nu labi, visa diskusija bija ne īpaši veiksmīgs pierādījums uzrādīt jebko, ņemot vērā, ka kārtējo reizi ilgākais laiks tika veltīts valodas definīcijas apmuļļāšanai (un šajā brīdī gan Sedlenieks mazliet izgāzās ar to gramatiku, kas piemītot arī dzīvniekiem, ja vien es pareizi sapratu viņa teikto), bet man patika, ka Sedlenieks vismaz necentās apelēt pie kaut kādas abstraktas acīmredzamības kā to darīja Cālītis.