HELLO, MY NAME IS JON BON JOVI AND YOU ARE LISTENING TO HIM

labdien, šis būs drausmīgi garš stāsts par putnu brāļiem, lidostas kalpiem, gardo neko par četriem latiem par porno-porno-porno un par to, ka man tomēr ļoti patīk, ka pukkelpops bija pilns ar latviešu baltajām pakaļām.

man principā nepatīk ņemt ceļojumos nejēdzīgi daudz lupatu, bet šoreiz es tā darīju, jo visas prognozes liecināja, ka pukkelpopā līs vienā laidā trīs dienas pēc kārtas. man ļoti patīk beļģija, jo jau otro gadu pēc kārtas sinoptiķi ir tīri jauki pajokojuši, jo trīs dienas spīdēja saule un bija viena vērā ņemama lietus gāze, no kuras man ne hot, ne cold, bet tikai hot chip. mēs varētu neskaitīt to pirmsfestivāla dienu, kad, lai dabūtu prieka tonusu, jāstaigā pa briseli-piseli un jāpērk krelles, jo nauda man pilli ķeši (pirmoreiz man ir tā, ka ceļojuma beigās kaut kas paliek pāri). flāmi iekliedzas un plaudē, kad pa vilcienu sāk sisties-pisties lietus joki, bet tas nekas, tas nekas, jo man nav jāutraucas par to, kā es uzcelšu telti, jo quizer  jau sen to ir paspējis gan uzcelt, gan nosaukt par lāsmiņu. atliek tikai 8 pūtienos piepūst savu matraci ar kailām porno saulītēm, lai mūsu bordelis būtu vairāk via mazāk iekārtots. tad atklājas, ka ne viss, kas ir porno, ir uzticams, jo porno saulītes, kuras 10 gadu ir ideāli kalpojušas, nu ir ieplīsušas, līdz ar to no rīta nākas mosties uz zemes, kaut aizgāju gulēt gaisā. bet tas nekas -  iemācījos naktī piecelties un, guļot uz matrača to ar pieciem pūtieniem piepūst (loģiski, jo es esmu pūtējs un nesmēķēju). ja Jums ir kāds draudziņš, kurš nedzer alu (nu, ja Jums ir, piemēram, pika), atcerieties, ka Jums ir pusotrs litrs viskija plastmasas pudelēs, kurš jāliek tādai pikai dzert. no rīta skrien apkārt stāsti par to, kā viņa ar celi izslēgusi kaut kādu flāmu maģīti. mums visiem trim arī skrien stāsti, kā esam aizgājuši gulēt, bet no tiem neko nevar saprast, jo katram no mums ir pilnīgi cits stāsts, kaut arī visi to darījām kopā un skaidrs, ka pulksten vienpadsmitos vakarā, lai varētu celties septiņos no rīta un konstatēt, ka  pika viltīgi ir atņēmusi man guļammaisu, bet savu man nedod, līdz ar to ar quizer jeb pornofilipu jāguļ zem viena, jo tomēr esam porno. nākamajās naktīs gulējām kaili bez guļammaisiem, apsedzoties viens ar otru, lai neviens nevienam neko nevarētu nozagt, un mums bija izcili svaigs teltsgaiss. porno, porno, porno. vārds "porno" patiesībā ir  ļoti foršs, jo sastāv no 4 burtiem, kas alfabētā ir pēc kārtas (n, o, p, r). tas, ka porno, skaidrs kaut vai tāpēc, ka, ierodoties puķītī, pirmais, ko man pasaka ny, ir tas, ka es esmu peža. no rīta arī sākam izjust briesmīgu kaunu par ai, kura - iedomājaties?- ir atbraukusi uz beļģijas rokfestivālu un piedzērusies! turklāt šādā stāvoklī aizvada visas dienas. piedzeras un bļauj "latvija! mātīte!", liekot sarkt mums visiem. tad jau labāk artūrs ābols, kurš klusi piedzeras un aiziet gulēt.

teorētiski vajadzētu būt tā, ka pirmais fetsivāla koncerts ir iesildošs elements, kuram nav nekāda sakara ar brīnumiem, drīzāk ar tādu mērenu iesildīšanos, kā tas pagājušogad bija ar art brut. ar guillemots viss ir nepareizi, jo mans mīļākais insturments ir pusnocirstais dūdiņas čells un solista kājas. ja kāds pēkšņi pa īstam gribētu iemīlēt guillemots un katru dienu četras reizes noklausītos viņu albumu, tad Jums, baltās pakaļas, tik un tā nebūtu nekādas nojausmas par to pasaku, kas notiek koncertā, kad visi aizmirst par to, kā tas ir skanējis ierakstos. you say party! we say die! ir tie, pie kuriem mēs redzam, ka tiešām esam aizbraukuši uz vasaru. man soliste atgādina vinetu biruli un es nenožēloju, ka kaut kas tāds kadreiz ir spēlēts pa radio. field music ir real indie pediņi, jo viņiem ir pilnīgi vienalga, ko domā publika un tikai nosmejas par publikas lūgumu spēlēt "you`re not supposed to". gomez neviens negrib redzēt, hosē gonzalesu gan grib. dzirdēt var, bet redzēt nevar, jo man trešā rinda ir tieši tik tālu, lai divas priekšā esošās galvas man pilnīgi aizklātu skatu. tas nozīmē, ka es īsti nezinu, kā izskatās tas puika. izklausās tik skaisti, ka kaut kam tādam vajadzēja skanēt manā un mārvela pukkelpop athodņaka balles noslēgumā, kad vienkārši braukājāmies pa zemes ceļiem un spriedām, ka stars look very differnet today. infadels ir mans pirmais rokkoncerts, kurā jau rodas aizdomas, ka uz nevienu citu rokkoncertu nav jēgas iet, jo boring. tad jau labāk diegt uz benzīntanktu pēc kārtējās bacardi kokčas, ar kurām iesāku rītu, vakaru, pusdienu un skolu. magic numbers nemaz nesūkā pinpīti, it kā jau mīļi, bet ir jābūt patiesi ģeniālam, lai varētu piepildīt gana lielu skatuvi, šajā festivālā bija viens tāds mūziķis. par the knife viedokļi ir diametrāli pretēji viedokļi, bet man tāda vispār nav, jo galvenais tur bija visādi vizuālie prieki, kurus es, protams, nevarēju redzēt, jo man blakus kā nebija, tā nebija ny , kurš mazos stumju priekšā. delays ir tieši tādi pediņi, kā iedomājos, jo man jau patīk vīri ar smalkām balsīm, vienīgi pieļauju, ka pēc diviem gadiem redzēt tieši to pašu būtu stulbi. sūdīgi, ka leģendāro snow patrol nestandarta koncertu nemaz neredzu, jo satieku liepājniekus ar riņķi priekšgalā un atpūšos, taisot visādus akrobātikas trikus un mēģinot septiņdesmit piecas reizes, ka nekāda regīna spektore neuzstāsies. my morning jacket nav rokmūziķi, tāpēc viņi varēja man patikt, nē, viņi pat nebija pediņi, viņi vienkārši ir psihi. teorētiski narkoriņķītim, vajadzētu būt saplēstām smadzenēm pēc tada koncerta. ir pienācis laiks vienīgajam ģēnijam pukkelopopā, kurš prot visu salikt tā, lai lielā skatuve būtu piepildīta. bekam ir draugi un leļļu teātris, kurš attēlo visu, kas notiek uz skatuves. uzrodas vakariņu galds, draugi sēž, spēlē glāzes, ēd, mazās lelles dara to pašu, cita mazā lelle filmē lielo beku. mazās lelles arī pa dienu uzņēmušas filmiņu par pukklpopu. nu, tātad - kas ir lelle?  pika ir uzvilkusi kleitu, lai varētu iet uz nouvelle vague. viņas jau sen ir pelnījušas uztaisīt kādu bon jovi bļe kaveru. vismaz man radiohead nahuj nav jāskatās un es eju prom, lai porno teltī atrastu porno. kaut arī visi saka, ka viņi "paranoid android" nav spēlējuši, esmu pilnīgi pārliecināta, ka es to dzirdēju.

mums ir jauna porno partnere - , tāpēc no rīta pie telts namdurvīm saņemam lielisku paciņu, kas sastāv no margarīna, jogurta bukletiņa un viena prezervatīva, paldies. es nevaru nosēdēt bezdarbībā, tāpēc jau dahuja laiciņus iepriekš eju uz klubu, lai apsēstos pie psapp gaidītājiem. real indie, mīļie draugi, jo mēs visi ņaudam, tēlojot baigos kaķus, vienīgi mēs nekad nebūsim tik neatkarīgi un nemētāsim vagīnas pa gaisu. the pipettes, protams, ir ļoti jaukas meitenes - vienai kleita īsāka par otru, bet visas vienādi punpainas. dejas ir tik perfekti iestudētas, kā tam jābūt, bet ejiet dirst - mans mīļākais dalībnieks šajā grupā bija bundzinieks. metos otrādi un skrienu uz gogol bordello, jo tomēr man patīk slimīgi ekscentriski vīrieši. ieskrienu teltī, un pirmais, ko redzu - 100 cilvēku vilciens, kurš patruacas man garma. tur STĀV ai unchupakabra, kas ir no tiesas jocīgi, jo pie šī cirka vīra nevar stāvēt, jo kājas, rokas un koijotu muguriņas pašas no sevis lēkā un pilnīgi izmirkst trīs dziesmu laikā, jo fuck globally! šis vīrs man ieskaidro, ka beidzot jāsāk tukšot viskijs, kurš man vislaik mētājas somā. domāts, darīts, un es jau atrodos uz kokakolas spēles grīdas un vinnēju baksetbola pagalvi. tad, vai man dieniņ, sliktākais koncerts. HIM es neskaitu, jo to vienkārši neuztveru nopietni. kāpēc pie velna the dears vajadzētu izklausīties pēc sūda rokmūziķiem, no kuriem nevar saprast, ne ģitāru, ne vokālu, ja viņi varētu būt īsti pediņi? tiek izstrādata teorija, ka es patiesībā esmu rasiste, jo citiem patīk, un man parasti nepatīk nēģergrupas, kaut arī lieku lielas cerības. white rose movement , protams, ir pilnīgi nekādi, bet tas vismaz mani nepārsteidz. es šodien domāju par to, kas tas bija par izpildītāju, pie kura viens vīrs dejoja jocīgi. jā, tas bija mstrkrft. tas ir tāds āsšeikers. tad ejam uz dirty pretty things izņirgties par stulbo karlu baretu un kliegt "bei-bī-šembls! bei-bī-šembls!" un "play "fuck forever"!". karlam vēl aivien sāp, ka pēc pīta ielīkšanas cietumā par varoni ir palicis pīts, nevis viņš. es aizeju uz scissor sisters un esmu ļoti pārsteigta par to, ka pēkšņi zinu vārdus dziesmām un varu dziedāt līdzi no viena vecā materiāla gala līdz otram. it kā jau forši, bet - kāpēc tas notiek uz lielās skatuves? the spinto band vajadzēja būt daudz foršākiem, bet nebija - atnāk kaut kādi spinķiku un tirinās. nu un? es noteikti esmu bijusi uz the frames, bet es to pilnīgi neatceros, tad jau ir bijis kaut kas sevišķi izteiksmīgs. the racounters nopelna bonusus tikai dēļ bovija "it ain`t easy" kaverversijas, likcepure  tikmēr nopelna viskiju no manis. es tik ļoti gaidu tv on teh radio, ka visu dienu īsti nezinu, kur likties, jo tam tācu būtu jābūt izcili skasti, bet ejiet dirst, nēģeri, kā man sāpēja sirds, kad es pat nevarēju dzirdēt, kā dzied vīrs, un dziesmas atpazinu tikai pēc ritma un ģitārām. bet teorētiski es nevaru būs rasiste, jo man taču ļoti patīk mans mīļākais nēģeris. massive attack iet dirst, jo man viņi nahuj  nav vajadzīgi.

šajā naktī ir jāballējas, jo nākamjā rītā pirmais koncerts varētu būt divos dienā. bet šogad pukkelpopā ir bišķiņ klusi un vientuļi, jo latviešu ir tik daudz, ka mēs vairs neesam visi kopā, bet katrs par sevi.  tāpēc arī kārtīgas balles izpaliek. tas nekas, ka harijs divas reizes iemanās franču puikam paprasīt "would you kiss me?".

mūsu pornotelts režīms tomēr nosaka, ka ir jāceļas agri no rīta, tāpēc jau es esmu gatav iet jau uz pirmo koncertiņu. tie ir kaut kādi jocīgigang gang dance, kuri varētu būt kaut kas līdzīgs animall collective tikai ar kārtīgu džoanu ņūsamu pie miķīša. cita džoana - tā, ka kā policiste ir ar tādiem matiem kā ilkai, tadām dziesmām, ka mazliet jūtīgāki cilvēki varētu raudāt, bet kā lai raud, ja ir tik forša starpdziesmu buldurēšana? it kā uzrodas kaut kāds mazais lietus, tāpēc neeju un lindstroma un prinsa tomasa eletrisko šovu, kurš varbūt nemaz nav noticis, bet eju pakaļ lietus mētelim. pornoteltī ilka mani cienā ar ēdieniem, kas nozīmē, ka viņa festivālā nav apēdusi neko. pie telts stač harijs ar triko, kuram var aptaustīt peni. man jau sen, sen ir skaidrs, ka pie !!! jeb porno porno porno man ir jābūt tik ļoti pirmajā rindā, lai es varētu redzēt katru viņu porno kustību. mēs visi jau sne zinājām, ka viņi būs lieliski, bet viņu īstā vieta tomēr ir club skatuve. man arīdzan liels prieks, ka quizer un copy, kas iepriekš šitos nebija dzirdējuši bija biškucīt mēmi. un !!! ir pirmie, kas rada iespaidu, ka koncerts ir bijis piecas minūtes garš. viņi ir pirmie, kas liek fotogrāfam griezties uz otru pusi, lai fotogrāfētu, kā erbe kurpe sevi transa stāvoklī sadauza pret dzelzs sienu un iegūst sev narkoripiņu tetovējumus. paši saka, ka pukkelpops ir tik foršs, ka viņi te bruaks visu mūžu, jā, tā tam būs būt. es ceru, ka ar nākamo gadu viņi sāks kolekcionēt mūsu krūšturus. un viņi au tagad zina, ka pukklpopā kreisajā pusē pie skatuves būš jaunieši, kas viņus mīl visvairāk un rāda tās bovijacis. HIM dzied "bon jovi, join me in death" un beļģijas nacionālajai televīzijai top skaidrs, ka viņi ir tikpat sūdīgi kā bon jovi. es tā kā gribētu aiziet uz  justice, taču  cilvēku sastrēgumi pēkšņi ir tādi, ka nekur nevar aiziet un deju halli es nemaz netieku. tad nolemju, ka vajadzētu tā kā arctic monkeys paskatīties, un eju tā kā uz priekšu, bet man jau sen ir plāns pērtiķīšu pusē iet prom, lai nokļūtu pašā priekšā pie hot chip. apmēram piecas minūtes pirms mērkaķīšiem es saprotu, ka nav prāta darbs te vispār stavēt, jo bērnu paliek iazvien vairāk un vairāk un rodas aizdomas, ka es vienkārši varētu tik vienkārši arī netikt uz savu hot chip pirmo rindu. no ny piedzīvojumiem izriet, ka kaut kam tik mazam kā man tur noteikti nevajadzēja atrasties. koncertu, kurš izrādās labākais festivālā, es sāku zemē gaidīt jaut tika agri, lai sešas reizes aizmigtu, bet apkārt ir tie pozitīvie un labie, kas mani modina. pirmo reizi mani pukkelpopā bija kāds, izņemot ny, kurš rūpējās par to, lai mazie būtu priekšā. hot chip nav nekādas sūdainas ielīgošanās, viņi visu sāk uzreiz, rada iespaidu, ka koncerts ir piecas minūtes garš, visi ir apgaroti tā pa īstam un pirmais koncerts, kurā kādu sauc atpakaļ, ir beidzies. labi, ka viņi nespēlēja "look after me", jo tad es aizrītos no asarām nomirtu. un es visā puķītī kopā nebiju smaidījusi tik ļoti, kā pie šiem. lēnām, lēnām, lēnām un apgaroti noeju gar placebo un izštukoju, ka visforšāk būtu ieņemt pirmo rindu pie belle&sebastian, jo gribas tādu skaustu festivāla noslēgumu (uz daft punk jau ir izlemts neiet, jo man draud izlūst kājas). es kaut kā biju dzirdējusi briesmu lietas par drausmīgi garlaicīgajiem belle&sebastian , bet tā jau nemaz nav. viss ir skaisti, viss ir jauki, meitenes uz skatuve un gultā, bet tomēr ir foršāk uz skatuves. viņu ļielākais mīnuss ir tas, ka viņi nav adams grīns.

mums it kā sešo ir vilciens uz briseli, tālab gulēt īsti nevajag iet, bet lēnā garā jāizdzer pornofilipa viskijs un jāsniedz intervija, kuru nekad nekur nevarēs izmantot, jo es jau pāris stundu pati nejēdzu, ko runāju, un saku "pl-pl-plasībo". trīs minūšu laikā tumsā sakārtoju retro koferi un prom metu matraic, somu, lietus mēteli un konservus, kas ir bijusi briljanta doma, jo savādāk es tik slaidi neskrietu. jānis, kuram mūždien jānostājas otrā Pusē, ir izštukojis visu ar vilcieniem, bet neviens nav ieštukojies par to, ka rīta vilciens varētu būt tik paŗpildīts, ka mēstur vienkārši netiekam. šajā mirklī sākas mana nežēlīgā cīņa ar miegu, kuras laikā es ilkai paskaidroju, ka !!! vīram bija sasvīdis krekls, jo vienam no viņie ir ilgāk jābrauc uz treniņu. kad viņa iesaka man biškucīt pagulēt, es tikai palūdzu, lai mani pamodina, jo man jānostājas pirmajā rindā, lai labi varētu redzēt, un aizmiegu pussekundes laikā. 10 minūšu laikā, kamēr guļu, noskaidrojas, ka mēs lidostā nonāksim 9:10, kas ir stundu par vēlu, lai mēs varētu iekāpt lidmašīnā, tāpēc  tā operatīvi, operatīvi flāmu piegulētājais tiek pavēlēts izsaukt divus takšus pie kaut kādas vilcienstacijas un sazvanīts airbaltic lauris, kurš saka, lai ejam dirst. tad viss notiek kā filmās. skrienam cauri cilvēkiem ar lielajām somām, lecam taksī, no tā, cik ļoti steidzos, nevaru salikt vārdus kopā un beigās sajūtos kā harija mamma: "airport! fast!" taksis plēš uz 160, kur var braukt ar 90, bet tas ir ļot skaisti, jo mēs tomēr, tomēr paspējam un izksrienam cauri lidostai laikā. esam baigi lepnie, man sāk pīkstēt pilnīgi nekas un mēs visi esam apmēram jau māju lidmašīnā, kur var nopirkt lielisko gardo neko par četriem latiem. putnu brālis ir pilots, es gaidu, kad varēs nolaist galdiņu, jo visforšāk ir gulēt tā. es jau sen esmu copy, apsolījusi izmaksāt taksi mājup, bet tas nav jādara, jo kaut kādu jocīgu iemeslu dēļ man ir ieradušies pakaļ vecāku, ko es jau uzzinu, rādot savu pasi lidostas kalpam, kurš man saka, ka mani sagaidīt ir ieradies tētis. es izlaižu lido sviesta zivi.

tiešām labākais pēcfestivāla dzēriens ir šanpanietis, bet labākais balles viesis - uldis rudaks, kurš pukkelpopā nav bijis, jo peža sarmīte ēlerte viņam paziņojusi, ka viņa muļķīgais beļģijas festivāls neivenu neinteresē, visus taču interesē liepājas dzintars, tēpēc - uldi, brauc uz liepaju!

es tagad esmu jau diezgan nogurusi no rakstīšanas, jo daru to jau trešo, tāpēc turpināšu gaidīt mājās visus, jo mīlu. un gatavošos latvijas labālajam festivālam "kuivilpež 2006".

stāsta morāle: porno! porno! porno! (un 30.septembrī braucam uz prāgas final fantasy koncertu)