Par darba tirgu
"Ļaunumu vēstoša ilūzija", tā es varētu nodēvēt šāsdienas novērojumu. Ja es sevi nodēvētu par augsti izglītotu cilvēku ar izcilām politiskā stratēģa spējām es sev glaimotu, bet šādus tādus signālus uztvert un iztulkot es tomēr spēju.
Tātad, kompānija meklē grāmatveža asistentu. Pats fakts, ka kompānija kādu meklē nav nekas izbrīnošs, izbrīna veids. Sludinājumā papildus visam ierindas krepam ir norādīta alga, un alga ir 250, jā, jā, divsimt piecdesmit latu, nulle nulle santīmu. Smieklīgi Jūs teiksit, es piekristu, savukārt bēdīgi ir tas, ka kurkuļi nāk ar vidējo ātrumu 150 dienā. Fakin 150 CV dienā uz pozīciju 250 fakin lati.

Ko mēs no tā varam secināt? Ja pirms gadiem diviem sāka izlaisties netīrumi un rīkot profsojūzus, tad tūlīt sāks izlaisties darba devēji. Liks strādāt, aiztiks vietās, nedos ekstrā rubļus un vāvuļos par efektivitāti. Kas izrietēs no tā? Cibā mēs nesēdēsim un Karību jūras krastos nēģerietes nedrāzīsim.

Tā ir sliktā ziņa, vismaz kamēr es esmu darba ņēmējs. Varbūt tiešām pašvaldību vēlēšanu rezultātā mēģināt iemuķīties kādā siltākā vietā, tuvāk pie iepirkumu budžeta?