tikko negribīgi pamodos no miega, kurā iekritu apmēram tā, kā to reizēm demonstrē mīļāis brālis - bffffffffff. droši vien tāpēc, ka, mājās braucot, rūpīgi rēķināju un izrēķināju, ka kopš mirkļa, kad uz buržuju gultu atnāca ny  un pika un klusām sprieda, vai nevajadzētu erbi aiznest uz krāsnaugšu, līdz mirklim, kad piecēlāmies pā īstam (tas ir tad, kad peņi ir mierīgi), pagājis nepieklājīgi maz laika. un tomēr atzīšos, ka tas, ka plātījos, ka dzirdēju ilkas un agneses smieklus, ienākot mūsu karaļistabā, ir meli, jo izdomāju, ka pēdējies smiekli, ko dzirdēju, bija annas netvorkas - tādi mazi un un neuzbāzīgi.

tagad man ir pusnoberztas rokas, jo no rīta nolēmu, ka mans darbiņš varētu būt parafīna palieku tīrīšana no dēļiem un krāsns. iepriekšējā dienā man arī bija darbu pilnas rokas, jo biju virtuves pārzine: vārīju rīsus, mazgāju citronu, rīvēju sieru, izgrauzdēju divas pannas zemesriekstu (tas jādara tā, ka ties riekti jāmet gaisā, ko es vienīgā, protams, pratu) un teicu cilvēkiem, vai drīkst dvielī slaucīt rokas. vispār vakar es biju ļoti, ļoti forša. pat netipiski forša. tas nozīmē, ka tiem cilvēkiem, kas mani tur satika pirmoreiz (piemēram, kraftwerk vīrs), radies maldīgi labs iespaids. noteikti. patiesībā mana foršā sociālā maska bija cepure, ko likcepure (tā ir tā slavenā frika) bija atstājusi pie manis un kuru nolēmu izmantot,  Tavas lūpas. pika pēdējo 24 stundu laikā vairākas reizes ir teikusi, ka esmu kovbojgejs. pazīmes, viņasprāt, ir mans no rīta sāpošais dibens un cepure, kas bez naglošanas turas pie krūtīm. pats galvenais - dzimums  - vienīgi neštimmē. patiesībā dibens sāp no tā, ka manā foršumā ietilpst arī prasme lieliski spēlēt volejbolu - spēli, kur galvenais ir kāju darbība. vēl manā foršumā ietilpst visa ānīšu joku sesija, bez kuriem nevar iesākties vakars. tiesa, tas ietilpst arī ny un pikas foršumā. sarakstu, kūrā ietilpst man netipiskas lietas, varētu turpnāt ar tādu tehnikas apgūšanu, ka varu pat spēlēt dziesmas, kad neviens nesēž klāt, un ir forši, ja, prom braucot, cilvēki saka labus vārdus par mūzikām. atklāju, ka mans foršums iestājies mirklī, kad no rīta ap divpadsmitiem izgāju no leļļu teātra pēc "kaķīšu dzirnaviņu" noskatīšanās. pie tipiskajām lietām vēl aizvien stāv orientēšanās spējas - atrast mājas otru pusi ir grūti, jo sanāk vienkārši iet apkārt. ļoti žēl ,ka nebija ulvja urtāna, kurš neieradās, jo viņam šodien jāfilmējas kaut kādā vāciešu reklāmā, ceru, ka tas ir kaut kas saistīts ar kraftwerk, jo kas tad cits varētu būt vācijā?

atbilde uz jautājumu "kas spēlēs pukkelpopā?" pagaidām ir "neviens nezin`". un tikko atcerējāmies, kā ar lielāko buržuju ziemeļu puslodē pļāpājām par to, cik jauki būtu uz turieni braukt ar taksi.

tātad ilkas balle bija ļoti forša, yo! es ceru, ka ulvs skumst un nožēlo, ka nebija.