gandrīz visu, ko mēs darām, nosaka mūsu sexualitāte.
libido valda par mums. sex ir visur. sex ir ikvienā šūnā.
vairoties, vairoties, vairoties.

es esmu hameleons. es varu būt visāds. inteliģents, apburošs, iejūtīgs. pretīgs, rupjš un cinisks. es mainos. es esmu visāds. ne jau kāda dēļ. vienkārši lai sasniegtu savus merkantilos mērķus. vai apmierinātu kādu mirkļa iegribu.

vēl joprojām tīklā var atrast saites uz manu 1995. gadā veidoto weblapu.
kura nepastāv jau vairāk kā 6 gadus.
nekas nepazūd.
pēdas tīklā.

tad kad tev nav naudas, tad tu iestāsti sev, ka tā jau nemaz arī nav tik svarīga. svarīgs ir dvēseliskums, draugi, pašvērtējums.
tad kad tev naudas ir pietiekami, lai ikdienā par to varētu nedomāt, tu iestāsti sev ka vēl mazliet, vēl bišķiņ vajag naudas, un tad tu vairs par naudu nedomāsi, bet pievērsīsies dvēseliskumam, draugiem un pats sev.

šī laikmeta iezīme ir daudzās cilvēku identitātes. sākot no tik vienkāršām lietām kā cilvēka dažādi uzvedības modeļi dažādās sabiedrībās, kurās nākas uzturēties (vecāki/draugi/darba kolēģi/bijušie klasesbiedri/bankas klerks, kurš lemj par kredīta piešķiršanu/utt.) un beidzot ar vairākām virtuālajām identitātēm tīklā dažādu tīkla kopienu un servisu vajadzībām.
šādā situācijā ir iespējams nonākt identitātes krīzes situācijā. kaut kādā mirklī tu pēkšņi vairs neesi kaut kas konkrēts, bet tikai viena no savām identitātēm, ar konkrēto, tikai šai identitātei vien raksturīgo vārdu, vērtību sistēmu, domāšanas un rakstīšanas un izteiksmes manieri. tas ir rezultāts pārāk ilgai lomas spēlēšanai, kad loma kļūst par tevi. tā gadās.
P.S. padomājiet arī par to cik gan daudzās pasaules datubāzēs ir šāda vai citāda (pilnīgāka vai mazāk) informācija par tevi, tavām interesēm, dzimšanas datiem, kontaktinformāciju.

cik mazsvarīgs mums liekas tas, kas mums jau ir. tv kaste ir vēlams objekts tiem, kam tās vēl nav (tie, kam tā jau ir, ecējas par tv bezjēdzīgumu un cik gan daudz labāk ir pavadīt laiku lasot, vai tiekoties ar draugiem). tas pats attiecas uz drēbēm, transporta līdzekļiem, datoru, sniegadēli. da jebko.
trakākais, ka tas pats attiecas uz cilvēkiem. nupat iegūtā meitene vairs nešķiet pati skaistākā, par esošiem draugiem mēs aizdomājamies daudz mazāk nekā par "īsto" draugu trūkumu, vecākus tā īsti pamanām mirklī, kad to vairs nav šai saulē (un tad secinām, ka neesam pietiekami tos iepazinuši).
P.S. gandarījumu sagādā tikai īss iegūšanas brīdis (un arī tad ne vienmēr) un process (ja vien tas nav pārlieku ievilcies). šajā gaismā gan konsjumerisms gan depresētu laužu kvantums šķiet pilnīgi dabīga parādība.

pa tām pāris nedēļām, kamēr biju prom, saradies lērums žurnalētāju ar zajebis-super-puper-mega nikneimiem. pavirša šo žurnālu apskatīšana ļauj izveidot tipiska latvijas žurnalētāja psiholoģisko portretu.
tipiskais latvijas žurnalētājs ir iedalāms divos tipos: depresīva meitene (turpmāk dm) un nenobriedis vidusskolnieks (turpmāk nv).
dm raxturo savas esības nepārtraukta analīze un nemitīga jautājumu "kāpēc?" un "vai ir vērts?" uzdošana. jautājumi attiecas uz šādām tipiskajām aktivitātēm: dzert, gulēt, mosties, strādāt, sēdēt pie kompja.
nv raxturo pašpietiekamība un liekvārdība. nv apraxta filmas, kuras skatījies, mūzika, kuru klausījies, veikalus, kuros iepircies un mantas, kuras iegādājies. vēl nv mēdz aprakstīt, cik labi/slikti jūtas pirms un pēc katras ēdienreizes vai tusiņa.
P.S. atpazīsti sevi? jūties aizskarts? pasūkā čupačups...

vakar kristmu sakarā izraisījās teoloģisks disputs, kura rezultātā izkristalizējās ticības lauka teorija:
- kristus ir visur
- tātad kristus ir lauks, līdzīgi GSM tīkla pārklājumam
- lauku uztver ar īpašiem mēraparātiem- kristiešiem, kas spēj noteikt lauka intensitāti
- lauku mēra jēzuliņos.
- 1 jēzuliņš ir maksimāli iespējamā lauka vērtība
- biežāk pielietojamās mērvienības ir mikrojēzuliņš vai nanojēzuliņš
- ja lauka vērtība tuvojas 1 jēzuliņam, kristieši piedzīvo atklāsmi
P.S. autortiesības uz visu šo konceptu pieder autoru kolektīvam.
visas tiesības rezervētas - (c) klukucis&ko

kur rodas motivācija (tad, kad neviens par to nemaksā) bīdīt savus textus ārpus savas galvas? tas taču prasa piepūli- gan smadzenēm, kurām no gaisīgo domu virtenēm jāuzveido textuāls morfisms, daudz maz atbilstošs valodas normām (semantika, sintakse un citi divdabja teicieni) un vismaz nedaudz piemērots potenciālā obzervera sapratnei, gan pirkstiem, kuriem tas murgs jāieklabina, acīm- visu redzēt un izkontrolēt, nemaz nerunāsim par atbilstošās tehnikas amortizāciju, mūža ilguma samazināšanos, izcūkoto skābekli un kalorijas, kuras organisms nodedzina šī procesa laikā? un nahuj? lai kāds pumpains kretīns iedirstu komentāros? lai palepotos citiem tādiem pat stulbeņiem, ka hej, man arī ir weblogs?
P.S. patiesībā es zinu, ka mani texti ietekmē civilizācijas, nu labi- vismaz nācijas attīstību. pēc 20 gadiem visi centīsies izlikties, ka domā tā kā domā klukucis.

nuvot. pakļāvos vispārējai histērijai, kas saucas "bez webloga tu esi nulle". joprojām brīnos, nahuj? kuru krata mani (bezgala vērtīgie, gaumīgie, ect.) texti?
P.S. sveiki kretīni! gaidiet ņūzus...