies plēstos (verbāli gan). Kas to lai zina?

jā, tas arī tā varētu būt. iespējams, ka arī diskutētāji bija par daudz tik īsam atvēlētajam sarunas laikam. pietiku ar, piem., trijiem cilvēkiem?

Tu aizstāvi Sedlinieku? Uz ko tu balsties?

kurš viņu aizstāv?

Es aizstāvu. Nu un ko tagad?

neko. vienkārši atzīt, ka par vienu diskusiju mums atšķiras uzskati.

Iesaku palasīt viņa blogu Satori.lv.

Nafig iesaki?

Lai neaizstāvētu...

Vispār jau aizstāvu tikai par konkrēto gadījumu, nevis par visu, ko vien viņš sarakstījis vai pateicis. Tāpēc blogus šeit pieminēt ir nevietā.

"Konkrētais gadījums" nekur netika konkretizēts. Tika minēta "diskusija", turklāt vārds "diskusija", ko tu sauc par "konkrēto gadījumu", tiek pieminēts tikai komentāros, nevis thel ierakstā. Turklāt tā arī netiek norādīts, kas tieši tā bija par diskusiju. Es vien varu nojaust, kas tā bija par diskusiju.

Ja jau vari nojaust, kas tā par diskusiju, tad jau arī varbūt vari nojaust, ka runa tomēr ir par atsevišķu gadījumu - par konkrēto, t.i., atsevišķu Sedlinieka izteikumu, kas tomēr ierakstā ir minēts.